Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Sitiens pa pacientu maku

Druva
00:00
23.01.2009
3
200901222350497431

Veselības ministrija plāno februārī paaugstināt pacientu iemaksas – dodoties pie ģimenes ārsta, pie speciālista, ārstējoties stacionārā vai meklējot palīdzību, sadzīvojot ar smagām, hroniskām un bieži neārstējamām kaitēm.

Par pašreizējo situāciju veselības aprūpē satraukušies ne tikai pacienti, arī ģimenes ārsti, speciālisti, kuri strādā ambulatori un stacionārā, satraukti ir arī veselības aprūpes iestāžu vadītāji.

“Druva” uzklausīja viedokļus un situācijas skaidrojumu.

Nemeklēs ārsta palīdzību

Veselības ministrs uzsver, ka primārā veselības aprūpe – ģimenes ārstu institūcija un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzības – ir prioritāte. Paši jomā strādājošie tā nedomā, un pašlaik viņi principā mazāk domā par sevi, bet par to, kas notiks ar iedzīvotājiem, viņu veselību. “Druva” sarunājās ar ģimenes ārsti Ilonu Radziņu, kura strādā Vecpiebalgā un Inešos, darbojas arī Cēsu rajona padomes medicīniskajā komisijā.

“Laukos nav ceļi, bet ir virzieni. Sabiedriskā transporta maršruti ir samazināti tik tālu, ka dienas laikā var nokļūt tikai vienā virzienā. Līdz ar to pacienti ir spiesti meklēt transportu, lai varētu nokļūt pie speciālista vai uz izmeklējumu. Ja tā turpināsies, lauki būs tukši – meži būs apēsti, nebūs ražotņu, nebūs skolu, nebūs kultūras, arī sporta nodarbību. Cilvēkiem atliks doties vien uz pilsētu vai ārzemēm,” tā notiekošo vērtēja daktere Ilona Radziņa, uzsverot, ka valsts politika bijusi ļoti bezatbildīga un tāpēc jārunā arī par krīzi veselības aprūpē, ko skaudri izjutīs iedzīvotāji.

“Apmeklējums pie ģimenes ārsta būs sadārdzinājies divtik – no 50 santīmiem uz latu. Pacienta iemaksa pie speciālista būs pieci lati. Un vai lauku pacients spēs samaksāt par stacionāru, kurš diennaktī maksās 12 latus? Vēl ir lielas bažas par to, kā mainīsies atlaižu procenti kompensējamajām zālēm. Medikamenti jau šobrīd nav lēti. Ja hroniskie slimnieki nevarēs iegādāties zāles un regulāri lietot, tad var pieaugt hronisko slimību paasinājumu epizodes,” dramatisko situāciju raksturoja Ilona Radziņa un piebilda, ka šādi apstākļi veselības aprūpē radīti situācijā, kad pensijas nepalielinās, laukos katastrofāli samazinās darba vietas un darba samaksa. Ja agrāk maznodrošinātajiem varēja palīdzēt pašvaldības, tad tagad taupības režīma dēļ visbiežāk pašvaldības atsakās tieši no pabalsta ārstniecībai.

“Jau jūtams, ka pacienti pie ārsta griežas tad, kad vairs nevar, kad ļoti sāp. Arī sadarbība ar speciālistiem būs arvien sarežģītāka. Ja nepieciešama konsultācija Rīgā, nācās gaidīt divus, trīs mēnešus. Un līdzīga situācija būs arī Cēsīs. Ja pacientam būs nepieciešams izmeklējums vai konsultācija ātrāk, tad jārēķinās ar maksas pakalpojumu,” tā Ilona Radziņa.

Daktere arī stāsta, ka plašsaziņas līdzekļos un varas gaiteņos ilgi diskutēts – vai ģimenes ārsti slēgs sadarbības līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un kādus līguma nosacījumus pieņems. Daktere uzskata, ka diskusija bijusi populistiska, jo ģimenes ārstiem, vismaz tiem, kuri strādā ārpus Rīgas, īpaši lauku pagastos, nav citas iespējas.

“Ja es nenoslēdzu līgumu, tad mans pacients maksā ne tikai man kā ģimenes ārstam, bet es nevaru viņu nosūtīt uz izmeklējumiem pēc valsts atmaksātas programmas, nevaru izrakstīt zāles, ievērojot diferencētu samaksu. Šāds ģimenes ārsts laukos nav vajadzīgs,” tā Ilona Radziņa un piebilda, ka pašlaik, paaugstinot pacienta iemaksas un pakalpojumu cenas, sākas cits populisms – cilvēkam pašam jārūpējas par savu veselību, jāpievēršas profilaksei.

“Lai iedzīvotāji būtu veselīgāki, jāmācās veselīgāks dzīvesveids. Vai šodienas stresā, naudas trūkumā tas būs iespējams?” tā daktere.

Kvotu žņaugs poliklīnikā un slimnīcā

Cēsu veselības centrā (bijušajā poliklīnikā) pašlaik dienā iespējams veikt septiņas valsts apmaksātas elektrokardiogrammas, acu ārsts var pieņemt par pieciem pacientiem dienā mazāk nekā pērn, neirologa kvota sarukusi no 21 pacienta dienā līdz 14. Tas nozīmē, ka, arī ar ģimenes ārsta nosūtījumu dodoties pie speciālista, var nākties šķirties ne tikai no summas, kas noteikta kā pacienta iemaksa, bet maksāt pilnu cenu – 8,50 latus. Tas tad, ja netrāpi septītniekā vai četrpadsmitniekā. Kā veidojas šie skaitļi? VOAVA analizējusi, cik reižu konkrētās jomas speciālistu konkrētajā iestādē pacienti apmeklē gada laikā. Un, taupot līdzekļus, šogad finansējums un secīgi valsts apmaksāto vizīšu skaits ir mazināts. Budžets iestādei samazināts par 15 procentiem. Kādas būs sekas?

“Mēs kvotas vienmēr esam pārstrādājuši, tagad tās ir dramatiski mazas, bet mēs ceram, ka gada laikā pacientu plūsma izlīdzināsies. Pašlaik izmeklējumus neatsakām, sarežģītāk būs ar speciālistu konsultācijām,” sacīja veselības centra direktore Iveta Grapa – Grāfa un piebilda, ka neskaidrību pašlaik ir ļoti daudz.

“Kvotas ir liela problēma, bet mani vairāk satrauc, kas notiks, kad pacels pacientu iemaksu pie speciālistiem. Tagad tie ir divi lati, paredzēti pieci par konsultāciju. Un joprojām nezinām, kā varēsim palīdzēt iedzīvotāju kategorijām, kuras iepriekš bija atbrīvotas no pacienta iemaksas – politiski represētie, černobilieši, maznodrošinātie. Ja VOAVA šīs iemaksas nesegs, kurš speciālistam samaksās par darbu? Ir samazināta kompensējamo medikamentu summa ne vien ģimenes ārstiem, arī speciālistiem, ” viedokli pauda Iveta Grapa – Grāfa un piebilda, ka veselības aprūpes sistēma jau gadiem valstī ir nesakārtota un tagad uzskatāmi redzamas neizdarības sekas.

Slimnīcā strādājošie ārsti ir sašutuši par Veselības ministrijas nostāju un lēmumiem.

“Nesen Eglītis (veselības ministrs – I.K.) teica, ka jāsamazina pacientu skaits stacionāros un visi izmeklējumi jādara ambulatori, bet ambulatorās kvotas ir drakoniski samazinātas. Ļoti dīvaini. Nedrīkstēja ambulatoro kvotu mazināt,” sacīja ķirurgs Erlends Geruļskis. Līdzīgi situāciju raksturoja slimnīcas neiroloģiskās nodaļas vadītāja Māra Čugure.

“Pierakstītos pacientus vēl šomēnes pieņemšu, bet ir jau vairāki, kuri par pieņemšanu maksājuši 12 latus. Es nedrīkstu kvotas pārsniegt, ja pacients samaksāt nevar, tad jārakstās rindā uz februāra vidu,” sacīja M. Čugure.

Un ārsti situāciju vērtē skaudri – arvien biežāk slimnīcā nokļūs pacienti akūtā stāvoklī, jo mēnesi ar sāpošu muguru var staigāt, ja spēj paiet un neseko saasinājums.

Cik lielas iespējas mediķiem nostāties pacienta pusē?

“Ar sirdi mēs esam pacienta pusē, bet esam iedzīti stūrī un bezspēcīgi pret valdības rīkojumiem un izsaimniekotu Latviju,” tā M. Čugure, bet ķirurgs E. Geruļskis nosauca piemēru: “Mēs nevaram būt pacienta pusē, jo medicīna ir kvotēta. Ja pacientam ir brūce, tā nav akūta un viņš ir trīspadsmitais rindā aiz 12 kvotētajiem, tad nāksies maksāt 12 latus par pieņemšanu, 18 latus par anestēziju un desmit latus par sašūšanu.”

Kvotas ir arī diagnostikas izmeklējumiem. Laboratorijā varot veikt par 40 procentiem mazāk analīžu. Dakteris Dzintars Krasts teica, ka uz valsts apmaksātu vairogdziedzera ultrasonogrāfiju jau pērn bijusi apmēram mēnesi gara rinda, tagad pacientam būs jāgaida gandrīz divtik. Tas pats paredzams ar endoskopiskajiem izmeklējumiem.

“150 pret 97 valsts apmaksātajām. Cilvēks gaidīs rindā, ja kuņģa čūla plīsīs, var nonākt uz operāciju galda. Vēl iespēja atkal maksāt, kopumā ne mazāk par 30 latiem,” tā E. Geruļskis.

Cēsu slimnīcā atzīst, ka tagad arī vietējā stacionārā būs garas pacientu rindas, būs vairāk akūti slimu pacientu un nelaimīgu cilvēku, kuriem nebūs naudas, lai samaksātu par ārsta konsultāciju, izmeklējumu un, galu galā arī par ārstēšanos slimnīcā, jo piecas, sešas dienas ir ierasts laiks, kas jāpavada ārstniecības iestādē. No februāra tie būs 60, 70 lati no pacienta kabatas. “Insulta slimnieku, cilvēku, kuram plīsusi kuņģa čūla, ātrāk nekā pēc desmit dienām neizrakstīsim,” sprieda ārsti un piebilda: “Valdības mērķis ir pāriet uz maksas medicīnu. Un to dara tagad, kad valstī aug bezdarbs. Kurš maksās? Jocīgi. Mēs arī piekrītam, ka Satversmē ir jādefinē, kas ir minimums, ko veselības aprūpē iedzīvotājiem garantē valsts. Citādi tas ir stiepts jēdziens.”

Ārsti dzirdējuši, ka cilvēki saka – kamēr man nauda būs, cik varēšu, par veselību maksāšu. Kad vairs nevarēšu, tad pie jums nebraukšu. Laukos esot gadījumi, kad cilvēki nesauc neatliekamo palīdzību, jo baidās, ka nespēs samaksāt. Un pie ārsta iet pensijas dienā.

“Ir cilvēki, kuri tiešām baidās, cik naudas prasīsim, daudzi arī nesaprot, ka būs jāmaksā. Un cilvēks nesapratīs, ka viņš ir trīspadsmitais rindā, ka nekas no valsts nepienākas. Visas negācijas vēl ir tikai priekšā,” tā slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārste Silvija Ozoliņa un piebilda, ka situācijas ķīlnieki ir gan mediķi, gan pacienti. Sekas varēs vērtēt pavisam drīz. Jāatgādina, ka veselības aprūpes iestādes savu budžetu zina tikai līdz 31. martam.

