Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Sociālie darbiniekivēlas būt sadzirdēti un novērtēti

Iveta Rozentāle
00:00
24.03.2024
78
Soc Diena 24 (3)

Sasāpējuši jautājumi. Tikšanās laikā uz sociālo darbinieku jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, izpilddirektore Līga Bukovska un izpilddirektores vietniece Baiba Eglīte. Foto: Iveta Rozentāle.

Šoreiz Pasaules sociālā darba dienā novada sociālie darbinieki aicināja pašvaldības vadību un Sociālo un veselības jautājumu komitejas deputātus uz izsmeļošu prezentāciju un diskusiju “Sociālais darbs tuvplānā”.

Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, nodaļu vadītāji un darbinieki stāstīja par aktuālo, grūtībām un izaicinājumiem, uzsverot, ka svarīga ir izpratne, cik katram sociālajam darbiniekam jābūt daudzpusīgam, cik svarīgi saņemt novērtējumu un arī atbilstošu atalgojumu par savu darbu. Darbinieki atzina, ka nejūtas paš­valdības novērtēti. Teiktais izskanēja kā palīdzības sauciens tikt sadzirdētiem un uzlabot gan izpratni, gan darba apstākļus, gan arī atalgojumu, kas kaimiņu novados ir lielāks. Tika atgādināts, ka 2021. gadā Cēsu novads pievienojās Latvijas Pašvaldības sociālo dienestu vadītāju apvienības un Latvijas Sociālo darbinieku biedrības memorandam “Par sociālā darba attīstību pašvaldībās”, apliecinot vēlmi izprast sociālā darba nozīmi un gatavību pilnveidot sociālās funkcijas īstenošanu Cēsu novada pašvaldībā.

Sociālā dienesta plašo darba apjomu iezīmē jau tas, ka likumā noteiktas 23 mērķgrupas, ar kurām strādā sociālie darbinieki. Bieži vien šis speciālists ir vienīgais atbalsts senioram, jaunietim, atkarīgajam, vardarbīgam cilvēkam un daudziem citiem, kuri nonākuši grūtībās. Darbinieki strādā arī ar cilvēkiem, kuriem citi pagriež muguru, nereti ciešā sadarbībā ar policiju, bāriņtiesu, izglītības iestādēm. Ja sociālie darbinieki nevar pietiekami palīdzēt, problēmas samilzt, kļūst hroniskas, un tas ietekmē ne tikai konkrēto indivīdu, bet visu sabiedrību.

Ainārs Judeiks “Druvai” pau­da, ka parasti viņš komunicē ar domes vadību, bet šoreiz bija mērķis, lai par sociālā darba ikdienu un problēmām savā redzējumā dalās paši darbinieki, lai var tieši uzdot jautājumus un saņemt konkrētas atbildes. “Šajos gados radusies pārliecība, ka ne domju deputāti, ne pašvaldību darbinieki līdz galam neizprot sociālā darba specifiku un vajadzības.”

Runājot par sasāpējušo, A.Judeiks sacīja: “Viens, ko var paveikt pašvaldība, – parūpēties par piemērotām telpām, atalgojumu, tehnisko nodrošinājumu un darbam nepieciešamo transportu. Otrs, lai būtu pieejami sociālie pakalpojumi un speciālisti, piemēram, psihologi, psihiatri un citi, kuru palīdzība ir būtiska sociālajā darbā. Mēs esam plašs novads, lai sniegtu pakalpojumus, speciālistiem nākas daudz pārvietoties, tāpēc ne katrs vēlas pie mums strādāt, darbs galvaspilsētā vai blīvāk apdzīvotās vietās ir izdevīgāks. Arī darbiniekam jājūtas novērtētam, jāsaņem adekvāts atalgojums. Viss jau ir ļoti vienkārši, ja darbinieks jūtas slikti, izdeg, viņš nevar pilnvērtīgi sniegt pakalpojumu. Paldies pašvaldībai par sniegto cerību, ka uz gada otro pusi šis jautājums varētu tikt risināts.”

Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, sakot paldies par padziļināto prezentāciju, kas ļāva dziļāk ieskatīties sociālo darbinieku ikdienā un vajadzībās, dalījās pašvaldības redzējumā. “Pēdējie gadi no budžeta viedokļa ir pilni izaicinājumiem – pandēmija, energoresursi, saistības, ko uzņēmāmies deinstitucionalizācijas projektā. Tas neļauj ievilkt elpu un attīstīt lielāku rosību. Ja pēdējos gados budžeta ienākumi palielinās par četriem procentiem, izdevumi daudzkārt lielākā apmērā. Turklāt pēc novadu apvienošanas vēl nav beidzies darbs pie algu un pakalpojumu izlīdzināšanas, kā arī šogad bija jāņem vērā valsts noteiktā minimālā likme pedagogu atalgojumam.”

Domes priekšsēdētājs norādīja, ka šajā gadā izlemts algas celt tikai pedagogiem, jo tas ir valsts nosacījums, kā arī izlīdzinātas algas kultūras centru darbiniekiem. “Algu nepalielināšana ir viena no šī gada budžeta sāpīgākajām lietām, bet atalgojums ir viens no darba kārtības jautājumiem,” atzina J.Rozenbergs. Tomēr viņš uzsvēra, ka nenotika ne kolektīva darbinieku atlaišana, ne slodžu samazināšana, ne sociālā atbalsta un pabalstu samazināšana. Tāpat domes priekšsēdētājs atgādināja, ka 2022. gadā sociālo darbinieku algu izlīdzināja un pērn visiem paš­valdības darbiniekiem algu palielināja. “Šogad ir pirmais gads, kad algu pieauguma nebija. Tam nepieciešami ievērojami finanšu resursi, jo vēlamies atalgojumu celt visiem. Bet ceram, ka pie šī jautājuma varēsim atgriezties gada otrajā pusē, ja budžets pildīsies.” Domes priekšsēdētājs sacīja, ka pievērsīsies arī telpu uzlabošanai, meklēs risinājumus autotransportam. “Mēs jūs dzirdam un mēģināsim rīkoties lietas labā,” noslēdzot prezentāciju, sacīja J.Rozenbergs un pēc tam atbildēja uz sociālo darbinieku jautājumiem.

“Druvai” domes priekšsēdētājs atzina, ka šī bija laba iespēja dziļāk izprast sociālo darbinieku ikdienā veicamos darbus un sajūtas: “Ir skaidrs, ka sociālie darbinieki veic ārkārtīgi nozīmīgu funkciju, lai cilvēki, kuriem pazudis ceļš zem kājām vai nav iespējas par sevi parūpēties, būtu ieraudzīti, sadzirdēti un aprūpēti. Paldies ikvienam Sociālajā dienestā, kas to    dara. Tas arī ir emocionāli smags darbs, un darbinieki vēlas, lai viņu paveiktais tiktu novērtēts. Tā ir ikviena saprotama vēlme – saņemt pienācīgu atalgojumu. Savukārt es centos izstāstīt arī paš­valdības budžeta situāciju. Pro­tams, mēģināsim meklēt risinājumus, lai strādātu pie lietām, ko sociālie darbinieki norādīja. Bet skaidrs, ka tāpat kā dzīvē un ģimenē naudiņas vienmēr ir mazāk, nekā vajadzētu, vienmēr jāizvērtē, kā to izmantot. Tomēr, salīdzinot ar citām pašvaldībām, īpaši tām, kas ir tālāk no Rīgas, mūsu budžets ir labs,    esam spējuši saglabāt gan attīstību, gan atbalstu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi