Trešdiena, 10. decembris
Vārda dienas: Guna, Judīte

Skujeniešu dzīvesveida saimniekošana

Sarmīte Feldmane
00:00
17.02.2024
73
Liene Indrani

Cēsu novada pašvaldības balvu uzņēmējdarbībā nominācijā “Gada zaļais kurss”  saņēma zemnieku saimniecība “Indrāni” Skujenes pagastā.

Šo balvu kategorijā saņem uzņēmums, kas devis ieguldījumu klimata neitralitātes, aprites ekonomikas, zaļās enerģijas un bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

“Skujene ir mikrobioreģions. Jo vairāk Latvijā saimniekosim bioloģiski, domājot par nākotni, jo skaistākā un tīrākā vidē dzīvosim. Ceļš, kas mums ejams, nav viegls, toties zaļš,” uzsver    saim­niece Liene Margeviča un atzīst, ka Cēsu uzņēmēju gada balva ir augsts novērtējums. Tas ir visas ģimenes nopelnīts.

Margēviču ģimene “Indrānos” saimnieko kopš 2007.gada, bet dzimtas saknes Skujenē ir daudzās paaudzēs. Izvēloties, ko darīt laukos, bija skaidrs, ka saimniekos dabai un videi draudzīgi.

“Tas ir dzīvesveids, kas mūs apmierina, darām, cik varam,” uzsver Liene un atzīst, ka nevērtē to,  ka ir ne mazums bioloģisko zemnieku, kuri atsakās saimniekot bioloģiski. “Mums maksājumi nav tik svarīgi, jo nav lielas platības. Ja ir maksājumi, labi, ja nav, vai tāpēc    neturpināt saimniekot, kā ierasts un pieņemams,” teic skujeniete. Viņa pauž pārliecību, ka katram ir tiesības izvēlēties, kā saimniekot, bet nevajag censties pārliecināt, ka bioloģiskie zemnieki saimnieko nepareizi. “Ja galdā būs vecmāmiņas vārīta zapte un rūpnieciski ražots ievārījums, kuru ēdējs izvēlēsies?    Mazie bioloģiskie zemnieki un mājražotāji piedāvā to, ko audzēja un gatavoja vecmāmiņas,” pārdomas izsaka zemniece un mājražotāja.

“Indrānu” piedāvājumā ir ap 300 dažādu produktu. Viss tiek ražots mazos apjomos. Tiek piedāvāts tas, kas izaug saimniecībā un kas no Skujenē izaudzētā ražots.

“Mājražotājiem viegli nav: vai nu jāpaplašinās, ja grib izdzīvot, vai tas ir dzīvesveids, kas patīk, un rēķinās, ka ienākumi ir tādi, kādi ir. Bet ne visu var rēķināt naudā. Mūs šāds dzīvesveids    apmierina. Saimniecības atbalsts ir mežs, ja tā nebūtu, nāktos meklēt citus risinājumus,” pastāsta “Indrānu” saimniece un piebilst, ka vienīgi znots strādā arī algotu darbu.

Saimniecībā izaudzētos dārzeņus, augļus, gatavotos ievārījumus, sīrupus, sukādes, kaltētus garšaugus, tējas, maizi, kārumus var pasūtīt internetveikalā, un ­saimnieki to piegādās. Skujenieši gardumus var nopirkt arī ekoveikalos. “Indrāni” sadarbojas gan ar pagasta zemniekiem, gan citām bioloģiskām saimniecībām.

“Tā kā cepam maizi, pērkam  bioloģiskus miltus, cukuru. Tos izdevīgāk iegādāties lielākā vairumā. Mums ir sertificēta fasēšana, un varam piedāvāt produktus mazos iepakojumos,” stāsta L.Margeviča    un uzsver, ka bioloģiskie saimnieki ir kā kopiena. Cits citu pazīst, sadarbojas, un Skujenes vārdu un bioloģiskos zemniekus  zina ne tikai Cēsu novadā.

Skujeniete vērtē, ka gadu gaitā interese par bioloģiskiem produktiem ir stabila. Kaut tie ir dārgāki par tiem, ko  ikdienā piedāvā veikali, pircēji novērtē un uzticas, zina, kā produkti audzēti, ražoti.
“Indrānos” ir arī brīvdienu māja, apkārt sakopta, labiekārtota vide atpūtai. Te tūristus uzņem gan vasarā, gan ziemā.    Ne viens vien brīnās, kā “Indrānu” četri cilvēki to var spēt – audzēt, ražot, tirgot, uzņemt tūristus.    “Atbilde ir viena, kas jau kļuvusi par moto – katram ģimenē jāzina savs darbs. Vīrieši dara vīriešu un sievietes sieviešu darbus. Sie­viešu darbu mazā saimniecībā ir daudz vairāk: ravēšana, zāļu tēju lasīšana, vārīšana, gatavošana,” stāsta L.Margeviča un uzsver: “Skujene daudziem ir pārsteigums, ka kaut kur nekurienē ir tāda pērle, ka te ir tik daudz un tāda dažādība. Kopienā veidojam kopīgu piedāvājumu tūristiem.”

Liene atklāj, ka ideju jauniem produktiem netrūkst. Ir gandarījums, ka pirmais – pieneņu medus – aizvien ir piedāvājumā. Pienene ir arī saimniecības logo, pienenes izmanto konfektēs. “Reljefa un klimatisko apstākļu dēļ nevaram izaudzēt labību,    jāizmanto tas, ko daba dod, kas ir tepat,” uzsver bioloģiskās saimniecības “Indrāni” saimniece Lie­ne Margeviča.

Saimniecībā top vien Skujenei raksturīgie produkti:    egļu dzinumu tēja, ābolu ievārījums ar skujām un kadiķogām, marmelādes konfektes ar skuju garšu, egļu dzinumu sīrups, ķermeņa skrubis ar skuju aromātu, dabiskas ziepes “Skujene”, suvenīrs (magnēts) “Skujene”, dekors “Eglīte”, vaska svece “Čiekurs”. Kārum­niekiem noteikti vērts pagaršot kļavu marmelādi šokolādē, piparkūku, sarkanā āboliņa, ugunspuķu, rupjmaizes, ķimeņu un vēl citas marmelādes.    Te top arī dekori, rotas un daudz kas ikdienā noderīgs, jo daba dāsni dāvā savu bagātību tiem, kuri to ierauga un prot izmantot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
29

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
240

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
74

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
72

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
94

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
200

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
28
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
30
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
32
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi