Piektdiena, 12. decembris
Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Slimības, biodrošība, labturība un iedzīvotāju redzīgā acs

Sarmīte Feldmane
00:00
22.02.2025
127
Shutterstock 1657596523

Ilustrācija: Julia Shamayaeva/SHUTTERSTOCK

Gadalaiku maiņas ietekmē visu dabā, arī dzīvniekus un cilvēkus. Drīz atgriezīsies gājputni, aizvien vairāk laika pavadīsim mežā.

“Diemžēl vīrusi, ar kuriem slimo dzīvnieki, putni, nekur nav pazuduši. Bieži vien to    pārnēsātāji ir arī cilvēki,” atgādina    Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Cūku mēris nepazūd

Par atrastām beigtām mežacūkām, kuras nogalējis Āfrikas cūku mēris ( ĀCM),    tiek ziņots regulāri. M.Ulmanis stāsta, ka ik nedēļu Latvijā tiek atrasts ap pussimts inficētu mežacūku. Pēdējā laikā lielākoties Zemgalē, Kur­zemē, bet vīruss nopietni skāris populāciju Polijā, Vācijā, un slimība strauji izplatās. “Vācijā autobāņu nožogojumi ierobežo dzīvniekus pārvietoties, tas ierobežo vīrusa izplatīšanos. Ir slimības perēkļi, bet ne pa visu valsti. Speciālisti vērtē, ka slimības pārnēsātāji bijuši cilvēki,” pastāsta pārvaldes vadītājs.

Pēdējās nedēļās Drabešu pagastā atrastas divas beigtas mežacūkas, viena pie Ieriķiem, otra pie Melturiem, viena arī Kaives pagastā.

M.Ulmanis vērtē, ka ir cūkkopēji, kuri strikti ievēro biodrošības noteikumus, jo saprot, ka katrs neievērots sīkums var radīt lielus zaudējumus. Vidzemē vairs tikai Jaunraunā, Priekuļu pagastā, ir    liela cūkkopības saimniecība, vēl ir dažas, kurās audzē pāris simtus cūku. Bet visvairāk ir fermu, kurās ir pārdesmit dzīvnieku.

“Saprotams, ka ir nogurdinoši ievērot biodrošības noteikumus. Ja apkārtnē  vīrusa nav, viss kārtībā, bet to kāds var atvest arī no tāliem kaimiņiem. Tad atcerēties par drošības pasākumiem, kas nav izdomāti tikai tāpēc, lai inspektoriem būtu, ko pārbaudīt, būs par vēlu,” teic M.Ulmanis un piebilst, ka pavasarī mežos, visticamāk, tiks atrasta ne viena vien beigta mežacūka, kas reizē ir vīrusa nēsātāja.

Savvaļas putniem gripas vīruss ik pa laikam

Ik pavasari PVD  atgādina par putnu gripu un mājputnu turēšanas noteikumiem. Prasības ir vienādas visu gadu, ne tikai pavasarī, kad atlido gājputni. Pērn Latvijā konstatēja vienu gadījumu ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu mazā dīķī pie Valmieras beigtai baltpieres zosij. Zemi patogēnu putnu gripu konstatēja stārķim. “Vai varam teikt, ka putnu gripas Latvijā nav? Nē. Aizpērn Veselavā, Bērzkroga dīķī, arī Daugavpilī no gripas bojā gāja simtiem lielo ķīru. Pērn putnu bija maz, tie neslimoja. Kā būs šovasar, nezinām, arī to, ko atnesīs gājputni,” saka pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pirms pāris nedēļām Lietuvā putnu gripa tika konstatēta fermā  250 tūkstošiem vistu.

PVD mājputnu turētājiem atgādina – lai pasargātu mājputnus no inficēšanās, tie jātur, jābaro un jādzirdina tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar nosegtu ūdensnecaurlaidīgu jumtu un norobežotiem sāniem, novēršot savvaļas putnu, tajā skaitā ūdensputnu, piekļuvi. Mājputnus var izlaist tādās ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni ir norobežoti, lai novērstu savvaļas putnu piekļuvi. Barojot un dzirdinot mājputnus, nedrīkst izmantot  ūdeni no virszemes ūdenstilpēm, jāgādā, lai barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevarētu piekļūt savvaļas putni.

Mazs kukainītis atnes sērgu liellopiem

Eiropā satraukumu radījis gadījums Vācijā. Netālu no Berlīnes nelielā ūdens bifeļu saimniecībā, kurā dzīvniekus turēja ārā, tika konstatēts mutes un nagu sērgas (MNS) uzliesmojums. Slimība Vācijā nebija konstatēta kopš 1988. gada. 2001. gadā Lielbritā­nijā šīs slimības uzliesmojuma laikā nācās iznīcināt līdz desmit miljoniem dzīvnieku, kopējo zaudējumu apjoms bija apmēram astoņi miljardi mārciņu. Līdz šim Eiropas Savienība bija brīva no mutes un nagu sērgas,    Latvijā pēdējais inficēšanā gadījums fiksēts 1987. gadā.

Ne mazāks lopkopju satraukums ir par to, ka    šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība). Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija.

“Vēl pirms 20 gadiem to uzskatīja par slimību, kas  sastopama Vidusjūras valstīs, tagad tā gājusi pāri Nīderlandei un Vācijai. Slimība skar atgremotājus, to ierosina vīruss, bet izplata    insekti – miģeles. Slimību nevar izplatīt tieša vai netieša kontakta ceļā starp dzīvniekiem bez insektu starpniecības,” skaidro M.Ulmanis.

Ne visi dzīvnieki iet bojā, jo ir pieejamas vakcīnas, bet šie vīrusi ir dažādi, un tas ierobežošanā rada problēmas. Slimība atstāj sekas dzīvnieka veselībai un reprodukcijai. “Pēdējā laikā liellopa un aitas gaļai cena palielinājusies, tiesa, mūsu zemniekiem tā ir labvēlīga situācija,” teic pārvaldes vadītājs un uzsver, ka, tikai ievērojot biodrošības noteikumus novietnēs, var pasargāt ganāmpulkus no slimībām, kas var iznīcināt visu saimniecību.

Satraukums par dzīvnieku vai kaimiņu būšana

Ik pa laikam sabiedrībā tiek stāstīts par konkrētiem gadījumiem, kad saimnieki neievēro labturības noteikumus, un tad parasti tiek aktualizēta kāda tēma. Savu reizi lolujumdzīvnieku reģistrācija, citu nekontrolēta vairošanās, vēl citu – nobarojamo lopu turēšana ārā ziemā.
Pērn PVD saņēmis vairāk nekā 1200 sūdzību, kas ir līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pamatotas no tām bijušas mazāk par 250.  Inspektori uz pārbaudēm var doties, tikai pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām par iespējamiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem.

“Ir aktīvi cilvēki, kuri seko un ziņo, ka saskata pārkāpumus pret dzīvnieku. Visbiežāk  pārkāpums ir tas, ka    dzīvnieki nav reģistrēti, vakcinēti, kastrēti vai sterilizēti. Aizvien ir saimnieki, kuri vieglprātīgi izturas pret saviem dzīvniekiem, nepilda īpašnieku pienākumu. Dažs nesaprot, ka ar saviem dzīvniekiem traucē kaimiņiem. 12 kaķi dzīvoklī nemaz nav labi arī kaķiem. Un ir tādi, kam ir dzīvnieks, bet pats nesaprot, kāpēc iegādājies,” stāsta M.Ulmanis.

Viņš arī atklāj dažus gadījumus, par kuriem PVD informējuši iedzīvotāji.

Pensionāri tur suņus, kaimiņi lūdz    pārbaudīt, jo ir aizdomas, ka viņi nevar pilnvērtīgi parūpēties par saviem dzīvniekiem. Televīzijā rādīti lopi kādā saimniecībā, tie bijuši netīri, kājas un sāni ar mēsliem, liekas, ka netiek pietiekami aprūpēti. Ja ir tik netīri un no tādiem lopiem iegūst pienu, gatavo sieru un tirgo, vai ar  produktiem viss ir kārtībā.   

“Inspektoriem katrs ziņojums ir jāpārbauda. Bieži vien viņi aizbrauc un saprot, ka stāsts nav par labturību, bet kaimiņu attiecību kārtošana. Inspektori tērē darba laiku, bet nereaģēt uz iesniegumu nedrīkst,” skaidro pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pašam labā atmiņā kādas iedzīvotājas iesniegums, ka viņas bērns guvis emocionālu traumu, jo kaimiņi kāvuši cūku, un dienestam attiecīgi jārīkojas.

M.Ulmanis atzīst, ka diemžēl aizvien biežāk jārunā ne jau par labturību, bet mīļdzīvnieku pār­aprūpi.

Ābolam nepareiza garša un saldumi ar pelējumu

PVD pārziņā ir arī pārtikas drošības uzraudzība. Iedzīvotāji ziņo par pārtikas tirgotāju, ražotāju pārkāpumiem, par pārtikas preču kvalitāti. Arī par šiem jautājumiem ir dažāda satura iesniegumi. Tā kāda iedzīvotāja, kura labi zina ābolu šķirnes Auksis garšas īpašības, to nopirkusi veikalā, bet garša cita. Tiesa, viņa arī pieļauj, ka atkarībā no reģiona un laikapstākļiem varētu būt garšas nianses, bet tomēr    inspektoriem ir jāsteidzas pārbaudīt. Cita pircēja iegādājusies Austrumu saldumus, kad iekodusies, konstatējusi, ka tie sapelējuši, no ārpuses redzēt nevarēja.

PVD inspektoriem jāpārbauda katrs iedzīvotāju iesniegums un jādod atbilde. Kad runā par birokrātijas samazināšanu, kā atzina kāds ierēdnis no cita dienesta, ne PVD, šķiet, vienkāršākais veids būtu noteikt atbildību arī ziņotājiem, lai atbildīgi izvērtē situāciju, pirms raksta iesniegumu par kādu noteikumu iespējamu pārkāpumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
24

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
26
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
119

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
334

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
79

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
85

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
33
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
36
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi