Latvijā vairāk nekā 61 tūkstotim vīriešu dots vārds Jānis. Cēsu rajonā dzīvo nedaudz mazāk par trim tūkstošiem Jāņu.
“Vecāki liek visdažādākos vārdus, tikai ne Jāni,” saka Taurenes pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Saliņa. Patlaban pagastā Līgo svētkus par īsteni saviem sauc 37 vīri un dažs jauneklis. Jaunākajam Jānim jau 17 gadu. Pērn, aizpērn un pirms septiņiem gadiem pa ģimenei atvasēm kā otro vārdu devušas latvisko Jāni.
Jaunpiebalgā dzīvo 157 Jāņi. “Pēdējo reģistrēju pirms četriem gadiem,” saka dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Baiba Ābelniece un piebilst, ka vispopulārākais šis vārds bijis 50. gados un 80.gadu vidū, arī Atmodas gados vecāki to izvēlējušies reti. “Kāpēc tā, nezinu, bet žēl,” saka Baiba Ābelniece. Viņai piekrīt Priekuļu pagasta dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe, kura ik gadu vismaz vienā ģimenē reģistrē Jāni. “Vairāk par vienu gan nav. Jūnijā vecāki dēlam deva vārdu Krišs Jānis, pērn bija Jurģis Jānis,” stāsta Īrisa un piebilst, ka
pēc gadiem nebūs svētku svinētāju. Bet, dodami otru vārdu Jānis, vecāki dēlam pūrā liek laimi.
Komentāri