Smiešanās nāk par labu ne tikai mūsu psihei, bet arī ķermenim. Tas, kurš vienu minūti smējies, pēc tam jūtas tik atpūties, it kā ceturtdaļstundu būtu relaksējies. Spēja smieties izšķiroša arī mūsu izaugsmei – jo vairāk bērni smejas, jo labāk viņi attīstās. Pierādīts, ka bērni to dara daudz vairāk, nekā mēs, pieaugušie. Ja lielie smejas vidēji 15 reižu dienā, bērni – līdz pat 400. Savukārt zinātnieki secinājuši, ka pirms 40 gadiem arī pieaugušie smējušies daudz vairāk. Laikam, jo straujāks un saspringtāks dzīves ritms, jo mazāk laika atliek smiekliem. Tāpēc vajadzētu tomēr meklēt iespējas ik pa laikam kārtīgi izsmieties, jo tas palīdz pret ļoti daudzām kaitēm. Kā teicis Groučo Markss: “Smiešanās ir kā aspirīns, tikai iedarbojas divtik ātri.”
Smiešanās procesā tiek iesaistīti aptuveni 80 muskuļi un ķermeni pārņem pozitīvais stress. Sirds sitas ātrāk, paaugstinās asinsspiediens, plaušās ieplūst vairāk skābekļa. Tas palīdz tiem, kuri slimo ar bronhītu un astmu. Smiekli palielina plaušu kapacitāti un skābekļa daudzumu asinīs, tāpēc smieties īpaši ieteicams tiem, kuri nodarbojas ar sportu.
Nevienam nav noslēpums, ka smiekli cilvēka organismam dod tādu pašu labumu kā C vitamīns. Ar katru gadu zinātnieki nonāk pie atziņas, ka smieklu nozīme ir daudz lielāka, nekā mums pašiem šķiet. Daži speciālisti apgalvo, ka smiekli stimulē
imūnsistēmu. Pētnieki apgalvo, ka smiešanās imūnsistēmai ir ļoti nozīmīga, lai izvairītos pat no tādām nāvējošām slimībām kā AIDS un vēzis.
Smejot un jokojot, var aizmirst par slimību un uzlabot dzīves kvalitāti. Smiekli mazina stresu, ļauj vieglāk pārciest pazemojumu, mazina neveiklības sajūtu, palīdz cīnīties ar sāpēm. Humors lielākai daļai cilvēku palīdz grūtos apstākļos, pat sastopoties ar smagām ciešanām. Īpaši veselīgi ir pasmieties bariņā, jo tad smiekli pielīp citam no cita. Kā pierādīts, atrodoties kopā ar drūmu cilvēku, arī otru pārņem grūtsirdība, bet, esot kopā ar tādu, no kura staro jautrība un dzīvesprieks, arī apkārtējie kļūst pozitīvāk noskaņoti.
Pirmo reizi par smiekliem kā ārstniecības līdzekli sāka runāt pirms aptuveni 40 gadiem. Tad kāds Normans Kusins, kurš muguras saistaudu sairšanas rezultātā cieta neciešamas sāpes, nolēma profilaksei izmēģināt smieklu terapiju. Lai arī ārsti uz to raudzījās ļoti skeptiski, viņš nolēma pamēģināt, jo zaudēt vairs nebija ko. Rezultāts pārsteidza visus. 15 minūtes kārtīgi izsmejoties, Normans spēja gulēt divas stundas dziļā veselīgā miegā bez jelkādām muguras sāpēm. Notika strauja atveseļošanās. Tas ir tikai viens no daudziem pozitīviem smieklu terapijas piemēriem.
Eksperimenti liecina, ka cilvēki, kuri pārcietuši infarktu un ik dienu pusstundu smejas un joko, visticamāk, nepiedzīvos otru infarktu. Bez tam viņi lieto mazāk medikamentu, arī asinsspiediens viņiem ir zemāks. Ikviena atveseļošanās notiek ātrāk, ja cilvēks smaida, ir priecīgs un šo prieku neslēpj. Protams, nav viegli sevi piespiest smieties, ja dzīvē daudz problēmu. Bet vajag. Kad cilvēks priecājas, viņa pašnovērtējums paaugstinās un visa pasaule iegūst gaišākas krāsas.
Vislabākais rīta vingrojumu komplekss ir 15 minūtes kārtīgi pasmieties, un visu dienu jutīsies svaigs un vingrs. Viena minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes
airēt. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrinājums. Īpaši svarīga smiešanās ir cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu.
Vēl svarīgi piebilst, ka smiekli palīdz ikvienam lieliski izskatīties, būt jaunākam.
Komentāri