Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Skolēni diskutē par NATO

Druva
23:00
20.09.2006
1

“Ar vēstures skolotāju biedrības palīdzību nodevām informāciju par šāda pasākuma iespējamību, aicinot pieteikties skolas, kurām tas interesē. Pieteicās trīs reizes vairāk, nekā spējam aptvert, tāpēc izvēlējāmies pēc reģionālā principa. Uzskatījām, ka Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijā mums jābūt, jo šī skola allaž bijusi aktīva, arī mūsu organizācijā netrūkst cilvēku, kuri to absolvējuši,” teica M. Mūrnieks.

Diskusiju cikls sākās Nītaures vidusskolā un DA Cēsu valsts ģimnāzijā, kur skolēnus uzrunāja ārkārtējais un pilnvarotais Turcijas vēstnieks Latvijā Durajs Polats, Latvijas Ārlietu ministrijas, NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja un LATO pārstāvji.

Ārlietu ministrijas pārstāve Vineta Mēkone pastāstīja par NATO darbību, Rīgas samita nozīmi mūsu

valsts un pasaules kontekstā. Kā svarīgs tika uzsvērts konsensa princips, pēc kura tiek pieņemti visi lēmumi. “Tādējādi katrs lēmums,

katrs dokuments ir pieņemams ikvienai dalībvalstij, arī Latvijai. Tāpēc svarīgi, ka esam pārstāvēti šajā aliansē, jo arī mūsu balsij ir nozīme,” skaidroja V. Mēkone.

Turcijas vēstnieks atzina, ka ar Cēsīm viņu saistot īpašas attiecības, šo pilsētu viņš apmeklējot visbiežāk, jo te atrodas turku karavīru kapi. Runājot par NATO lomu pasaules drošības nosargāšanā, viņš atgādināja Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas teikto Stambulas samitā pirms diviem gadiem: “Sēžot jūsu vidū, savā un savas valsts iedzīvotāju vārdā ar pilnu pārliecību varu teikt, ka jūtamies droši un aizsargāti. Mēs zinām, ko nozīmē brīvības, valstiskuma un sava karoga zaudēšana, tāpēc tagad, kad neatkarība atgūta, valsts skaidri apzinās, cik būtiski ir to aizsargāt un palīdzēt arī citiem.”

Vēstnieks pastāstīja par Turcijas dalību aliansē, kas palīdz garantēt drošību savā reģionā. Turcija iesaistījusies visās miera uzturēšanas operācijās, jo valstij ir bruņotie spēki, kas NATO valstu vidū skaitliskā sastāva un bruņojuma modernizācijā atpaliek tikai no ASV.

“Dažreiz dzirdamas runas, ka NATO nav vajadzīgs, bet esam pārliecināti, ka pasaulē ir nepieciešams šāds drošības garants. Arī Turcija ar savu līdzdalību var sniegt ieguldījumu pasaules drošības saglabāšanā. Mūsu valsts aktīvi atbalstīja Baltijas valstu uzņemšanu aliansē 2004.gadā, un arī tagad uzskatām, ka NATO durvīm jābūt atvērtām tām jaunajām dalībvalstīm, kas spēj izpildīt nepieciešamās prasības,” teica D. Polats.

Pēc oficiālajām runām sekoja jautājumi, DACVĢ audzēkņi iesaistījās ļoti aktīvi. Jautājumu loks bija ļoti plašs – par Latvijas palīdzības apjomu kopējā NATO darbībā; par Rīgas samita plusiem un mīnusiem; par NATO sadarbību ar arābu valstīm; par Krievijas iespējām tikt uzņemtai NATO un daudz ko citu. Jaunieši vēlējās arī zināt, cik ātri Latvija sagaidītu palīdzību reālu militāru draudu gadījumā. Turcijas vēstnieks atbildēja, ka jau pati dalība NATO ir aizsargājošs faktors, jo valstīm, kas vēlētos radīt šos draudus, nāktos nopietni padomāt, vai ir vērts izšķirties par šādu soli. Bez tam Baltijas valstu gaisa telpā patrulē NATO gaisa spēki, kas gatavi reaģēt jebkurā brīdī.

Pēc pasākuma M. Mūrnieks izteica apbrīnu par skolēnu lielo interesi: “Bijām gatavojušies uz pieciem, septiņiem jautājumiem, bet saņēmām daudz vairāk. Redzējām, ka skolēni orientējās iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumos, ka viņus interesē pašreizējās aktivitātes, tātad skolēni seko līdzi politiskajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. Domāju, ka pēc šādiem pasākumiem jauniešiem vārds “NATO samits” nozīmēs daudz vairāk un viņi tam pievērsīs lielāku uzmanību.”

Turcijas vēstnieks pēc tikšanās ar skolēniem “Druvai” atzina, ka abās skolās manījis rezervētu attieksmi jautājumā, ko valsts var dot NATO un ko NATO var dot valstij. “Šādam noskaņojumam nevajadzētu būt. Jāizvēlas, kādai Latvijai vajadzētu būt – izolētai valstij bez draugiem vai neizolētai ar draugiem. Ja jūs nevienam neko nedodat, jūs neko arī nesaņemat atpakaļ,” teica vēstnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
13

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
25

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
48
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi