Ziema sākusies strauji. Tikpat strauji pienākušas arī nedienas ar slidenām ietvēm un brauktuvēm gan Cēsīs, gan citviet. Uz ledus slīd gan gājēji, gan saslīd automašīnas. Par laimi, negadījumi ar cietušajiem šonedēļ nav notikuši un arī cilvēku ar traumām, kas saistītas ar paslīdēšanu, Cēsu klīnikā nav.
Daudzviet Cēsīs uz trotuāriem patiešām redzams tīrs ledus, ja nākas doties pa ietvi, kas ved no kalna lejā, iešana izvēršas teju par bīstamu piedzīvojumu. Gājējam un arī autovadītājam būtiskākais, lai pārvietošanās ir droša. Tas, vai konkrētā vieta jākopj pašvaldībai vai privātpersonām, lielākajai daļai sabiedrības nav būtiskākais.
Selga Sproģe bieži iet kājām, viņa vērtē, ka liela nozīme ziemas slidenajā laikā ir tam, cik kvalitatīvi un laika apstākļiem atbilstoši ir apavi. Ja apavi labi, tad arī slīdēšana tik lielas rūpes nesagādā. Tomēr S. Sproģe vērš uzmanību tam, ka, piemēram, Gaujas ielā jaunizveidotā gājēju ietve jau pati par sevi esot nedaudz bīstama – tā izveidota slīpa, tādēļ pat, ja nav slidena, pa to grūti pārvietoties.
Jānis Ozoliņš saka, lai gan lielākoties pārvietojas ar auto, sanāk arī staigāt. Viņš uzskata: “Ziema ir ziema – ar slidenumu ir jārēķinās, un tā nav nekāda dabas stihija. Tomēr, jā, slīd, varētu gribēt, lai apledojums gan uz ceļa, gan uz ietvēm būtu mazāks.”
Tam piekrīt arī Inta Bērziņa. Viņa atzīst, ka dažviet ietves ir ļoti slidenas un nākas būt ļoti uzmanīgai, lai nenokristu. Piemēram, kāja teju paslīdējusi Vienības laukumā pie autobusu pieturas, kā arī Rīgas ielā netālu no Līvu laukuma.
Cēsu novada teritorijas un tajā esošo nekustamo īpašumu uzturēšanas noteikumi paredz, ka nekustamo īpašumu īpašniekiem jānodrošina piekļautās teritorijas kopšana. Tātad arī gājēju ietvju attīrīšana no sniega un ledus. Ja veidojas apledojums, jānodrošina ietvju kaisīšana. Tāpat koptām jābūt daudzdzīvokļu māju pagalmu teritorijām. Šur tur jau pamanīt var lāstekas, un arī tām jābūt notīrītām. Par minēto noteikumu neievērošanu personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, taču šajā ziemā, kas tik tikko vien sākusies, vēl neviens protokols nav noformēts. Šādu informāciju sniedza Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis. Viņš uzsvēra, ka teritoriju kopšanai, kā katru ziemu, arī šogad tiks pievērsta uzmanība un, ja īpašnieki noteikumus neievēros, viņiem vispirms tiks atgādināts par tīrīšanas pienākumu. Ja ar to nebūs līdzēts, tiks noformēts administratīvo pārkāpumu protokols.
Cēsu novada pašvaldības komunālās nodaļas komunālinženiere Anita Bukeja pastāstīja, ka ietvju tīrīšanā pašvaldības teritorijās nodarbināti 20 simtlatnieki. Darbu vadītāji sekojot līdzi viņu veikumam.
“Kas tur ko noliegt, šis kontingents samērā mainīgs. Ir godprātīgi cilvēki, kuri savus uzdevumus veic godam, bet gadās arī ne pārāk apzinīgi. Pastāv arī mainība, jo pēc trim kavējumiem darbs tiek uzteikts, atlaisto vietā nāk nākamie,” saka A. Bukeja.
Ietves tiek kaisītas ar granti, bet pašvaldības iegādātā no kastēm jau pazudusi, to labprāt izmantojot arī citi.
“Protams, var teikt, ka arī šī grants nonāk uz ietvēm, bet katram savai teritorijai vajadzētu to gādāt pašam, jo arī pašvaldība par to maksā naudu. Turklāt pie Avotu ielejas parka viena grants kaste brutāli apgāzta, izgāžot smiltis ārā, bet daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji granti itin daudz ņem arī, lai pakaisītu mājas kaķiem kastītēs,” saka A. Bukeja.
Komentējot situāciju par slidenajām ielām, komunālās nodaļas vadītājs Igors Mercs atzina, ka pirmajā dienā pieņemts nepareizs rīcības plāns, pēkšņi uznākušais sals radīja pašreizējo situāciju. Ielu kaisīšanai izmantots pārāk vājas koncentrācijas grants – sāls maisījums. Tas nespēja dot vajadzīgo efektu, ledus kārta uz ielām palika.
“Ielas turpina kaisīt, bet tik zemā temperatūrā sāls neiedarbojas. Kaisīšana notiek, bet grants-sāls maisījumu automašīnas nobrauc nost. Nav iespējams izmantot ledus rievošanu, nebojājot asfaltu, jo ledus kārta pārāk plāna. Esam sagatavojuši koncentrētāku maisījumu, ja temperatūra pazemināsies, liksim to lietā, lai notīrītu ledu.
Pilsētā neizmantojam sāls šķīdumu, lai nenodarītu kaitējumu zaļajai zonai, bet varbūt par to jādomā šādos kritiskos brīžos, jo satiksmes drošība ir ļoti svarīga.
Laikam labu gribēdami, panācām nepareizo efektu. Tagad būs pieredze, kā rīkoties šādos gadījumos,” atzīst I. Mercs.
<i>Māra Majore – Linē Jānis Gabrāns
Komentāri