Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Saule atgriežas, daba mostas, atnākusi Lielā diena

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2024
71
Dzieti Copy

Sauc sauli. Riekstu kalnā tautas vērtes kopa “Dzieti” un cēsnieki ieskandināja Lielo dienu. Foto: Sarmīte Feldmane.

Šodien, 22.martā, diena jau ir 12 stundas un 23 minūtes gara. No pirmdienas tā naktij atņēmusi valdīšanas laiku.

“Saule atgriežas, tā jāsauc ar dziesmām,” atgādināja tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāja Dace Balode. Vakar    Cēsīs, Riekstu kalnā, folkloristi kopā ar cēsniekiem pulksten 6.20 dziedāja, saucot sauli atgriezties. Rīta mākoņi negribēja atkāpties, bet, izskanot – spīdi nu, saulīte, Lieldienas rītā -, aiz pelēkā deķa bija saskatāmi tās stari. Pamazām sāka dziedāt putni, pārlaižoties pāri Pils parkam, sāka čivināt mazie spārnaiņi. “Trīs dienas laika lūkas ir vaļā, laika viļņi griežas un var    sajust pasaules griešanos. Daba mostas, Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari, aizver vārtus ziemai. Jo vairāk iesaistāmies, jo kļūstam spēcīgāki. Esam garīgi spēcīga tauta, mūs nevar piezemēt. Galva vienmēr jātur augšā,” teica D.Balode.

Pilsēta vēl tikai modās, mašīnu trokšņi nenoslāpēja dziedāšanu Riekstu kalnā. “Dzie­tiem” tā jau ir daudzu gadu tradīcija – saukt sauli atgriezties.    “Sajūtas pacilājošas. Rītā mosties pirms saules, esi dabā, jūties stiprāks,” “Druvai” atzina    Sabīne Raituma, bet Linda Lošina pastāstīja, ka draugu pulkā atzīmē visas gadskārtas. Trešdienas rītā sagaidījuši saullēktu Spāriņ­kalnā. “Arī bērni cēlās un brauca līdzi. Pakāpāmies kalnā, dziedājām, sveicām sauli, pamodinājām putnus. Spāriņ­kalnā avots tek pretī saulei, mazgājām muti,” pastāsta Linda, bet Sabīne Kalniņa    atklāj, ka maģiskajā rītā ēduši olas, bietes, dzērvenes veselībai, skaistumam, bagātībai. Pēc tam visi braukuši šūpoties.

“Gadskārtas svinot, tiek nodibināts līdzsvars starp cilvēku un dabu, starp Zemi un debesīm,” bilda D.Balode.

Rīts kļuva aizvien gaišāks, “Dzietu” dalībnieces aizbrauca uz Rūcamavotu, tam veltīja avotiņa dziesmu, mazgāja seju, bet pēc tam brauca šūpoties. Lielās dienas saullēkts sagaidīts, pavasaris iekustināts.   

Ar Lieldienām saistās gan tradīcijas, gan ticējumi. Var ticēt, var neticēt, bet piepildās taču vien tad, ja tic. Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes, pirms saullēkta apēd vismaz 13 dzērvenes. Lieldienas rītā upēs, kas tek pretī saulei, ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,  jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ, un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas, piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās. Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē – tu man nepatīc; ja trīs – diez kas no tevis nav; ja četras – patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja piecas – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem! Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin. Lielajā dienā nededzina guni, jo tad neaug kāposti. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
39
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
61

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi