Valsts Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtā tiek šķiroti kartupeļi. Pārdošanā jau ir sēklas kartupeļi, par tiem esot lielāka interese nekā pērn.
Pagrabā, kurā glabājas sēklas kartupeļi,
jau lielākā daļa izšķirota. Šogad bojātu tupeņu ir mazāk nekā pērn. “Rudenī bija piemēroti apstākļi kartupeļu novākšanai, tāpēc bumbuļi uzglabājas labi. Arī ziema nebija pārāk auksta, tāpēc kartupeļu glabāšanai nekādu draudu no ārpuses nav bijis. Lielākā daļa bojāto bumbuļu jau tika atlasīta rudenī. Iepriekšējos gadus gan puvušu un bojātu kartupeļu bija vairāk,” klāsta Laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule.
Viņa stāsta, ka pērn kartupeļu raža nav bijusi tik liela, kā cerēts, pagrabos rudenī tika ievests ap 600 tonnu kartupeļu, tas ir par 400 tonnām mazāk nekā citus gadus. Taču priecē, ka tupeņi uzglabājas labi. Optimāla temperatūra bumbuļu uzglabāšanai ir četri, pieci grādi, tādēļ aukstākajā laikā virszemes pagrabu nācies arī apsildīt.
Paredzēts, ka tuvākajos mēnešos visi institūta pagrabos uzglabātie kartupeļi tiks izšķiroti un tie, kas paredzēti tirgošanai, būs pārdoti. Kā stāsta institūta kartupeļu sēklaudzēšanas agronome Lāsma Jefimova, patlaban vislielākā interese ir par sēklas kartupeļiem. “Tos pērk vairāk. Cilvēki dod priekšroku sertificētai sēklai, mazāk paļaujas uz audzētājiem, kas piedāvā
pirkt
nezināmas
izcelsmes kartupeļus. Vēlamo daudzumu interesenti piesaka iepriekš un tikai tad brauc pēc tiem pakaļ,” skaidro L.Jefimova un teic, ka interese par sēklas kartupeļiem ir arī no ārvalstīm, taču galvenais ir nodrošināt vietējā tirgus pieprasījumu.
Noiets ir arī pārtikas un lopbarības kartupeļiem. Pārtikas kartupeļus pērk ne tikai privātie, tos vairumā iegādājas arī uzņēmumi. “Tas liek domāt, ka daudziem pagājušajā gadā bija slikta
kartupeļu raža. Manām, ka par kartupeļiem interesējas kā vietējie, tā arī zemnieki no citiem reģioniem,” min L.Jefimova.
Pieprasītas ir dažādas šķirnes, taču cilvēki vairāk jautā pēc zināmām un ierastām. “Jāatzīst, ka labus ražības rādītājus ir parādījusi viena no jaunākajām šķirnēm 'Prelma', kas ir vidēji agrā šķirne. Tai ir labas izredzes tirgū. Tiesa, viss jaunais tiek iepazīts pamazām. Cilvēki vairāk paļaujas uz pārbaudītām vērtībām, piemēram, prasa 'Agros Dzeltenos', taču tos patlaban nevaram piedāvāt, sēklu paturēsim savām vajadzībām. Pārdošanā varēsim piedāvāt nākamgad,” pastāsta L.Jefimova.
Viņa min, ka šķirošanas procesā zudums uz tonnu varētu būt līdz pieciem procentiem, pērn gan tas bijis lielāks – no pieciem līdz desmit procentiem. Sēklas sertifikācijai ir augstas prasības, tāpēc tiek atlasīti visi kartupeļi, kuri neatbilst prasībām. “Parasti kartupeļi tiek šķiroti vienreiz. Vien tad, ja kādu gadu pūšanas process ir straujāks, tad gan jāpārlasa divreiz. Šogad mehāniski bojātu un ieplaisājušu bumbuļu nav ļoti daudz,” skaidro L.Jefimova un piebilst, ka tuvākajā laikā kartupeļu šķirošana tiks uzsākta arī selekcijai paredzēto bumbuļu
glabātuvē.
Latvijā kartupeļu platības salīdzinājumā ar 2012.gadu samazinājušās par procentiem trim. Institūta speciālisti domā, tas var būt saistīts ar to, ka cilvēki izrēķinājuši – kartupeļus audzēt neatmaksājas vai arī iepriekšējos gados bijusi lielāka raža un radušās problēmas ar tās novākšanu vai realizāciju.
Ilze Fedotova
Komentāri