Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Speciālajā stāvlaukumā maz brīvu vietu

Druva
00:00
07.02.2006
14

“Rudenī darba netrūka, šogad dzērumā braucošo šoferu skaits ir krietni sarucis. No oktobra līdz gadu mijai stāvlaukumā nogādājām apmēram 70 transporta līdzekļus, izņemta ir mazākā daļa,” stāstīja firmas “Sala 3” valdes loceklis Sergejs Koreņkovs un piebilda, ka, domājot par šoferu sodīšanu un reizē ceļu satiksmes drošības uzlabošanu valstī, sistēma tomēr ieviesta ļoti sasteigti.

“Strādājam tikai pa nullēm. Cilvēki policijā sodu nevar samaksāt un nenāk pēc sava auto. Tie, kuriem nauda ir, protams, mašīnu te neatstāj, bet ir, kas neliekas ne zinis,” stāstīja Sergejs Koreņkovs.

Matemātiskie aprēķini ir vienkārši. Ja mašīna stāvlaukumā nostāv diennakti, tad jāmaksā septiņi lati plus izmaksas par evakuāciju. Ja auto nostāvējis trīs, četrus mēnešus, tad īpašniekam jāšķiras no piecsimt, sešsimt latiem. Uzņēmējs uzsver vārdu – autoīpašnieki.

“Mašīnu no rokas rokā Armands pārdod Jānim, un likumi neprasa, lai to pārrakstītu. Brauc viens, bet īpašnieks ir cits. Ja Jānis mašīnu sasit, viņam no stāvlaukuma tā nav jāizņem. No otras puses, kā lai to paprasa no Armanda,” praktisku piemēru piedāvāja uzņēmējs un piebilda, ka likumi ir jāsakārto.

Evakuētājiem ir gandarījums, ka nule kā sakārtota šī pakalpojuma finansiālā puse, jo pakalpojumu sniedzēju izmaksas uzticēts segt valsts aģentūrai “Materiālās rezerves” un domāts arī par to, kā evakuētājiem rīkoties ar transporta līdzekļiem, par kuru esamību īpašnieki neinteresējas pat pēc četriem mēnešiem.

“Spēkratus drīkstēs utilizēt, izformēt vai piedāvāt izsolei. Valsts no šī lēmuma būs tikai ieguvēja,” pamatoja S. Koreņkovs un piebilda, ka arī viņa vadītā firma jau saņēmusi licenci, lai veiktu mašīnu izformēšanu, bet izsoles notiks valsts mērogā.

Uzņēmējs pagaidām ir neziņā, kur likt līdz jaunajam gadam evakuētos spēkratus, jo uz tiem jaunie noteikumi neattiecas, bet tieši šīs mašīnas aizpildījušas speciālo stāvlaukumu. Janvārī laukumā nogādāti tikai seši transporta līdzekļi.

“Fiksēto iereibušo autovadītāju skaits ir krietni sarucis. Es ļoti ceru, ka pozitīvo statistiku veido braucēju apzinīgums, nevis ceļa policistu kukuļošana, par ko runā valsts mērogā,” viedokli izteica

rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietas p.i. Jānis Goba un piebilda, ka mūsu rajonā noteikti attaisnojusies bargās sodu sistēmas ieviešana. 2004. gadā par braukšanu pie stūres alkohola reibumā

rajonā aizturēts 561 autovadītājs, bet pērn 361.

“Vienmēr būs autovadītāji, kurus arī sodi neiespaidos, bet kopumā situācija uzlabojas,” teica Jānis Goba un bija gandarīts, ka šomēnes samazinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Toties bargo sodu dēļ darba vairāk ir taksometru šoferiem, un tas apstiprina iepriekš runāto, ka braucēji kļuvuši apdomīgāki.

“Ir cilvēki, kuri nakts stundās izsauc taksometru. Viņi nav dzērumā, bet paši pastāsta, ka izdzēruši glāzīti un nevēlas braukt. Nezinu, vai kļuvuši apzinīgāki, drīzāk ir bail no soda. Kurš grib maksāt tādu naudu un vēl palikt bez autovadītāja tiesībām,” pretjautājumu uzdeva firmas “Hallo Taxi” taksometra vadītājs Māris Vītiņš, kurš piekrita, ka pēdējo mēnešu laikā taksometru izmantotāju skaits pieaudzis.

“Pārsvarā izvadāju pilsētniekus, bet gadās arī tādi, kuri jāved tālāk. Reizēm palīdzam un aizdzenam arī klienta mašīnu līdz mājām. Tālākais gabals? Bija gadījums, kad klientu un mašīnu vedām uz Rīgu. Cilvēks bija svinējis un vajadzēja tikt mājās,” teica Māris Vītiņš. Taksometra šoferi vēlos vakaros mēro ceļu uz bāriem, spēļu zālēm, viesību vietām un piebilst, ka par to, cik vadītāji bijuši apzinīgi un nav braukuši pašu spēkiem, rādot ainas sestdienas rītos, kad pie populārajām atpūtas vietām savus šoferus gaida apsniguši, sasaluši braucamie.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
15

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
44

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
58

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
76

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
51

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi