Sociālie darbiniekivēlas būt sadzirdēti un novērtēti

Šoreiz Pasaules sociālā darba dienā novada sociālie darbinieki aicināja pašvaldības vadību un Sociālo un veselības jautājumu komitejas deputātus uz izsmeļošu prezentāciju un diskusiju “Sociālais darbs tuvplānā”.

Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, nodaļu vadītāji un darbinieki stāstīja par aktuālo, grūtībām un izaicinājumiem, uzsverot, ka svarīga ir izpratne, cik katram sociālajam darbiniekam jābūt daudzpusīgam, cik svarīgi saņemt novērtējumu un arī atbilstošu atalgojumu par savu darbu. Darbinieki atzina, ka nejūtas paš­valdības novērtēti. Teiktais izskanēja kā palīdzības sauciens tikt sadzirdētiem un uzlabot gan izpratni, gan darba apstākļus, gan arī atalgojumu, kas kaimiņu novados ir lielāks. Tika atgādināts, ka 2021. gadā Cēsu novads pievienojās Latvijas Pašvaldības sociālo dienestu vadītāju apvienības un Latvijas Sociālo darbinieku biedrības memorandam “Par sociālā darba attīstību pašvaldībās”, apliecinot vēlmi izprast sociālā darba nozīmi un gatavību pilnveidot sociālās funkcijas īstenošanu Cēsu novada pašvaldībā.

Sociālā dienesta plašo darba apjomu iezīmē jau tas, ka likumā noteiktas 23 mērķgrupas, ar kurām strādā sociālie darbinieki. Bieži vien šis speciālists ir vienīgais atbalsts senioram, jaunietim, atkarīgajam, vardarbīgam cilvēkam un daudziem citiem, kuri nonākuši grūtībās. Darbinieki strādā arī ar cilvēkiem, kuriem citi pagriež muguru, nereti ciešā sadarbībā ar policiju, bāriņtiesu, izglītības iestādēm. Ja sociālie darbinieki nevar pietiekami palīdzēt, problēmas samilzt, kļūst hroniskas, un tas ietekmē ne tikai konkrēto indivīdu, bet visu sabiedrību.

Ainārs Judeiks “Druvai” pau­da, ka parasti viņš komunicē ar domes vadību, bet šoreiz bija mērķis, lai par sociālā darba ikdienu un problēmām savā redzējumā dalās paši darbinieki, lai var tieši uzdot jautājumus un saņemt konkrētas atbildes. “Šajos gados radusies pārliecība, ka ne domju deputāti, ne pašvaldību darbinieki līdz galam neizprot sociālā darba specifiku un vajadzības.”

Runājot par sasāpējušo, A.Judeiks sacīja: “Viens, ko var paveikt pašvaldība, – parūpēties par piemērotām telpām, atalgojumu, tehnisko nodrošinājumu un darbam nepieciešamo transportu. Otrs, lai būtu pieejami sociālie pakalpojumi un speciālisti, piemēram, psihologi, psihiatri un citi, kuru palīdzība ir būtiska sociālajā darbā. Mēs esam plašs novads, lai sniegtu pakalpojumus, speciālistiem nākas daudz pārvietoties, tāpēc ne katrs vēlas pie mums strādāt, darbs galvaspilsētā vai blīvāk apdzīvotās vietās ir izdevīgāks. Arī darbiniekam jājūtas novērtētam, jāsaņem adekvāts atalgojums. Viss jau ir ļoti vienkārši, ja darbinieks jūtas slikti, izdeg, viņš nevar pilnvērtīgi sniegt pakalpojumu. Paldies pašvaldībai par sniegto cerību, ka uz gada otro pusi šis jautājums varētu tikt risināts.”

Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, sakot paldies par padziļināto prezentāciju, kas ļāva dziļāk ieskatīties sociālo darbinieku ikdienā un vajadzībās, dalījās pašvaldības redzējumā. “Pēdējie gadi no budžeta viedokļa ir pilni izaicinājumiem – pandēmija, energoresursi, saistības, ko uzņēmāmies deinstitucionalizācijas projektā. Tas neļauj ievilkt elpu un attīstīt lielāku rosību. Ja pēdējos gados budžeta ienākumi palielinās par četriem procentiem, izdevumi daudzkārt lielākā apmērā. Turklāt pēc novadu apvienošanas vēl nav beidzies darbs pie algu un pakalpojumu izlīdzināšanas, kā arī šogad bija jāņem vērā valsts noteiktā minimālā likme pedagogu atalgojumam.”

Domes priekšsēdētājs norādīja, ka šajā gadā izlemts algas celt tikai pedagogiem, jo tas ir valsts nosacījums, kā arī izlīdzinātas algas kultūras centru darbiniekiem. “Algu nepalielināšana ir viena no šī gada budžeta sāpīgākajām lietām, bet atalgojums ir viens no darba kārtības jautājumiem,” atzina J.Rozenbergs. Tomēr viņš uzsvēra, ka nenotika ne kolektīva darbinieku atlaišana, ne slodžu samazināšana, ne sociālā atbalsta un pabalstu samazināšana. Tāpat domes priekšsēdētājs atgādināja, ka 2022. gadā sociālo darbinieku algu izlīdzināja un pērn visiem paš­valdības darbiniekiem algu palielināja. “Šogad ir pirmais gads, kad algu pieauguma nebija. Tam nepieciešami ievērojami finanšu resursi, jo vēlamies atalgojumu celt visiem. Bet ceram, ka pie šī jautājuma varēsim atgriezties gada otrajā pusē, ja budžets pildīsies.” Domes priekšsēdētājs sacīja, ka pievērsīsies arī telpu uzlabošanai, meklēs risinājumus autotransportam. “Mēs jūs dzirdam un mēģināsim rīkoties lietas labā,” noslēdzot prezentāciju, sacīja J.Rozenbergs un pēc tam atbildēja uz sociālo darbinieku jautājumiem.

“Druvai” domes priekšsēdētājs atzina, ka šī bija laba iespēja dziļāk izprast sociālo darbinieku ikdienā veicamos darbus un sajūtas: “Ir skaidrs, ka sociālie darbinieki veic ārkārtīgi nozīmīgu funkciju, lai cilvēki, kuriem pazudis ceļš zem kājām vai nav iespējas par sevi parūpēties, būtu ieraudzīti, sadzirdēti un aprūpēti. Paldies ikvienam Sociālajā dienestā, kas to    dara. Tas arī ir emocionāli smags darbs, un darbinieki vēlas, lai viņu paveiktais tiktu novērtēts. Tā ir ikviena saprotama vēlme – saņemt pienācīgu atalgojumu. Savukārt es centos izstāstīt arī paš­valdības budžeta situāciju. Pro­tams, mēģināsim meklēt risinājumus, lai strādātu pie lietām, ko sociālie darbinieki norādīja. Bet skaidrs, ka tāpat kā dzīvē un ģimenē naudiņas vienmēr ir mazāk, nekā vajadzētu, vienmēr jāizvērtē, kā to izmantot. Tomēr, salīdzinot ar citām pašvaldībām, īpaši tām, kas ir tālāk no Rīgas, mūsu budžets ir labs,    esam spējuši saglabāt gan attīstību, gan atbalstu.”