Senioriem daudz jautājumu veselības ministram

Reģionālās vizītes noslēgumā Cēsu novadā veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar senioriem kultūras biedrības “Harmonija” telpās, lai dalītos ar aktuālāko informāciju veselības aprūpē, kā arī atbildētu uz senioriem interesējošiem jautājumiem. Un jautājumu bija daudz.

Sāpīgs jautājums senioriem, tāpat kā ikvienam iedzīvotājam, ir garās rindas pie ārstiem speciālistiem. Veselības ministrs pastāstīja par jauninājumiem sistēmā, kas palīdzēs rindas samazināt. Arī sarunā ar “Druvu” Hosams Abu Meri skaidroja, ka uzlabojumi būs jau no rudens. Tiek gatavota digitālā platforma, kurā būs vienotais pieraksts, un cilvēkam pie vajadzīgā speciālista būs nepieciešams pierakstīties tikai vienu reizi. Iedzīvotājs uzreiz redzēs, kurā ārstniecības iestādē viņam vajadzīgais speciālists pieņem visātrāk, tas arī mazinās rindu. Otrs, šobrīd neatkarīgi no iemesla, kāpēc nepieciešama vizīte pie speciālista, visi gaida vienā rindā, bet plānots, ka rindā varēs pieteikties atbilstoši vajadzībai – ja tā ir akūta vai subakūta vaina, tad ātrāk, ja nepieciešams skrīnings vai prevencija, bet nav sūdzību, tad pacients varēs pagaidīt ilgāk.    “Rudenī vienoto pierakstu pakāpeniski sāks integrēt visas iestādes Latvijā – gan privātās, gan pašvaldības, gan valsts. Un līdz nākamā gada otrajai pusei sistēmai vajadzētu pilnībā darboties. Galvenais, lai visas iestādes ir gatavas integrēties,” “Druvai” pauda ministrs.

Seniori dalījās pieredzēs, ka speciālisti sūta no viena pie otra, jo neviens no viņiem nav tiesīgs izrakstīt, piemēram, nosūtījumu veikt magnētisko rezonansi. Hosams Abu Meri paskaidroja, ka šajā jautājumā ir uzlabojumi, piemēram, speciālists, kurš iepriekš šādu nosūtījumu nedrīkstēja izrakstīt, tagad drīkst, tomēr konkrētā iestāde izmaiņas nav pamanījusi. Tāpat veselības ministrs senioriem pastāstīja, ka tiek paaugstināta medicīnas māsu kvalifikācija, paredzot plašākas pilnvaras izrakstīt arī nosūtījumus, tāpēc pacientam nebūs vairākkārt jāapmeklē ārsts, nebūs jāiet vizītēs pie dažādiem speciālistiem, vajadzīgo nosūtījumu varēs saņemt uzreiz.        

Rindas mazina arī telemedicīna, “Druvai” pastāstīja ministrs. Speciālists var pieņemt pacientu gan attālināti, gan, ja pakalpojums to ļauj, vairākus vienlaicīgi. Telemedicīnas pakalpojumus izmanto arvien vairāk.

Veselības ministrija strādā arī pie rehabilitācijas plāna uzlabošanas, tā plānota arī rehabilitācijas centram “Līgatne”, kam varētu piešķirt nacionālo statusu. Savukārt Cēsu klīnikai būs reģionālās slimnīcas statuss, kas nozīmē, ka būtu gan vairāk ambulatoro pakalpojumu, kas mazinātu rindas, gan arī jauni pakalpojumi, piemēram, kabinets pacientiem, kuriem nepieciešama ķīmijterapija, darbu varēs uzsākt infektoloģijas speciālisti. Tāpat Cēsis ir viena no piecām pašvaldībām, kur tiks īstenots bērnu agrīnās attīstības skrīninga pilotprojekts.

Situācija, kas ir grūtāk risināma, – speciālistu trūkums, bet arī tiek meklēti risinājumi, jo veselības ministrs uzsver, ka tā ir problēma visā Eiropā. Savulaik jaunie ārsti, izstudējuši Latvijā, izvēlējās strādāt citās valstīs, bet pēdējos gados jaunie speciālisti vairs prom nebrauc, jo nopelnīt var tepat, tamdēļ topošie ārsti visdrīzāk arī paliks dzimtenē, vērtē Hosams Abu Meri.

Seniori sacīja, ka nereti it kā speciālists ir pieejams, bet iestādē ir tikai reizi mēnesī. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs dalījās ar informāciju, ka Cēsu klīnikā 73% speciālistiem iestādē ir pilna laika darbs. Diskusijas raisījās, vai jaunajiem speciālistiem valsts nevar noteikt, kur viņi pēc mācībām, ja tās bijušas ar valsts vai pašvaldības finansiālo atbalstu, strādā, lai speciālists strādātu tieši tur, kur pakalpojums visvairāk trūkst. Veselības ministrs skaidroja, ka Eiropā tas tiktu uztverts kā cilvēktiesību pārkāpums. Tāpēc veidojas situācijas, ka pašvaldība nodrošina dzīves­vietu, darbavietu, tomēr speciālists izvēlas palikt galvaspilsētā. Attiecībā uz rindām pie speciālistiem Hosams Abu Meri “Druvai” uzsvēra, ka, neskatoties uz to, kas tiek darīts, lai rindas mazinātu, ir jāapzinās, ka rindas pavisam izskaust nevarēs.

Izrādījās, ka senioriem arvien ir sāpīgs jautājums, ka Cēsu klīnikā vairs nav dzemdību nodaļas. Tomēr gan veselības ministrs, gan domes priekšsēdētājs uzsvēra, ja Cēsīs būs tik liela dzimstība, ka būs nepieciešamība pēc tādas nodaļas, tad to noteikti atvērs. Tomēr abi akcentēja, ka Cēsīs ir labākā pediatrijas nodaļa.

Daudz tika runāts par to, ka labi speciālisti izvēlas strādāt privāti, viņu pakalpojums ir par maksu, turklāt daudzkārt dārgāks nekā valsts vai pašvaldību iestādēs. Seniori bija sašutuši, ka par četru minūšu vizīti, piemēram, nosūtījuma izrakstīšanu, jāmaksā 40 un vairāk eiro. Bet īpaši krasas cenu atšķirības ir zob­ārstniecības pakalpojumiem. Veselības ministrs skaidroja, ka ir plānots palielināt kvotas par šo pakalpojumu attiecībā uz bērniem, tomēr skaidrs, ka valsts nevar ierobežot cenas, ko izvēlas noteikt privātprakse.

Vēl seniori vēlējās noskaidrot, kāpēc recepšu medikamentiem tika noteikts pacienta līdzmaksājums par farmaceita pakalpojumu, uz ko veselības ministrs atgādināja, ka recepšu zāļu cenu reformas galvenais mērķis bija samazināt zāļu uzcenojumu, cena par medikamentiem aptiekās lielākoties patiešām ir samazinājusies. Ministrs iepriecināja klātesošos, ka jau no 1. jūlija recepšu medikamentiem cenā līdz 10 eiro pacienta līdzmaksājums par receptes apkalpošanu nebūs nepieciešams. Tas saglabāsies tikai tiem medikamentiem, kurus kompensē 100% apmērā.

Vēl bija virkne jautājumu, kas skāra situācijas, kad jautājumi no Veselības ministrijas atbildības pāriet Labklājības ministrijas kompetencē, proti, pacientam pēc slimošanas nepieciešama sociālā aprūpe, bet ne vienmēr tas notiek bez aizķeršanās. Ministrs skaidroja, ka raitākai pakalpojumu saņemšanai Ve­selī­bas un Labklājības ministrijai būtu jābūt vienai ministrijai, tomēr pagaidām neizskatās, ka abas ministrijas varētu apvienot.

Sarunas noslēgumā    Hosams Abu Meri vēlēja veselību un enerģiju. “Druvai” veselības ministrs pauda pārliecību, ka Cēsu novadā viss mainās tikai uz labo pusi: “Redzēju būtiskus infrastruktūras uzlabojumus rehabilitācijas centrā “Līgatne”,    tāpat personāls gūst vērtīgu pieredzi, uzņemot karā cietušos Ukrainas karavīrus. Līgatnē redzēju jaunās speciālistes Diānas Otto-Iršas ģimenes ārstes praksi, kas spēj piedāvāt kvalitatīvu pakalpojumu, kas ir ļoti svarīgi primārajā veselības aprūpē. Iepazinos ar starptautisko projektu “Art of Prescription”, kas reģionos īsteno aktivitātes iedzīvotāju garīgās veselības stiprināšanai, integrējot kultūras un mākslas aktivitātes ārstniecības procesos. Cēsu novadā virzība ir pozitīvā virzienā.”