![200812291959455335](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2008/12/200812291959455335.jpg)
Jau parīt šīgada kalendāra vietā tiks uzlikts jauns. Visticamāk, acis priecēs kāda ziemas ainava. Ir taču decembra beigas, tai jābūt baltai. Bet jo īpašs prieks, ja ainava labi zināma, varbūt ik dienu tai tiek braukts garām, varbūt pat tā redzama pa logu.
“Skatīsimies savā kalendārā! Tajā ir tas, kas mums visiem svarīgs, tas, par ko priecājamies, ar ko lepojamies – mūsu skaistā daba, ” tā, dāvinot Straupes kalendāru, saka pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš.
Pagasta kalendārs iznācis pirmoreiz. Gada sākumā dzima ideja. Kā atzīst projekta vadītāja Rudīte Vasile, ideja parāvusi nākamās – rīkot foto kursus un foto konkursu “Straupe dažādos gadalaikos”. “Straupes kalendārs ir neparasts, jo katrai fotogrāfijai ir savs stāsts. Par Ilutas Beķeres nešpetno kaķeni Doriju, par Vijas Šulces fotografētajām gladiolām, kas todien tika grieztas draudzenes Ainas dzimšanas dienas pušķim, arī par Kristapa Rozīša caur savas mājas virtuves logu ieraudzīto ziemas skatu… Un tā var stāstīt par katru no 12 fotogrāfijām,” atklāj Rudīte Vasile un uzsver, ja viens pasviež ideju, otrs to uztver, trešais atbalsta, ceturtais, piektais un sestais dara, izrādās, var tapt brīnumu lietas, kā Straupē.
Straupes kalendārā līdzās citām svinamām un atzīmējamām dienām ierakstīti arī kapu svētki un svecīšu vakars pagasta kapsētās.
Rajona padome arī pirmoreiz izdevusi kalendāru. “Ir grūti izdomāt dāvanu, kas der prezentācijai. Rajona padomei līdz šim kalendāra nav bijis. Kalendārs “Cēsu rajons. Upes un ezeri” ir funkcionāla dāvana,” stāsta projekta autore Rita Merca un piebilst, ka kalendāram jābūt gatavam vismaz oktobrī, lai tas cilvēkiem kalpotu, nevis to pasniedz tad, kad lielākā daļa kalendārus jau iegādājušies. Cēsnieku kalendārus dāvinājuši dažādu valstu sadarbības partneriem. Dzirdēti atzinīgi vārdi. Kalendārs patiesi ir funkcionāls – to var nolikt uz galda, bet katra mēneša ainavas izmantot kā apsveikuma kartītes, atliek vien uzrakstīt vēlējumu un adresi. Andas Nordenas fotogrāfijās redzams Raunas Staburags, Driškins, Gauja, Ungurs, Brasla, Rauna, Amata.
Raiskuma pagastā kalendārs tapa, gatavojoties Latvijas 90.gadadienai. “Raiskuma pamatskolā tika izsludināts radošo darbu konkurss. Bērni zīmēja un rakstīja esejas par Raiskumu. Darbos atspoguļojas viņu mīlestība pret Raiskumu,” “Druvai” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un piebilst, ka kalendārs būs reizē arī vēstures liecība, tajā ir šodienas bērnu domas, attieksme, redzējums. “Katru mēnesi mēs kāda raiskumieša acīm un domām paskatīsimies uz savu pagastu,” uzsver Hardijs Vents un pauž pārliecību, ka nemaz agrāk pašvaldības darbinieki nav iedomājušies, cik daudz informācijas var ietilpināt kalendārā.
Praktiski noderīgu un skaistu dāvanu gada nogalē sarūpējis Vidzemes vēstures un tūrisma centrs. Cēsniekiem un viesiem tiek piedāvāts kalendārs – plānotājs. Tajā
starptautiskā akvarelistu plenēra „Cēsis” labāko darbu reprodukcijas, mākslinieku pārdomas par Cēsīm un plānotajiem pasākumiem pilsētā nākamajā gadā.
Daudzos cēsnieku dāvanu maisos noteikti bija Cēsu domes izdotais kalendārs ar bērnu sacerētām pasakām, esejām un zīmējumiem. Šīgada pēdējām dienām kā vēlējums skan cēsnieces Elīnas Eglītes rakstītais: “Cik interesanta sakritība: Latvija un mana omīte dzimušas vienā gadā un vienā dienā, abas, noejot sarežģītu un grūtu ceļu, svin 90.dzimšanas dienu, bet atdzimusi un jaunu gaitu Latvija uzsākusi 1990.gadā kopā ar mani – omītes trešo paaudzi -, un mēs abas svinam savu skaisto pilngadību – 18. dzimšanas dienu. Tāda ir Latvijas jaunības formula.”
Komentāri