Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Soliste ar skaisto balsi

Druva
13:34
09.12.2011
24
Mg 8570

Vidzemes kamerorķestrī ar diriģenta Andra Veismaņa labvēlību savu profesionāla mūziķa karjeru plašākas auditorijas priekšā sākuši vairāki Latvijas mākslinieki, arī Nacionālās operas soliste Evija Martinsone, kura sešu gadu laikā operā iejutusies Paminas, Galatejas, Morganas, Barbarīnas, Cerlīnas un Džanetas lomā. Evija Martinsone decembrī, kad kamerorķestris atzīmēja 30 gadu darbību, arī posās uz koncertu Cēsīs. Vidzemes kamerorķestri viņa ar smaidu dēvē par sīkajiem, jo orķestris dzimis gadu vēlāk nekā pati.

Līdzi cēsniekiem -Studējot Mūzikas akadēmijā, pie Andra Veismaņa mācījos baroka dziedāšanu,koncertstila smalkumus, tad 2005. gada Ziemassvētkos viņš mani uzaicināja stāties Vidzemes kamerorķestra priekšā. Līdz tam biju dziedājusi tikai ar Mūzikas akadēmijas orķestri,bet te vēl neiepazīts orķestris un pie diriģentu pults pats operas diriģents. Tas man bija kaut kas, protams,arī bažas, vai spēšu labi uzstāties. Kopš tā brīža jau pagājuši vairāki gadi,kuros katrs kamerorķestra koncerts un mēģinājums man ir neapspriežams,tajos piedalos, ja vien neiekrīt operas izrādes. Kaut ko citu savos plānos varu atcelt,lai tikai uzstātos ar vidzemniekiem, jo orķestris ir manējie, kuri pieņēma mani vēl pilnīgi nevarīgu un nezinošu,bez koncertu pieredzes. Vidzemnieki pret mani arvien izturējušies mīļi un devuši māju sajūtu.Tāpēc arī šoreiz uz koncertu Cēsīs braucu kā uz svētkiem. Iepriekš nevaicāju,kas un kā būs noorganizēts, jo esmu pieradusi pilnīgi paļauties uz viņu izvēli. Bet šoreiz biju šokā, uzzinot,ka Cēsīs kultūras nama, kur vienmēr uzstājāmies, nemaz vairs nav, tagad tā vietā ir būvbedre.

Tāds pārsteigums man gadās pirmo reizi,jo kopā piedzīvots daudz, ir taču ar koncertiem apbraukāta Latvija, vairākkārt koncertēts Igaunijā,vidzemnieki bija pavadošais sastāvs manam solo koncertam. Tie ir mani cilvēki un Veismanis mans pedagogs.

Adventes laikā

-Māksliniekiem Adventes laikā atdzīvojas koncertdarbība, arī man. Tiesa, pēdējos gados ar vidzemniekiem vairs nav nācies uzstāties, dziedot Hendeļa “Mesiju” un Baha “Ziemassvētku oratoriju”, ar kurā dzirdamajām timpānu skaņām man un daudziem saistās Ziemassvētku laika sākums.Šo divu skaņdarbu, ar ko aizsākās mūsu sadarbība,Adventes laikā man pietrūkst visvairāk.Ceru, ka oratoriju varēšu dziedāt nākam- vai aiznākamgad. Ziemassvētku gaidīšana man saistās ar dzīves stilu, kurā gribas dzīvot klusāk, mīļāk, tīrāk, būt patiesākam. Arī aktīvi dziedot, var piebremzēt ikdienas skrējienu. Viss atkarīgs no paša. Var būt daudz koncertu,bet galvenais iekšēji būt mierīgam un sakārtotam. Ziemas tuvošanos un tumšāko gada nedēļu iestāšanos izdzīvoju Rīgā, bet aizdomājos, vai tik man “rados” nav lāči, jo jūtu ziemas miega pietuvošanos, kad ar karstu tēju rokās gribas saritināties zem siltas segas. Tad miegs arī ir klāt, jo diennakts, īso gaismas stundu dēļ, atstāj polārās nakts iespaidu. Ar lielāko prieku tad izraujos uz savām mājām Smārdē pie Tukuma, kur daudz labāk redzams un jūtams dabas ritējums.

Lai cik dīvaini tas neliktos, dabas tuvumā nogurums nav tāds, kā cilvēku burzmā. Laukos skaties uz gada ritumu un baudi to kā skaistu dāvanu. Mēs taču Latvijā varam piedzīvot tik skaidru rudeni, izteiktu ziemu, brīnišķīgu pavasari un vasaru,kura, protams, man ir par īsu. Rudens slapjdraņķis ļoti nepatīk manai balsij.Sirdsmieram risinājums ir -tumšajā laikā jāiededz sveces ar pareizo aromātu, bet balsij lietus tuvošanās kaitē un balss reaģē. Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
11

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
25

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
33

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
224

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi