Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Slimības, biodrošība, labturība un iedzīvotāju redzīgā acs

Sarmīte Feldmane
00:00
22.02.2025
50
Shutterstock 1657596523

Ilustrācija: Julia Shamayaeva/SHUTTERSTOCK

Gadalaiku maiņas ietekmē visu dabā, arī dzīvniekus un cilvēkus. Drīz atgriezīsies gājputni, aizvien vairāk laika pavadīsim mežā.

“Diemžēl vīrusi, ar kuriem slimo dzīvnieki, putni, nekur nav pazuduši. Bieži vien to    pārnēsātāji ir arī cilvēki,” atgādina    Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Cūku mēris nepazūd

Par atrastām beigtām mežacūkām, kuras nogalējis Āfrikas cūku mēris ( ĀCM),    tiek ziņots regulāri. M.Ulmanis stāsta, ka ik nedēļu Latvijā tiek atrasts ap pussimts inficētu mežacūku. Pēdējā laikā lielākoties Zemgalē, Kur­zemē, bet vīruss nopietni skāris populāciju Polijā, Vācijā, un slimība strauji izplatās. “Vācijā autobāņu nožogojumi ierobežo dzīvniekus pārvietoties, tas ierobežo vīrusa izplatīšanos. Ir slimības perēkļi, bet ne pa visu valsti. Speciālisti vērtē, ka slimības pārnēsātāji bijuši cilvēki,” pastāsta pārvaldes vadītājs.

Pēdējās nedēļās Drabešu pagastā atrastas divas beigtas mežacūkas, viena pie Ieriķiem, otra pie Melturiem, viena arī Kaives pagastā.

M.Ulmanis vērtē, ka ir cūkkopēji, kuri strikti ievēro biodrošības noteikumus, jo saprot, ka katrs neievērots sīkums var radīt lielus zaudējumus. Vidzemē vairs tikai Jaunraunā, Priekuļu pagastā, ir    liela cūkkopības saimniecība, vēl ir dažas, kurās audzē pāris simtus cūku. Bet visvairāk ir fermu, kurās ir pārdesmit dzīvnieku.

“Saprotams, ka ir nogurdinoši ievērot biodrošības noteikumus. Ja apkārtnē  vīrusa nav, viss kārtībā, bet to kāds var atvest arī no tāliem kaimiņiem. Tad atcerēties par drošības pasākumiem, kas nav izdomāti tikai tāpēc, lai inspektoriem būtu, ko pārbaudīt, būs par vēlu,” teic M.Ulmanis un piebilst, ka pavasarī mežos, visticamāk, tiks atrasta ne viena vien beigta mežacūka, kas reizē ir vīrusa nēsātāja.

Savvaļas putniem gripas vīruss ik pa laikam

Ik pavasari PVD  atgādina par putnu gripu un mājputnu turēšanas noteikumiem. Prasības ir vienādas visu gadu, ne tikai pavasarī, kad atlido gājputni. Pērn Latvijā konstatēja vienu gadījumu ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu mazā dīķī pie Valmieras beigtai baltpieres zosij. Zemi patogēnu putnu gripu konstatēja stārķim. “Vai varam teikt, ka putnu gripas Latvijā nav? Nē. Aizpērn Veselavā, Bērzkroga dīķī, arī Daugavpilī no gripas bojā gāja simtiem lielo ķīru. Pērn putnu bija maz, tie neslimoja. Kā būs šovasar, nezinām, arī to, ko atnesīs gājputni,” saka pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pirms pāris nedēļām Lietuvā putnu gripa tika konstatēta fermā  250 tūkstošiem vistu.

PVD mājputnu turētājiem atgādina – lai pasargātu mājputnus no inficēšanās, tie jātur, jābaro un jādzirdina tikai slēgtās telpās vai teritorijā ar nosegtu ūdensnecaurlaidīgu jumtu un norobežotiem sāniem, novēršot savvaļas putnu, tajā skaitā ūdensputnu, piekļuvi. Mājputnus var izlaist tādās ganībās vai pastaigu laukumos, kuru sāni ir norobežoti, lai novērstu savvaļas putnu piekļuvi. Barojot un dzirdinot mājputnus, nedrīkst izmantot  ūdeni no virszemes ūdenstilpēm, jāgādā, lai barības un pakaišu uzglabāšanas vietai nevarētu piekļūt savvaļas putni.

Mazs kukainītis atnes sērgu liellopiem

Eiropā satraukumu radījis gadījums Vācijā. Netālu no Berlīnes nelielā ūdens bifeļu saimniecībā, kurā dzīvniekus turēja ārā, tika konstatēts mutes un nagu sērgas (MNS) uzliesmojums. Slimība Vācijā nebija konstatēta kopš 1988. gada. 2001. gadā Lielbritā­nijā šīs slimības uzliesmojuma laikā nācās iznīcināt līdz desmit miljoniem dzīvnieku, kopējo zaudējumu apjoms bija apmēram astoņi miljardi mārciņu. Līdz šim Eiropas Savienība bija brīva no mutes un nagu sērgas,    Latvijā pēdējais inficēšanā gadījums fiksēts 1987. gadā.

Ne mazāks lopkopju satraukums ir par to, ka    šoziem daļā Eiropas valstu liellopu novietnēs turpina izplatīties infekciozais katarālais drudzis (zilās mēles slimība). Latvijai tuvākā valsts, kur šī slimība nesen konstatēta, ir Polija.

“Vēl pirms 20 gadiem to uzskatīja par slimību, kas  sastopama Vidusjūras valstīs, tagad tā gājusi pāri Nīderlandei un Vācijai. Slimība skar atgremotājus, to ierosina vīruss, bet izplata    insekti – miģeles. Slimību nevar izplatīt tieša vai netieša kontakta ceļā starp dzīvniekiem bez insektu starpniecības,” skaidro M.Ulmanis.

Ne visi dzīvnieki iet bojā, jo ir pieejamas vakcīnas, bet šie vīrusi ir dažādi, un tas ierobežošanā rada problēmas. Slimība atstāj sekas dzīvnieka veselībai un reprodukcijai. “Pēdējā laikā liellopa un aitas gaļai cena palielinājusies, tiesa, mūsu zemniekiem tā ir labvēlīga situācija,” teic pārvaldes vadītājs un uzsver, ka, tikai ievērojot biodrošības noteikumus novietnēs, var pasargāt ganāmpulkus no slimībām, kas var iznīcināt visu saimniecību.

Satraukums par dzīvnieku vai kaimiņu būšana

Ik pa laikam sabiedrībā tiek stāstīts par konkrētiem gadījumiem, kad saimnieki neievēro labturības noteikumus, un tad parasti tiek aktualizēta kāda tēma. Savu reizi lolujumdzīvnieku reģistrācija, citu nekontrolēta vairošanās, vēl citu – nobarojamo lopu turēšana ārā ziemā.
Pērn PVD saņēmis vairāk nekā 1200 sūdzību, kas ir līdzīgi kā iepriekšējos gados. Pamatotas no tām bijušas mazāk par 250.  Inspektori uz pārbaudēm var doties, tikai pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegtajām sūdzībām par iespējamiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem.

“Ir aktīvi cilvēki, kuri seko un ziņo, ka saskata pārkāpumus pret dzīvnieku. Visbiežāk  pārkāpums ir tas, ka    dzīvnieki nav reģistrēti, vakcinēti, kastrēti vai sterilizēti. Aizvien ir saimnieki, kuri vieglprātīgi izturas pret saviem dzīvniekiem, nepilda īpašnieku pienākumu. Dažs nesaprot, ka ar saviem dzīvniekiem traucē kaimiņiem. 12 kaķi dzīvoklī nemaz nav labi arī kaķiem. Un ir tādi, kam ir dzīvnieks, bet pats nesaprot, kāpēc iegādājies,” stāsta M.Ulmanis.

Viņš arī atklāj dažus gadījumus, par kuriem PVD informējuši iedzīvotāji.

Pensionāri tur suņus, kaimiņi lūdz    pārbaudīt, jo ir aizdomas, ka viņi nevar pilnvērtīgi parūpēties par saviem dzīvniekiem. Televīzijā rādīti lopi kādā saimniecībā, tie bijuši netīri, kājas un sāni ar mēsliem, liekas, ka netiek pietiekami aprūpēti. Ja ir tik netīri un no tādiem lopiem iegūst pienu, gatavo sieru un tirgo, vai ar  produktiem viss ir kārtībā.   

“Inspektoriem katrs ziņojums ir jāpārbauda. Bieži vien viņi aizbrauc un saprot, ka stāsts nav par labturību, bet kaimiņu attiecību kārtošana. Inspektori tērē darba laiku, bet nereaģēt uz iesniegumu nedrīkst,” skaidro pārvaldes vadītājs un piebilst, ka pašam labā atmiņā kādas iedzīvotājas iesniegums, ka viņas bērns guvis emocionālu traumu, jo kaimiņi kāvuši cūku, un dienestam attiecīgi jārīkojas.

M.Ulmanis atzīst, ka diemžēl aizvien biežāk jārunā ne jau par labturību, bet mīļdzīvnieku pār­aprūpi.

Ābolam nepareiza garša un saldumi ar pelējumu

PVD pārziņā ir arī pārtikas drošības uzraudzība. Iedzīvotāji ziņo par pārtikas tirgotāju, ražotāju pārkāpumiem, par pārtikas preču kvalitāti. Arī par šiem jautājumiem ir dažāda satura iesniegumi. Tā kāda iedzīvotāja, kura labi zina ābolu šķirnes Auksis garšas īpašības, to nopirkusi veikalā, bet garša cita. Tiesa, viņa arī pieļauj, ka atkarībā no reģiona un laikapstākļiem varētu būt garšas nianses, bet tomēr    inspektoriem ir jāsteidzas pārbaudīt. Cita pircēja iegādājusies Austrumu saldumus, kad iekodusies, konstatējusi, ka tie sapelējuši, no ārpuses redzēt nevarēja.

PVD inspektoriem jāpārbauda katrs iedzīvotāju iesniegums un jādod atbilde. Kad runā par birokrātijas samazināšanu, kā atzina kāds ierēdnis no cita dienesta, ne PVD, šķiet, vienkāršākais veids būtu noteikt atbildību arī ziņotājiem, lai atbildīgi izvērtē situāciju, pirms raksta iesniegumu par kādu noteikumu iespējamu pārkāpumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
10

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
22

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

00:00
21.03.2025
52

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.    Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Cēsu novada arodorganizācija 34 […]

Pašvaldībai jāatbalsta tie, kas grib darboties

00:00
20.03.2025
50

Jaunā pārvaldes vadītāja par svarīgu uzskata sadarbību ar aktīvajiem līgatniešiem 13.martā Cēsu novada domes deputāti par Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo pašvaldības investīciju projektu vadītāju Lieni Krīvenu. L.Krīvena ir līgatniete. Domes sēdē, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka par savu uzdevumu jaunajā amatā izvirza mērķi, lai Līgatnē labi jūtas un var […]

Nauda gan ikdienai, gan attīstībai

00:00
19.03.2025
58

Smiltenes novada pašvaldības 2025. gada budžetā ieņēmumi plānoti 40 930 004 eiro, izdevumi – 44 011 673 eiro,  finansēšana – 3 081 669 eiro. Budžets balstīts uz    novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035.gadam, kurā ietverti pašvaldības stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kurās izvirzītas trīs galvenās vērtības: iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un vide. “Pērn pieradām dzīvot taupīgi, jo […]

KNAB uzskata – bijusi ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana

12:05
18.03.2025
203

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par prettiesisku jaunas automašīnas iegādi, ziņo aģentūra LETA. G.Kukainis LETA uzsvēris, ka KNAB paziņojumā pausto noraida pilnā apmērā, jo pagaidām neesot skaidrs, par kuru iepirkumu ir apsūdzība. Kukai­nis akcentēja, ka KNAB ir pārbaudījis divus “ZAAO” automašīnu […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
6
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi