Vairāk nekā 30 drustēnieši atnāca uz tikšanos ar pagasta pārvaldes vadītāju Elīnu Judinu un Smiltenes novada domes deputātu, drustēnieti Jāni Āboliņu.
Tikšanās reizē pirms diviem mēnešiem izskanēja ierosinājums, ka šādas tikšanās, kur var gan uzzināt, kas pagastā izdarīts, plānots, gan runāt par problēmām, ir vajadzīgas.
Sarunā izskanēja problēmas, kas drustēniešiem aktuālas. Daudzus uztrauc Drustu skolas ēkas nākotne, tāpat, vai turpmāk būs bērnudārza grupa. Smiltenes novada Izglītības attīstības stratēģijā paredzēts, ka Drustos būs Raunas pamatskolas struktūrvienība.
“Jūnijā piecgadnieku, sešgadnieku grupā bija pieteikti trīs bērni, viena vecāki vēl domāja, jaunāku nav. Visiem vecākiem vēlreiz lūgts līdz ceturtdienai pateikt, vai sūtīs bērnus Drustos uz bērnudārzu,” atgādināja E.Judina. Pāris mammas bija sašutušas un gribēja zināt, vai pašvaldība turēs solījumu saglabāt bērnudārza grupiņas Drustos. J.Āboliņš skaidroja, ka pašvaldībai bijusi iecere noteikt kritērijus, lai kāda izglītības iestāde pastāvētu, bet valstī tie joprojām īsti nav skaidri. Augusta domes sēdē tiks pieņemts lēmums par struktūrvienības darbību.
“Kādu izglītības kvalitāti var nodrošināt trim vai četriem bērniem,” deputāts rosināja vecākus padomāt.
Tāpat aktuāls ir jautājums par bērnudārznieku un skolēnu nokļūšanu Launkalnes pamatskolā, kā salāgot sabiedrisko transportu, lai tas nav par agru bērniem, kas brauc uz Launkalni, un par vēlu tiem, kuri vēlas braukt uz Smilteni.
Aktuāls ir jautājums par skolas ēkas izmantošanu, apsaimniekošanu. Jumts tek, pagrabstāvā hidroizolācija jāsakārto. “Bija iecere veidot multifunkcionālu centru, kurā visas pašvaldības iestādes būtu vienuviet, bet ir jānodrošina vides pieejamība, un tie ir ieguldījumi. Skaidrs, ka naudas jumta remontam un hidroizolācijai nebūs, jāmeklē kāds, kam ideja, ko ēkā darīt. Tiek gatavota reklāma, lai piedāvātu interesentiem šo ēku izmantot. Šis domes sasaukums ir pateicis, ka skolas namu nepārdos. Kā būs nākotnē, nezinām. Tā ir mūsu kopīga atbildība, kas notiek un notiks,”sacīja pagasta pārvaldes vadītāja. J.Āboliņš uzsvēra, ka atbildība ir arī novada domei, kurai pagaidām nav kopīgas pieejas, ko darīt ar šādām ēkām. “Te redzu piedāvājumu uzņēmējdarbībai, pagasta attīstībai,” viedokli pauda deputāts.
Patlaban bijušajā bērnudārzā dzīvo ukraiņi, bet nākotnē ēka tiks pārdota. “Pašvaldībā ir pieņemti noteikumi, ka pircējs ne tikai nopērk pašvaldības īpašumu, bet arī uzņemas saistības, lai tas tiktu sakopts. Ja tās nepilda, pašvaldība tiesīga par simbolisku naudu to atpirkt. Diemžēl daudzi bijušie pašvaldības pārdotie īpašumi stāv nesakopti un vietējai sabiedrībai nav nekāda labuma,” skaidroja domes deputāts. Patlaban būvvalde apzina nesakoptos, degradētos objektus, sazināsies ar īpašniekiem, lai situāciju mainītu.
Daudz tika runāts par pagasta sakoptību, par to, ko vajadzētu darīt. Iedzīvotājiem izsūtītas vēstules ar skaidrojumu, ka apstādījumi gar ielas malu nedrīkst traucēt gājējiem, tie jākopj . Vairāki privātmāju īpašnieki krūmus apzāģējuši. E.Judina atgādināja par pašvaldības teritorijas un būvju uzturēšanas saistošajiem noteikumiem, skaidroja, kas ir pieguļošā teritorija un ka ciemata teritorijā sešus metrus aiz īpašuma robežas jāizpļauj grāvmalas, jākopj dzīvžogs. “Kas būs, ja nekops ceļmalu? Neviens tādus noteikumus pat nelasīs , ja nekontrolēs izpildi,” ironiski bilda kāda drustēniete, citi gan aizrādīja, ka paši vien pagastā dzīvo un grib taču, lai ir skaisti. Skaidrs, ja gar ceļa malu , kas ved cauri Drustiem, iedzīvotāji ceļa malas nesakops, to paveiks “Latvijas Valsts ceļi” un dzīvžogi tiks apzāģēti.
Garāka saruna izvērtās par ezeru apsaimniekošanu. Pašvaldība regulāri ezeros ielaiž zivju mazuļus, bet makšķernieki ezeriem nevar piekļūt, jo apkārt privātīpašumi. “Zemju īpašniekiem lielāka teikšana nekā pašvaldībai. Žogi ezeriem apkārt, krastmalas aizaug,” teica makšķernieks. J.Āboliņš skaidroja, ka tiem, kuri dzīvo ezera krastā un būvējas, ir visi saskaņojumi to darīt. “Iepriekš īpašumi izpārdoti, un īpašniekiem nav jānodrošina piekļuve, bet jāievēro tauvas josla. Dzīvē ir tā – kurš ar kuru var sarunāt. Ir svarīgi noskaidrot, kāpēc ezeri aizaug, iespējams, jānosaka līmenis, par kādu zemāks ezerā nedrīkst būt,” sacīja J.Āboliņš, bet E.Judina uzsvēra: “Aprunājoties ar zemju īpašniekiem, neviens labprāt piekļuvi neļaus, prasa maksu. Viņi uzsver, ka pēc tam jāvāc atkritumi. Tos taču kāds atstāj. Pašvaldība var attiesāt zemes strēli piekļuvei, bet tas sarežģīts izvērtēšanas process, argumentiem jābūt ļoti spēcīgiem, kāpēc pieeja ezeram vajadzīga tieši tajā vietā. Cik pašvaldība gatava maksāt par zemes strēli? Nākamā gadā budžetā tiks plānotas izmaksas, lai pieaicinātu speciālistus un gūtu atbildes, kas notiek ar Krogus ezeru, kā to apsaimniekot.”
Iedzīvotāji arī interesējās, cik izmaksā pagasta svētki, kāpēc tie vienmēr notiek reizē ar kapu svētkiem un mednieku festivālu “Minhauzens”, kurp dodas daudzi drustēnieši, kas jādara, lai atputekļotu ceļus un ielas pie viņu mājām, cik bieži tiek tīrīta tualete pie ezera, kā virzās vēja parka projekts, kā darbosies iedzīvotāju padomes, kurās vairāki vēlas darboties, un citiem jautājumiem. Pēc diviem mēnešiem drustēnieši tiksies atkal.
“Par problēmām nav jāstāsta tikai tikšanās reizēs, risinājumi nav jāgaida līdz nākamajai reizei. Var noskaidrot pagasta pārvaldē vai ziņot, iemetot ziņu pastkastītē vai piezvanot,” atgādināja E.Judina.
Komentāri