Pašvaldību naudu var glabāt Valsts kasē un likumdošanas maiņa, lai pašvaldībām sniegtu drošības garantijas attiecībā uz komercbankās glabāto naudu, ir novēlota rīcība, šādu viedokli pauda Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Visu laiku tiek pieņemti ārkārtas lēmumi, mainīti likumi, lai kaut ko garantētu, – tas nav normāli, uzskata Šķenders. Viņaprāt, izmaiņas likumdošanā nav labākais risinājums, jo pašvaldības savu naudu var glabāt Valsts kasē. Šķenders gan atzīst, ka Valsts kase salīdzinājumā ar komercbankām nav tik operatīva, kas varētu atturēt pašvaldības to izmantot aktīvāk. No apkalpošanas viedokļa komercbankās situācija esot labāka. LETA jau ziņoja, ka pēc AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”) darbības apturēšanas bankā tika iesaldēti 69 pašvaldību līdzekļi 15,3 miljonu latu apmērā. Rīgas domei “Krājbankā” iesaldēti 10,1 miljons latu, pārējām pašvaldībām kopā – 5,2 miljoni latu. Līdzekļi ” Krājbankā” tika iesaldēti arī 90 pašvaldību kapitālsabiedrībām – kopumā 9,45 miljoni latu, 16 kapitālsabiedrībām iesaldētie līdzekļi bija mazāki par 70 000 latu, un tos var atgūt. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādījusi, ka nevarētu atbalstīt grozījumus, kas paredzētu noteikt, ka pašvaldības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes savus finanšu līdzekļus glabā Latvijas Valsts kasē. Kā aģentūrai LETA uzsvēra LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko, LPS nevarētu šādas likuma izmaiņas atbalstīt, jo tas tiktu uzskatīts kā ierobežojums un pašvaldībām tas būtiski apgrūtinātu darbu. Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) izteicies, ka Valsts kase nevar kļūt par valsts nozīmes nacionālo banku, jo tai ir pilnīgi citas funkcijas. Tāpēc ministrs ir skeptisks par iespēju, ka pilnīgi visu pašvaldību līdzekļi varētu tikt pārcelti no komercbankām uz Valsts kases kontiem. Valdība arī nevarot ierobežot brīvo tirgu, visus līdzekļus koncentrējot tikai vienā institūcijā, kurai esot tomēr pavisam citas funkcijas. Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis ir, ka likumdošanā par noguldījumu aizsardzības principiem vajadzētu paredzēt arī aizsargmehānismus pašvaldību noguldītajiem līdzekļiem bankās. LETA
Komentāri