Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Skujeniešu dzīvesveida saimniekošana

Sarmīte Feldmane
00:00
17.02.2024
15
Liene Indrani

Cēsu novada pašvaldības balvu uzņēmējdarbībā nominācijā “Gada zaļais kurss”  saņēma zemnieku saimniecība “Indrāni” Skujenes pagastā.

Šo balvu kategorijā saņem uzņēmums, kas devis ieguldījumu klimata neitralitātes, aprites ekonomikas, zaļās enerģijas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

“Skujene ir mikrobioreģions. Jo vairāk Latvijā saimniekosim bioloģiski, domājot par nākotni, jo skaistākā un tīrākā vidē dzīvosim. Ceļš, kas mums ejams, nav viegls, toties zaļš,” uzsver    saim­niece Liene Margeviča un atzīst, ka Cēsu uzņēmēju gada balva ir augsts novērtējums. Tas ir visas ģimenes nopelnīts.

Margēviču ģimene “Indrānos” saimnieko kopš 2007.gada, bet dzimtas saknes Skujenē ir daudzās paaudzēs. Izvēloties, ko darīt laukos, bija skaidrs, ka saimniekos dabai un videi draudzīgi.

“Tas ir dzīvesveids, kas mūs apmierina, darām, cik varam,” uzsver Liene un atzīst, ka nevērtē to,  ka ir ne mazums bioloģisko zemnieku, kuri atsakās saimniekot bioloģiski. “Mums maksājumi nav tik svarīgi, jo nav lielas platības. Ja ir maksājumi, labi, ja nav, vai tāpēc    neturpināt saimniekot, kā ierasts un pieņemams,” teic skujeniete. Viņa pauž pārliecību, ka katram ir tiesības izvēlēties, kā saimniekot, bet nevajag censties pārliecināt, ka bioloģiskie zemnieki saimnieko nepareizi. “Ja galdā būs vecmāmiņas vārīta zapte un rūpnieciski ražots ievārījums, kuru ēdējs izvēlēsies?    Mazie bioloģiskie zemnieki un mājražotāji piedāvā to, ko audzēja un gatavoja vecmāmiņas,” pārdomas izsaka zemniece un mājražotāja.

“Indrānu” piedāvājumā ir ap 300 dažādu produktu. Viss tiek ražots mazos apjomos. Tiek piedāvāts tas, kas izaug saimniecībā un kas no Skujenē izaudzētā ražots.

“Mājražotājiem viegli nav: vai nu jāpaplašinās, ja grib izdzīvot, vai tas ir dzīvesveids, kas patīk, un rēķinās, ka ienākumi ir tādi, kādi ir. Bet ne visu var rēķināt naudā. Mūs šāds dzīvesveids    apmierina. Saimniecības atbalsts ir mežs, ja tā nebūtu, nāktos meklēt citus risinājumus,” pastāsta “Indrānu” saimniece un piebilst, ka vienīgi znots strādā arī algotu darbu.

Saimniecībā izaudzētos dārzeņus, augļus, gatavotos ievārījumus, sīrupus, sukādes, kaltētus garšaugus, tējas, maizi, kārumus var pasūtīt internetveikalā, un ­saimnieki to piegādās. Skujenieši gardumus var nopirkt arī ekoveikalos. “Indrāni” sadarbojas gan ar pagasta zemniekiem, gan citām bioloģiskām saimniecībām.

“Tā kā cepam maizi, pērkam  bioloģiskus miltus, cukuru. Tos izdevīgāk iegādāties lielākā vairumā. Mums ir sertificēta fasēšana, un varam piedāvāt produktus mazos iepakojumos,” stāsta L.Margeviča    un uzsver, ka bioloģiskie saimnieki ir kā kopiena. Cits citu pazīst, sadarbojas, un Skujenes vārdu un bioloģiskos zemniekus  zina ne tikai Cēsu novadā.

Skujeniete vērtē, ka gadu gaitā interese par bioloģiskiem produktiem ir stabila. Kaut tie ir dārgāki par tiem, ko  ikdienā piedāvā veikali, pircēji novērtē un uzticas, zina, kā produkti audzēti, ražoti.
“Indrānos” ir arī brīvdienu māja, apkārt sakopta, labiekārtota vide atpūtai. Te tūristus uzņem gan vasarā, gan ziemā.    Ne viens vien brīnās, kā “Indrānu” četri cilvēki to var spēt – audzēt, ražot, tirgot, uzņemt tūristus.    “Atbilde ir viena, kas jau kļuvusi par moto – katram ģimenē jāzina savs darbs. Vīrieši dara vīriešu un sievietes sieviešu darbus. Sie­viešu darbu mazā saimniecībā ir daudz vairāk: ravēšana, zāļu tēju lasīšana, vārīšana, gatavošana,” stāsta L.Margeviča un uzsver: “Skujene daudziem ir pārsteigums, ka kaut kur nekurienē ir tāda pērle, ka te ir tik daudz un tāda dažādība. Kopienā veidojam kopīgu piedāvājumu tūristiem.”

Liene atklāj, ka ideju jauniem produktiem netrūkst. Ir gandarījums, ka pirmais – pieneņu medus – aizvien ir piedāvājumā. Pienene ir arī saimniecības logo, pienenes izmanto konfektēs. “Reljefa un klimatisko apstākļu dēļ nevaram izaudzēt labību,    jāizmanto tas, ko daba dod, kas ir tepat,” uzsver bioloģiskās saimniecības “Indrāni” saimniece Lie­ne Margeviča.

Saimniecībā top vien Skujenei raksturīgie produkti:    egļu dzinumu tēja, ābolu ievārījums ar skujām un kadiķogām, marmelādes konfektes ar skuju garšu, egļu dzinumu sīrups, ķermeņa skrubis ar skuju aromātu, dabiskas ziepes “Skujene”, suvenīrs (magnēts) “Skujene”, dekors “Eglīte”, vaska svece “Čiekurs”. Kārum­niekiem noteikti vērts pagaršot kļavu marmelādi šokolādē, piparkūku, sarkanā āboliņa, ugunspuķu, rupjmaizes, ķimeņu un vēl citas marmelādes.    Te top arī dekori, rotas un daudz kas ikdienā noderīgs, jo daba dāsni dāvā savu bagātību tiem, kuri to ierauga un prot izmantot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
39
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi