Gadalaiku maiņas ietekmē visu dabā, arī dzīvniekus un cilvēkus. Drīz atgriezīsies gājputni, aizvien vairāk laika pavadīsim mežā.
“Diemžēl vīrusi, ar kuriem slimo dzīvnieki, putni, nekur nav pazuduši. Bieži vien to pārnēsātāji ir arī cilvēki,” atgādina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.
Cūku mēris nepazūd
Par atrastām beigtām mežacūkām, kuras nogalējis Āfrikas cūku mēris ( ĀCM), tiek ziņots regulāri. M.Ulmanis stāsta, ka ik nedēļu Latvijā tiek atrasts ap pussimts inficētu mežacūku. Pēdējā laikā lielākoties Zemgalē, Kurzemē, bet vīruss nopietni skāris populāciju Polijā, Vācijā, un slimība strauji izplatās. “Vācijā autobāņu nožogojumi ierobežo dzīvniekus pārvietoties, tas ierobežo vīrusa izplatīšanos. Ir slimības perēkļi, bet ne pa visu valsti. Speciālisti vērtē, ka slimības pārnēsātāji bijuši cilvēki,” pastāsta pārvaldes vadītājs.
Pēdējās nedēļās Drabešu pagastā atrastas divas beigtas mežacūkas, viena pie Ieriķiem, otra pie Melturiem, viena arī Kaives pagastā.
M.Ulmanis vērtē, ka ir cūkkopēji, kuri strikti ievēro biodrošības noteikumus, jo saprot, ka katrs neievērots sīkums var radīt lielus zaudējumus. Vidzemē vairs tikai Jaunraunā, Priekuļu pagastā, ir liela cūkkopības saimniecība, vēl ir dažas, kurās audzē pāris simtus cūku. Bet visvairāk ir fermu, kurās ir pārdesmit dzīvnieku.
“Saprotams, ka ir nogurdinoši ievērot biodrošības noteikumus. Ja apkārtnē vīrusa nav, viss kārtībā, bet to kāds var atvest arī no tāliem kaimiņiem. Tad atcerēties par drošības pasākumiem, kas nav izdomāti tikai tāpēc, lai inspektoriem būtu, ko pārbaudīt, būs par vēlu,” teic M.Ulmanis un piebilst, ka pavasarī mežos, visticamāk, tiks atrasta ne viena vien beigta mežacūka, kas reizē ir vīrusa nēsātāja.
Savvaļas putniem gripas vīruss ik pa laikam
Ik pavasari PVD atgādina par putnu gripu un mājputnu turēšanas noteikumiem. Prasības ir vienādas visu gadu, ne tikai pavasarī, kad atlido gājputni. Pērn Latvijā konstatēja vienu gadījumu ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu mazā dīķī pie Valmieras beigtai baltpieres zosij. Zemi patogēnu putnu gripu konstatēja stārķim. “Vai varam teikt, ka putnu gripas Latvijā nav? Nē. Aizpērn Veselavā, Bērzkroga dīķī, arī Daugavpilī no gripas bojā gāja simtiem lielo ķīru. Pērn putnu bija maz, tie neslimoja. Kā būs šovasar, nezinām, arī to, ko atnesīs gājputni,” saka pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pirms pāris nedēļām Lietuvā putnu gripa tika konstatēta fermā 250 tūkstošiem vistu.
PVD mājputnu turētājiem atgādina – lai pasargātu mājputnus no inficēšanās, tie jātur, jābaro un jādzirdina tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar nosegtu ūdensnecaurlaidīgu jumtu un norobežotiem sāniem, novēršot savvaļas putnu, tajā skaitā ūdensputnu, piekļuvi. Mājputnus var izlaist tādās ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni ir norobežoti, lai novērstu savvaļas putnu piekļuvi. Barojot un dzirdinot mājputnus, nedrīkst izmantot ūdeni no virszemes ūdenstilpēm, jāgādā, lai barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevarētu piekļūt savvaļas putni.
Mazs kukainītis atnes sērgu liellopiem
Eiropā satraukumu radījis gadījums Vācijā. Netālu no Berlīnes nelielā ūdens bifeļu saimniecībā, kurā dzīvniekus turēja ārā, tika konstatēts mutes un nagu sērgas (MNS) uzliesmojums. Slimība Vācijā nebija konstatēta kopš 1988. gada. 2001. gadā Lielbritānijā šīs slimības uzliesmojuma laikā nācās iznīcināt līdz desmit miljoniem dzīvnieku, kopējo zaudējumu apjoms bija apmēram astoņi miljardi mārciņu. Līdz šim Eiropas Savienība bija brīva no mutes un nagu sērgas, Latvijā pēdējais inficēšanā gadījums fiksēts 1987. gadā.
Ne mazāks lopkopju satraukums ir par to, ka šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība). Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija.
“Vēl pirms 20 gadiem to uzskatīja par slimību, kas sastopama Vidusjūras valstīs, tagad tā gājusi pāri Nīderlandei un Vācijai. Slimība skar atgremotājus, to ierosina vīruss, bet izplata insekti – miģeles. Slimību nevar izplatīt tieša vai netieša kontakta ceļā starp dzīvniekiem bez insektu starpniecības,” skaidro M.Ulmanis.
Ne visi dzīvnieki iet bojā, jo ir pieejamas vakcīnas, bet šie vīrusi ir dažādi, un tas ierobežošanā rada problēmas. Slimība atstāj sekas dzīvnieka veselībai un reprodukcijai. “Pēdējā laikā liellopa un aitas gaļai cena palielinājusies, tiesa, mūsu zemniekiem tā ir labvēlīga situācija,” teic pārvaldes vadītājs un uzsver, ka, tikai ievērojot biodrošības noteikumus novietnēs, var pasargāt ganāmpulkus no slimībām, kas var iznīcināt visu saimniecību.
Satraukums par dzīvnieku vai kaimiņu būšana
Ik pa laikam sabiedrībā tiek stāstīts par konkrētiem gadījumiem, kad saimnieki neievēro labturības noteikumus, un tad parasti tiek aktualizēta kāda tēma. Savu reizi lolujumdzīvnieku reģistrācija, citu nekontrolēta vairošanās, vēl citu – nobarojamo lopu turēšana ārā ziemā.
Pērn PVD saņēmis vairāk nekā 1200 sūdzību, kas ir līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pamatotas no tām bijušas mazāk par 250. Inspektori uz pārbaudēm var doties, tikai pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām par iespējamiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem.
“Ir aktīvi cilvēki, kuri seko un ziņo, ka saskata pārkāpumus pret dzīvnieku. Visbiežāk pārkāpums ir tas, ka dzīvnieki nav reģistrēti, vakcinēti, kastrēti vai sterilizēti. Aizvien ir saimnieki, kuri vieglprātīgi izturas pret saviem dzīvniekiem, nepilda īpašnieku pienākumu. Dažs nesaprot, ka ar saviem dzīvniekiem traucē kaimiņiem. 12 kaķi dzīvoklī nemaz nav labi arī kaķiem. Un ir tādi, kam ir dzīvnieks, bet pats nesaprot, kāpēc iegādājies,” stāsta M.Ulmanis.
Viņš arī atklāj dažus gadījumus, par kuriem PVD informējuši iedzīvotāji.
Pensionāri tur suņus, kaimiņi lūdz pārbaudīt, jo ir aizdomas, ka viņi nevar pilnvērtīgi parūpēties par saviem dzīvniekiem. Televīzijā rādīti lopi kādā saimniecībā, tie bijuši netīri, kājas un sāni ar mēsliem, liekas, ka netiek pietiekami aprūpēti. Ja ir tik netīri un no tādiem lopiem iegūst pienu, gatavo sieru un tirgo, vai ar produktiem viss ir kārtībā.
“Inspektoriem katrs ziņojums ir jāpārbauda. Bieži vien viņi aizbrauc un saprot, ka stāsts nav par labturību, bet kaimiņu attiecību kārtošana. Inspektori tērē darba laiku, bet nereaģēt uz iesniegumu nedrīkst,” skaidro pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pašam labā atmiņā kādas iedzīvotājas iesniegums, ka viņas bērns guvis emocionālu traumu, jo kaimiņi kāvuši cūku, un dienestam attiecīgi jārīkojas.
M.Ulmanis atzīst, ka diemžēl aizvien biežāk jārunā ne jau par labturību, bet mīļdzīvnieku pāraprūpi.
Ābolam nepareiza garša un saldumi ar pelējumu
PVD pārziņā ir arī pārtikas drošības uzraudzība. Iedzīvotāji ziņo par pārtikas tirgotāju, ražotāju pārkāpumiem, par pārtikas preču kvalitāti. Arī par šiem jautājumiem ir dažāda satura iesniegumi. Tā kāda iedzīvotāja, kura labi zina ābolu šķirnes Auksis
garšas īpašības, to nopirkusi veikalā, bet garša cita. Tiesa, viņa arī pieļauj, ka atkarībā no reģiona un laikapstākļiem varētu būt garšas nianses, bet tomēr inspektoriem ir jāsteidzas pārbaudīt. Cita pircēja iegādājusies Austrumu saldumus, kad iekodusies, konstatējusi, ka tie sapelējuši, no ārpuses redzēt nevarēja.
PVD inspektoriem jāpārbauda katrs iedzīvotāju iesniegums un jādod atbilde. Kad runā par birokrātijas samazināšanu, kā atzina kāds ierēdnis no cita dienesta, ne PVD, šķiet, vienkāršākais veids būtu noteikt atbildību arī ziņotājiem, lai atbildīgi izvērtē situāciju, pirms raksta iesniegumu par kādu noteikumu iespējamu pārkāpumu.
Komentāri