Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Saule atgriežas, daba mostas, atnākusi Lielā diena

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2024
96
Dzieti Copy

Sauc sauli. Riekstu kalnā tautas vērtes kopa “Dzieti” un cēsnieki ieskandināja Lielo dienu. Foto: Sarmīte Feldmane.

Šodien, 22.martā, diena jau ir 12 stundas un 23 minūtes gara. No pirmdienas tā naktij atņēmusi valdīšanas laiku.

“Saule atgriežas, tā jāsauc ar dziesmām,” atgādināja tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāja Dace Balode. Vakar    Cēsīs, Riekstu kalnā, folkloristi kopā ar cēsniekiem pulksten 6.20 dziedāja, saucot sauli atgriezties. Rīta mākoņi negribēja atkāpties, bet, izskanot – spīdi nu, saulīte, Lieldienas rītā -, aiz pelēkā deķa bija saskatāmi tās stari. Pamazām sāka dziedāt putni, pārlaižoties pāri Pils parkam, sāka čivināt mazie spārnaiņi. “Trīs dienas laika lūkas ir vaļā, laika viļņi griežas un var    sajust pasaules griešanos. Daba mostas, Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari, aizver vārtus ziemai. Jo vairāk iesaistāmies, jo kļūstam spēcīgāki. Esam garīgi spēcīga tauta, mūs nevar piezemēt. Galva vienmēr jātur augšā,” teica D.Balode.

Pilsēta vēl tikai modās, mašīnu trokšņi nenoslāpēja dziedāšanu Riekstu kalnā. “Dzie­tiem” tā jau ir daudzu gadu tradīcija – saukt sauli atgriezties.    “Sajūtas pacilājošas. Rītā mosties pirms saules, esi dabā, jūties stiprāks,” “Druvai” atzina    Sabīne Raituma, bet Linda Lošina pastāstīja, ka draugu pulkā atzīmē visas gadskārtas. Trešdienas rītā sagaidījuši saullēktu Spāriņ­kalnā. “Arī bērni cēlās un brauca līdzi. Pakāpāmies kalnā, dziedājām, sveicām sauli, pamodinājām putnus. Spāriņ­kalnā avots tek pretī saulei, mazgājām muti,” pastāsta Linda, bet Sabīne Kalniņa    atklāj, ka maģiskajā rītā ēduši olas, bietes, dzērvenes veselībai, skaistumam, bagātībai. Pēc tam visi braukuši šūpoties.

“Gadskārtas svinot, tiek nodibināts līdzsvars starp cilvēku un dabu, starp Zemi un debesīm,” bilda D.Balode.

Rīts kļuva aizvien gaišāks, “Dzietu” dalībnieces aizbrauca uz Rūcamavotu, tam veltīja avotiņa dziesmu, mazgāja seju, bet pēc tam brauca šūpoties. Lielās dienas saullēkts sagaidīts, pavasaris iekustināts.   

Ar Lieldienām saistās gan tradīcijas, gan ticējumi. Var ticēt, var neticēt, bet piepildās taču vien tad, ja tic. Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes, pirms saullēkta apēd vismaz 13 dzērvenes. Lieldienas rītā upēs, kas tek pretī saulei, ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,  jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ, un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas, piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās. Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē – tu man nepatīc; ja trīs – diez kas no tevis nav; ja četras – patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja piecas – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem! Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin. Lielajā dienā nededzina guni, jo tad neaug kāposti. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
59

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
45
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi