Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Saule atgriežas, daba mostas, atnākusi Lielā diena

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2024
103
Dzieti Copy

Sauc sauli. Riekstu kalnā tautas vērtes kopa “Dzieti” un cēsnieki ieskandināja Lielo dienu. Foto: Sarmīte Feldmane.

Šodien, 22.martā, diena jau ir 12 stundas un 23 minūtes gara. No pirmdienas tā naktij atņēmusi valdīšanas laiku.

“Saule atgriežas, tā jāsauc ar dziesmām,” atgādināja tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāja Dace Balode. Vakar    Cēsīs, Riekstu kalnā, folkloristi kopā ar cēsniekiem pulksten 6.20 dziedāja, saucot sauli atgriezties. Rīta mākoņi negribēja atkāpties, bet, izskanot – spīdi nu, saulīte, Lieldienas rītā -, aiz pelēkā deķa bija saskatāmi tās stari. Pamazām sāka dziedāt putni, pārlaižoties pāri Pils parkam, sāka čivināt mazie spārnaiņi. “Trīs dienas laika lūkas ir vaļā, laika viļņi griežas un var    sajust pasaules griešanos. Daba mostas, Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari, aizver vārtus ziemai. Jo vairāk iesaistāmies, jo kļūstam spēcīgāki. Esam garīgi spēcīga tauta, mūs nevar piezemēt. Galva vienmēr jātur augšā,” teica D.Balode.

Pilsēta vēl tikai modās, mašīnu trokšņi nenoslāpēja dziedāšanu Riekstu kalnā. “Dzie­tiem” tā jau ir daudzu gadu tradīcija – saukt sauli atgriezties.    “Sajūtas pacilājošas. Rītā mosties pirms saules, esi dabā, jūties stiprāks,” “Druvai” atzina    Sabīne Raituma, bet Linda Lošina pastāstīja, ka draugu pulkā atzīmē visas gadskārtas. Trešdienas rītā sagaidījuši saullēktu Spāriņ­kalnā. “Arī bērni cēlās un brauca līdzi. Pakāpāmies kalnā, dziedājām, sveicām sauli, pamodinājām putnus. Spāriņ­kalnā avots tek pretī saulei, mazgājām muti,” pastāsta Linda, bet Sabīne Kalniņa    atklāj, ka maģiskajā rītā ēduši olas, bietes, dzērvenes veselībai, skaistumam, bagātībai. Pēc tam visi braukuši šūpoties.

“Gadskārtas svinot, tiek nodibināts līdzsvars starp cilvēku un dabu, starp Zemi un debesīm,” bilda D.Balode.

Rīts kļuva aizvien gaišāks, “Dzietu” dalībnieces aizbrauca uz Rūcamavotu, tam veltīja avotiņa dziesmu, mazgāja seju, bet pēc tam brauca šūpoties. Lielās dienas saullēkts sagaidīts, pavasaris iekustināts.   

Ar Lieldienām saistās gan tradīcijas, gan ticējumi. Var ticēt, var neticēt, bet piepildās taču vien tad, ja tic. Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes, pirms saullēkta apēd vismaz 13 dzērvenes. Lieldienas rītā upēs, kas tek pretī saulei, ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,  jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ, un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas, piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās. Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē – tu man nepatīc; ja trīs – diez kas no tevis nav; ja četras – patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja piecas – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem! Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin. Lielajā dienā nededzina guni, jo tad neaug kāposti. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
4

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
60

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
60

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
418

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi