Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam plānots noteikt aizliegumu turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus. Līdz ar to visām saimniecībām, arī tādām, kur ir tikai pāris mājputni, jārēķinās ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ārpuskārtas pārbaudēm.
Kā aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere, šogad putnu turētājiem būs jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks.
Patlaban Zemkopības ministrija jau strādā pie grozījumiem noteikumos par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietās, kuros paredzēts noteikt gan obligāti ievērojamos biodrošības pasākumus, gan aizliegumu mājputnus turēt ārpus telpām gājputnu migrācijas laikā, kas varētu būt no 1.marta līdz 1.jūnijam.
Kā norādīja Meistere, biodrošības pārbaudes saimniecībās, gan tādās, kas tur tikai cūkas, gan tādās, kas tur dažādus dzīvniekus un putnus, notiek nepārtraukti, līdz ar to tajās biodrošības prasības nav nekas jauns un nezināms. Tāpat lielie putnkopības uzņēmumi jau tagad ievēro biodrošības prasības un mājputnus netur ārpus telpām, taču plānveida pārbaudēs tiks pārbaudīta arī biodrošības prasību izpilde.
“Savukārt pārējām saimniecībām, arī tādām, kas tur, piemēram, tikai dažus mājputnus, ir jārēķinās ar iespējamu PVD pārbaudi. Pārbaudāmās saimniecības tiks noteiktas izlases veidā,” sacīja PVD pārstāve.
Kā ziņots, lai iespējami mazinātu bīstamās putnu gripas ievazāšanas risku Latvijā, Zemkopības ministrija aicina līdzdarboties savvaļas putnu vērotājus, medniekus un visu sabiedrību, sniedzot informāciju PVD par neraksturīgām parādībām savvaļas putnu populācijā.
Ar putnu gripu slimo mājputni – vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Savukārt vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni. Mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
Tā kā pēdējā laikā vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Skandināvijā, konstatēts augsti patogēnās putnu gripas ierosinātāja H5N8 apakštipa uzliesmojums, ministrija vērš iedzīvotāju uzmanību, ka esošā epidemioloģiskā situācija un tas, ka šo vīrusu vairumā gadījumu pārnes migrējošie savvaļas putni, rada risku ievazāt slimību mājputnu populācijā Latvijā. Lai slimība netiktu ievazāta mājputnu ražošanas saimniecībās, kā arī zoodārzā un cirkā, svarīgi nodrošināt sabiedrības apzinīgu līdzdarbošanos risku mazināšanā.
Biodrošība nozīmē, ka nedrīkst pieļaut, piemēram, savvaļas putnu fēču un izdalījumu nonākšanu mājputnu barībā, ūdenī, kontaktu ar savvaļas putniem, jānorobežo mājputnu piekļuvi atklātām ūdenstilpnēm – dīķiem, upēm, arī peļķēm, bet jo īpaši tādām ūdenstilpnēm, kurām var piekļūt savvaļas putni, jo tie ir biežākie putnu gripas izplatītāji. Nedrīkst ļaut mājputniem dzert no dīķiem un peļķēm.
Saimniecībā regulāri jāveic grauzēju apkarošanas pasākumi, kā arī nedrīkst pirkt mājputnus un perēšanai paredzētās olas no nezināmiem putnu tirgotājiem. Visaktīvākā tirdzniecība ar mājputniem parasti noris pavasarī, kad novēro arī vislielākos putnu gripas draudus, jo notiek savvaļas putnu migrācija.
Līdz šim putnu gripas H5N8 vīruss ir konstatēts savvaļas putniem Polijā, Horvātijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Somijā, Rumānijā, Francijā, Šveicē. Pārsvarā ar putnu gripu ir saslimuši savvaļas migrējošie pīļu dzimtas (piemēram, cekulpīles) ūdensputni, kuri atrasti beigti jūras piekrastēs vai pie ezeriem.
Visās slimības skartajās valstīs APPG vīruss tika vispirms konstatēts savvaļas putniem. Valstu veterinārie dienesti nekavējoties ir ieviesuši apkarošanas un kontroles pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz citām mājputnu novietnēm, kā arī noteiktas aizsardzības un uzraudzības zonas ap sērgas skartajām mājputnu novietnēm.
Komentāri