“Ziņas par valdības gatavošanos ievērojami palielināt pacienta iemaksu un samazināt valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu apjomu liecina par nepieļaujamu veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes apdraudējumu. Tas ir pretrunā gan ar Pasaules veselības organizācijas un Eiropas Parlamenta ieteikumiem, gan ar Latvijas nacionālā attīstības plāna pamatnostādnēm.

Tautas veselība ir vērtība, kuras upurēšana nav attaisnojama ar grūtu ekonomisko situāciju. Sirds dziļumos cilvēki Latvijā joprojām tic, ka tiks pasargāti no dzīvības devalvēšanas. Nepieviliet viņus!”

Fragments no Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības atklātās vēstules Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Ministru prezidentam Ivaram Godmanim. Vēstuli parakstījusi arī Cēsu rajona veselības aprūpē strādājošo arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Stanne.

Fakti

Veselības ministrija sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā izmaiņas vairākos Ministru kabineta noteikumos par veselības pārvaldes nozares reformu. Viens no tiem – izmaiņas pacientu iemaksās un apmaksas nosacījumos ārstniecības iestādēs: * par ģimenes ārsta ambulatoru apmeklējumu jāmaksā 1 lats; * par speciālista apmeklējumu ambulatori – 5 lati; * par ārstēšanos slimnīcās – 12 lati dienā; * par ārstēšanos Tuberkulozes un plaušu slimību valsts aģentūrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī aprūpes slimnīcās un slimnīcu aprūpes nodaļās – 5 lati dienā; * par ārstēšanos onkoloģijas un onkohematoloģijas, kā arī no alkoholisko, narkotisko un psihotropo un toksisko vielu atkarību diagnozēs – 5 lati dienā; * mainītas (paaugstinātas) arī pacientu iemaksas par diagnostiskajiem izmeklējumiem ambulatori un slimnīcās; * papildus pacienta iemaksai slimnīca var iekasēt pacienta līdzmaksājumu – 30 latus par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju. ***

Pamatojoties uz pacienta iemaksas palielinājumu, ir noteikts, ka vienā ārstēšanās reizē slimnīcā pacientam nav jāmaksā vairāk nekā 250 lati un pacienta iemaksas kopsumma par ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kalendārā gadā nevar būt lielāka par 400 latiem. Tas nozīmē, ka, ja pacients ir sasniedzis šo pacienta iemaksu summu, ko var apliecināt ar kvītīm vai čekiem, tad viņš var saņemt atbrīvojumu un no tālākas pacienta iemaksas maksāšanas konkrētajā ārstēšanas reizē slimnīcā vai kalendārajā gadā. ***

Ar šiem maksājumiem paredzēts segt daļu no izdevumiem, kas līdz ar budžeta samazinājumu, apkures tarifu pieaugumu, kā arī medikamentu un medicīnas preču PVN palielinājumu veido 100 miljonus latu jeb gandrīz piekto daļu līdzšinējā veselības aprūpes budžeta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
26

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
52

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
35

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

12:19
14.06.2024
28

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 13. jūnija plkst. 6.30 līdz 14. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – trīs uz ugunsgrēku dzēšanu un četrus uz glābšanas darbiem. Vakar pusdesmitos vakarā saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Bilskas pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma uz brauktuves bija izlijusi eļļa. Ar absorbenta […]

Līvi – Cēsis, ar kājām un velosipēdu

00:00
14.06.2024
75

Tagad no Cēsīm līdz Līviem Drabešu pagastā var droši un ērti aizbraukt ar velosipēdu vai aiziet kājām. To nodrošina mūsdienīgs celiņš. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens celiņa atklāšanā uzsvēra, ka šis projekts ļoti labi parāda kvalitatīvu valsts pārvaldes un pašvaldības sadarbību.    Līdzās valsts pārraudzības ceļam izveidots celiņš kājāmgājējiem un velosipēdistiem, kas savieno infrastruktūru, ko pašvaldība jau […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi