Latvijas slēpošanas trašu īpašnieki ar nepacietību gaida pirmos salus, kad gaisa temperatūra samazināsies līdz mīnus 2-3 grādiem, bet iespējamie zaudējumi vēl netiek rēķināti, pastāstīja aptaujāto slēpošanas trašu pārstāvji. Kā skaidro slēpošanas kompleksa “Žagarkalns” vadītājs Juris Žagars, slēpošanas trasēm ir vajadzīgs nevis sniegs, bet sals – aptuveni mīnus trīs grādi -, jo aptuveni 90% trases seguma veido “ražots” sniega segums, bet 10% ir dabīgais sniegs. Savukārt par zaudējumiem slēpošanas kompleksa īpašnieks vēl nesatraucas, jo arī citus gadus ziema iestājusies salīdzinoši vēlu. Turklāt neesot vēl zināms, cik ātri vai vēlu iestāsies pavasaris. Pērn slēpošanas trases apmeklētājiem bija pieejamas novembra beigās. “Pēdējos divus gadus bijām zināmā mērā izlutināti, ka aukstums parādījās jau novembra vidū. Šogad izskatās, ka tas stabili iestāsies decembra vidū, tā kā nekas ekstraordinārs nav vēl noticis,” klāsta Žagars. Šogad visā Skandināvijā ziemas sezona sākusies vēlāk. Tās ir normālas svārstības, tā tas ir bijis arī citus gadus un, kā atzīst zinātnieki, tas nav saistīts ar globālo sasilšanu, uzskata Žagars. “Protams gribētos, ziemu ātrāk, bet pieredze rāda, ka slēpotāji savu normu izslēpo tik un tā un apmeklējumu skaits sevišķi nemainās, ja sezona ir pāris nedēļas īsāka. Vēl jau nevar zināt par pavasari, ir bijuši gadi, kad ar vēlu ziemas sākumu ir ļoti vēls pavasaris un viss kompensējas,” sacīja “Žagarkalna” īpašnieks. Tomēr viņš nenoliedz, ka slēpošanas komplekss nepārtraukti seko līdzi laika ziņām un gaida brīdi, kad gaisa temperatūra sasniegs mīnus trīs grādu atzīmi. “Žagarkalnam” tādā gadījumā būtu nepieciešama viena diennakts, lai atvērtu pirmo slēpošanas trasi. Atpūtas parka “Rāmkalni” pārstāve Anete Nolberga klāsta, ka jaunajai sezonai uzņēmums jau sagatavojies un aukstu laiku gaida ar nepacietību. “Zaudējumus siltais laiks, protams, rada, bet, cik lielus, to mēs nevaram pateikt, jo paralēli pastiprinām cita veida ražošanu, kas ir atbalsts biznesā. Uz ziemu mēs īpaši neceram – ja ziema būs, būs ļoti labi,” atzīmē Nolberga. Arī atpūtas komplekss “Milzkalns” ziemas sezonai ir gatavs jau no novembra sākuma, kad iegādāta jauna sniega ražošanas tehnika, kas ļaus sākt “ražot” sniegu, kad gaisa temperatūra noslīdēs līdz mīnus diviem grādiem. “Milzkalna” pārstāvis Viesturs Ošnieks stāsta, ka uzņēmums palielinājis arī ūdens sūkņu jaudu, lai varētu nodrošināt 11 sniega lielgabalus, kā arī atjaunota inventāra noma ar jaunām slēpēm un snovborda dēļiem. “Pagaidām zaudējumus nerēķinām, jo tas ir tikai normāli, ka slēpošanas sezona nesākas decembra sākumā. Zaudējumi varētu parādīties, ja nesāksim strādāt pēc 20.decembra. Ir bijušas arī tādas sezonas,” atzīst Ošnieks. Viņš prognozē, ka šī gada ziemas sezona būšot tāda pati kā pērn vai vēl labāka. Kā ziņots, šogad novembra trešā dekāde bijusi piektā siltākā novembra noslēdzošā dekāde Latvijā pēdējos 88 gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Novembra trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra šogad bija 4,4 grādi, kas ir 4,5 grādus augstāk par normu. Līdz ar to šā gada rudens Latvijā ir noslēdzies ar šim gadalaikam neraksturīgi siltu laiku. NOZARE.LV
Komentāri