Jau vairāk nekā desmit gadus cēsniece Dzidra Auziņa ir privātā uzņēmēja, kura audzē un skābē kāpostus. Viņai palīdz gan vīrs, gan meita. Produkciju realizē Cēsu vai Straupes tirgū. Šogad raža un pircēju aktivitāte ir mazāka nekā citu gadu,
un tas cēsniecei dara raizes.
„Šī vasara bija par karstu, lai kāpostu raža būtu tāda, kādu vēlējāmies. Ievērojami mazākas izauga kāpostu galviņas. Priecēja vien tas, ka augu kaitēkļu šosezon bija mazāk. Nekad neesam smidzinājuši kāpostus ar ķimikālijām, tādēļ arī šovasar tas nebija vajadzīgs – daudz darba neprasīja kāpurus nolasīt ar rokām,” stāsta Dzidra.
Auziņu ģimenē pienākumi sadalīti – viens ēvelē, otrs uzrauga skābēšanas procesu, bet meitai Kristīnei uzticēta tirgošanās. „Šogad pabeidzu universitāti, bet, kamēr vēl tikai meklēju profesijai atbilstošu darbu, palīdzu mammai tirdzniecībā. Prasme jau apgūta, tirgošanās
sokas raiti,” vērtē Kristīne. Divu nedēļu laikā kopš viņa piedāvā ģimenes produkciju Cēsu tirgū, jauniete novērojusi, ka cilvēku vēlme pēc skābētiem kāpostiem pamazām palielinās. „Šis ir īstais laiks kāpostu skābēšanai, tādēļ pircēji par tiem sāk interesēties. Domāju, raizēm nav pamata. Nāks tuvāk Ziemassvētki, kāposti būs ļoti pieprasīti,” domā Kristīne. Viņa arī norāda, ka cilvēkiem mēdz būt dažādas vēlmes – cits vēlas maigākus, cits skābākus kāpostus. „Viens mazais mājražotājs jau nevar nodrošināt tādu daudzveidību,” uzsver jauniete. Dzidra norāda, ka viņu ģimenes rūpals nesaražo daudz: „Mēs neražojam veikaliem, tikai tirgum. Īpašumā pie Raunas mums ir iekopts lauks kāpostu audzēšanai pushektāra platībā. Tie novākti un jau ieskābēti aptuveni 150 kilogrami kāpostu. Pamazām pa ziemu visu iztirgojam, un februārī sākam audzēt stādus.”
Dzidra stāsta, ka pats skābēšanas process notiek Cēsīs ģimenes dzīvesvietā. Lai to varētu darīt bez raizēm, pērn tika nokārtotas Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas. „Tas bija nepieciešams, lai mājās ražoto produkciju varam realizēt tirgū. Lai skābēšanas vieta atbilstu sanitārajām prasībām, virtuvē uztaisījām eiro remontu,” skaidro Dzidra. Viņa piebilst, ka kāposti tiek uzglabāti plastmasas mucās, kas novietotas siltumā pie plīts. Ja rocība ļautu, varētu ierīkot speciālas uzglabāšanas kameras, tomēr tirdzniecība neesot tik ienesīga.
Kāpostu novākšanu no lauka Auziņi sākuši pirms vairākām nedēļām. Drīz ķērušies klāt arī skābēšanai, bet tirgot produkciju varēja pēc nedēļas, kad skābēšanai ieliktie kāposti bija nedaudz ieskābuši un gatavi ēšanai.
Taujāta par kāpostu skābēšanas noslēpumiem, Dzidra norāda, ka tādu nav. „Viss ir pavisam vienkārši – tīri trauki un dabiska produkcija. Kāpostiem pievienojam vien sāli un ķimenes. Kad gatavi – arī rīvētus burkānus. Cukuru un konservantus noteikti nedrīkst likt, jo no cukura kāposti vairāk rūgst. Daudzi pircēji pirms pirkšanas arī speciāli jautā, vai nav klāt cukurs. Tas tādēļ, ka cilvēkam var būt arī cukurslimība, kad cukurotu produkciju lietot nedrīkst,” stāsta cēsniece. Viņa arī norāda, ka tirdzniecības veiksmi ietekmē tas, cik pārliecināts par savu produkciju ir tās piedāvātājs: „Mums pašiem negaršo kāposti ar cukuru, tādēļ tādus neskābējam un netirgojam. Nevaram jau citiem piedāvāt ko tādu, kas pašiem negaršo.” Otrs būtisks faktors ir cena. Tā Auziņu skābētajiem kāpostiem ir ļoti demokrātiska, norāda Dzidra: „Citur redzēti pat par latu kilogramā, mums tikai par 60 santīmiem.”
Dzidra atminas, ka kāpostu skābēšanu sākusi pamazām: „Pamēģinājām tirgošanai ieskābēt vienu spainīti. Izrādījās, ka pieprasījums bija, cilvēkiem mūsu kāpostiņi garšoja, tad arī turpinājām. Tā kā darba nebija, kaut kas bija jādara, ar pensiju vien izdzīvot nevar. Tagad ir pircēji, kas gadu no gada nāk. Pērk gan sievietes, gan vīrieši, gan veci, gan jauni cilvēki. Latviešiem skābēti kāpostiņi jau vienmēr ir cieņā.”
Anda Dzenža
Komentāri