Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Saule atgriežas, daba mostas, atnākusi Lielā diena

Sarmīte Feldmane
00:00
23.03.2024
64
Dzieti Copy

Sauc sauli. Riekstu kalnā tautas vērtes kopa “Dzieti” un cēsnieki ieskandināja Lielo dienu. Foto: Sarmīte Feldmane.

Šodien, 22.martā, diena jau ir 12 stundas un 23 minūtes gara. No pirmdienas tā naktij atņēmusi valdīšanas laiku.

“Saule atgriežas, tā jāsauc ar dziesmām,” atgādināja tautas vērtes kopas “Dzieti” vadītāja Dace Balode. Vakar    Cēsīs, Riekstu kalnā, folkloristi kopā ar cēsniekiem pulksten 6.20 dziedāja, saucot sauli atgriezties. Rīta mākoņi negribēja atkāpties, bet, izskanot – spīdi nu, saulīte, Lieldienas rītā -, aiz pelēkā deķa bija saskatāmi tās stari. Pamazām sāka dziedāt putni, pārlaižoties pāri Pils parkam, sāka čivināt mazie spārnaiņi. “Trīs dienas laika lūkas ir vaļā, laika viļņi griežas un var    sajust pasaules griešanos. Daba mostas, Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari, aizver vārtus ziemai. Jo vairāk iesaistāmies, jo kļūstam spēcīgāki. Esam garīgi spēcīga tauta, mūs nevar piezemēt. Galva vienmēr jātur augšā,” teica D.Balode.

Pilsēta vēl tikai modās, mašīnu trokšņi nenoslāpēja dziedāšanu Riekstu kalnā. “Dzie­tiem” tā jau ir daudzu gadu tradīcija – saukt sauli atgriezties.    “Sajūtas pacilājošas. Rītā mosties pirms saules, esi dabā, jūties stiprāks,” “Druvai” atzina    Sabīne Raituma, bet Linda Lošina pastāstīja, ka draugu pulkā atzīmē visas gadskārtas. Trešdienas rītā sagaidījuši saullēktu Spāriņ­kalnā. “Arī bērni cēlās un brauca līdzi. Pakāpāmies kalnā, dziedājām, sveicām sauli, pamodinājām putnus. Spāriņ­kalnā avots tek pretī saulei, mazgājām muti,” pastāsta Linda, bet Sabīne Kalniņa    atklāj, ka maģiskajā rītā ēduši olas, bietes, dzērvenes veselībai, skaistumam, bagātībai. Pēc tam visi braukuši šūpoties.

“Gadskārtas svinot, tiek nodibināts līdzsvars starp cilvēku un dabu, starp Zemi un debesīm,” bilda D.Balode.

Rīts kļuva aizvien gaišāks, “Dzietu” dalībnieces aizbrauca uz Rūcamavotu, tam veltīja avotiņa dziesmu, mazgāja seju, bet pēc tam brauca šūpoties. Lielās dienas saullēkts sagaidīts, pavasaris iekustināts.   

Ar Lieldienām saistās gan tradīcijas, gan ticējumi. Var ticēt, var neticēt, bet piepildās taču vien tad, ja tic. Ja gribi, lai tavi vaigi zied kā rozes, pirms saullēkta apēd vismaz 13 dzērvenes. Lieldienas rītā upēs, kas tek pretī saulei, ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,  jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ, un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas, piemēram, kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās. Ja meita Lielajā dienā dod puisim divas olas, tas nozīmē – tu man nepatīc; ja trīs – diez kas no tevis nav; ja četras – patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja piecas – jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem! Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin. Lielajā dienā nededzina guni, jo tad neaug kāposti. Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
4

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
12

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
26
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
243

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi