
Pagājušajā nedēļā Taurenē norisinājās Zemkopības ministrijas informatīvais seminārs „Lauku attīstība: programma un atbalsts 2007. – 2013. gadam”. Ņemot vērā, ka seminārs notika laikā, kad lauksaimniekiem daudz darba saimniecībās, uz to bija ieradušies tikai daži zemnieki, lielākoties klausītāji bija lauku attīstības speciālisti no Cēsu un Madonas rajona.
Semināra dalībnieki tika informēti par lauku attīstības programmas nosacījumu, kā arī ieviešanas progresa aktualitātēm. Skaidrots tika valsts lauku tīkla izveidošanas process un iespējas sabiedrības līdzdalībai lauku attīstībā, īpaši izmantojot projektu Leader.
Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietniece Ilga Karpova atklāja, ka lauksaimniekus visvairāk interesē, kad un kā būs iespējams piekļūt konkrētām programmām un saņemt atbalstu. Lielākā daļa jau ir labi informēta par programmu noteikumiem, kā arī projektu rakstīšanas gaitu. „Zināšanas lauksaimniekiem ir, pārvalde saņem ļoti daudz projektu, dažās kārtās pat pietrūkst naudiņas,” neslēpj I. Karpova. Arī Amatas novada lauku attīstības speciāliste Aija Ringa vērtē, ka lielākā daļa lauksaimnieku pārzina programmas piedāvājumu, tas nepieciešams, ja ir nopietni nodomi saimniekošanas attīstībā. Tomēr nosacījumi un prasības kļūst aizvien stingrākas, tādēļ lauksaimniekiem informācijai jāpievērš aizvien lielāka uzmanība.
Tomēr Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības „Munduri” saimnieks Pēteris Raiska atzīst, ka viņu projektu rakstīšana vēl aizvien satrauc visvairāk: „Tas zemniekam ir klupšanas akmens. Lauksaimniecību ir grūti apvienot ar papīru jūru, kas jāsagatavo.” Zemnieks uzskata, ka, iespējams, daudz veiksmīgāk ritētu projektu veidošana un līdzekļu saņemšana, ja speciālisti klātienē saimniecībās iepazītos ar nepieciešamībām un izvērtētu, vai projektā pieprasītie līdzekļi ir adekvāti. Kā piemēru P. Raiska min pārstrukturizēšanās projektus, retoriski vaicādams, kā gan zemnieks var zināt, kā pārstrukturēt saimniekošanu. Saimnieks saka – iespējams, dažiem graudkopjiem nav vērts nodarboties ar graudkopību, izdevīgāk būtu uzsākt ko citu, taču situāciju vislabāk novērtēt spētu eksperts.
P. Raiska atzina, ka šādos informatīvajos semināros iegūtās zināšanas noder, īpaši tādēļ, lai zinātu, kur meklēt informāciju, tomēr: „Gribētos daudz plašākus seminārus. Nereti lektori iesaka vairāk informācijas meklēt internetā, bet atmiņā daudz labāk paliek stāstītais, tad iespējams arī precizēt nesaprotamo.”
Jaunpiebalgas lauku attīstības speciāliste Maija Ķīķere uzskata, ka būtu svarīgi plašāk izplatīt informāciju par vietējām iniciatīvu grupām un Leader, lai šīs iespējas izmantotu aizvien vairāk cilvēku. ZM lauku attīstības departamenta vecākā referente Andra Karlsone atzina, ka Leader iesaistīties var arī lauksaimnieki: „Šī ir iespēja paskatīties plašāk. Lauksaimniekam ir bērni, iespējams ,konkrētajā pagastā ir nepieciešama bērnu pieskatīšanas istaba vai rotaļu laukums – šādas idejas iespējams īstenot ar Leader. Zemnieku saimniecību var izveidot par demonstrējumu saimniecību vai attīstīt dabas takas, tā piesaistot tūristus.”
ZM organizētie informatīvie bezmaksas semināri notiek visos reģionos, lai skaidrotu Lauku attīstības programmas norises.
Komentāri