“Ar vēstures skolotāju biedrības palīdzību nodevām informāciju par šāda pasākuma iespējamību, aicinot pieteikties skolas, kurām tas interesē. Pieteicās trīs reizes vairāk, nekā spējam aptvert, tāpēc izvēlējāmies pēc reģionālā principa. Uzskatījām, ka Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā mums jābūt, jo šī skola allaž bijusi aktīva, arī mūsu organizācijā netrūkst cilvēku, kuri to absolvējuši,” teica M. Mūrnieks.
Diskusiju cikls sākās Nītaures vidusskolā un DA Cēsu valsts ģimnāzijā, kur skolēnus uzrunāja ārkārtējais un pilnvarotais Turcijas vēstnieks Latvijā Durajs Polats, Latvijas Ārlietu ministrijas, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja un LATO pārstāvji.
Ārlietu ministrijas pārstāve Vineta Mēkone pastāstīja par NATO darbību, Rīgas samita nozīmi mūsu
valsts un pasaules kontekstā. Kā svarīgs tika uzsvērts konsensa princips, pēc kura tiek pieņemti visi lēmumi. “Tādējādi katrs lēmums,
katrs dokuments ir pieņemams ikvienai dalībvalstij, arī Latvijai. Tāpēc svarīgi, ka esam pārstāvēti šajā aliansē, jo arī mūsu balsij ir nozīme,” skaidroja V. Mēkone.
Turcijas vēstnieks atzina, ka ar Cēsīm viņu saistot īpašas attiecības, šo pilsētu viņš apmeklējot visbiežāk, jo te atrodas turku karavīru kapi. Runājot par NATO lomu pasaules drošības nosargāšanā, viņš atgādināja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teikto Stambulas samitā pirms diviem gadiem: “Sēžot jūsu vidū, savā un savas valsts iedzīvotāju vārdā ar pilnu pārliecību varu teikt, ka jūtamies droši un aizsargāti. Mēs zinām, ko nozīmē brīvības, valstiskuma un sava karoga zaudēšana, tāpēc tagad, kad neatkarība atgūta, valsts skaidri apzinās, cik būtiski ir to aizsargāt un palīdzēt arī citiem.”
Vēstnieks pastāstīja par Turcijas dalību aliansē, kas palīdz garantēt drošību savā reģionā. Turcija iesaistījusies visās miera uzturēšanas operācijās, jo valstij ir bruņotie spēki, kas NATO valstu vidū skaitliskā sastāva un bruņojuma modernizācijā atpaliek tikai no ASV.
“Dažreiz dzirdamas runas, ka NATO nav vajadzīgs, bet esam pārliecināti, ka pasaulē ir nepieciešams šāds drošības garants. Arī Turcija ar savu līdzdalību var sniegt ieguldījumu pasaules drošības saglabāšanā. Mūsu valsts aktīvi atbalstīja Baltijas valstu uzņemšanu aliansē 2004.gadā, un arī tagad uzskatām, ka NATO durvīm jābūt atvērtām tām jaunajām dalībvalstīm, kas spēj izpildīt nepieciešamās prasības,” teica D. Polats.
Pēc oficiālajām runām sekoja jautājumi, DACVĢ audzēkņi iesaistījās ļoti aktīvi. Jautājumu loks bija ļoti plašs – par Latvijas palīdzības apjomu kopējā NATO darbībā; par Rīgas samita plusiem un mīnusiem; par NATO sadarbību ar arābu valstīm; par Krievijas iespējām tikt uzņemtai NATO un daudz ko citu. Jaunieši vēlējās arī zināt, cik ātri Latvija sagaidītu palīdzību reālu militāru draudu gadījumā. Turcijas vēstnieks atbildēja, ka jau pati dalība NATO ir aizsargājošs faktors, jo valstīm, kas vēlētos radīt šos draudus, nāktos nopietni padomāt, vai ir vērts izšķirties par šādu soli. Bez tam Baltijas valstu gaisa telpā patrulē NATO gaisa spēki, kas gatavi reaģēt jebkurā brīdī.
Pēc pasākuma M. Mūrnieks izteica apbrīnu par skolēnu lielo interesi: “Bijām gatavojušies uz pieciem, septiņiem jautājumiem, bet saņēmām daudz vairāk. Redzējām, ka skolēni orientējās iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumos, ka viņus interesē pašreizējās aktivitātes, tātad skolēni seko līdzi politiskajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Domāju, ka pēc šādiem pasākumiem jauniešiem vārds “NATO samits” nozīmēs daudz vairāk un viņi tam pievērsīs lielāku uzmanību.”
Turcijas vēstnieks pēc tikšanās ar skolēniem “Druvai” atzina, ka abās skolās manījis rezervētu attieksmi jautājumā, ko valsts var dot NATO un ko NATO var dot valstij. “Šādam noskaņojumam nevajadzētu būt. Jāizvēlas, kādai Latvijai vajadzētu būt – izolētai valstij bez draugiem vai neizolētai ar draugiem. Ja jūs nevienam neko nedodat, jūs neko arī nesaņemat atpakaļ,” teica vēstnieks.
Komentāri