Par to, ka pusaudži un jaunieši ēd neveselīgi, tagad runā ne tikai vecāki un skolotāji, bet arī amatpersonas Veselības, Bērnu un ģimenes lietu un Izglītības ministrijā.
Piešķirot pirmklasniekiem valsts apmaksātas brīvpusdienas, veikšot pat īpašu kontroli, lai ēdienreizēs pasniegtu vairāk dārzeņu, augļu un šķīvi nerotātu sardele ar zemu uzturvērtību vai saldajā – kompota vietā netiktu pasniegtas bulkas un citi našķi.
Par to, cik veselīgu uzturu lieto nepilngadīgie ieslodzītie, nopietni domā arī Cēsu audzināšanas iestādes kolektīvs.
“Puiši paši ir interesējušies un rēķinājuši, cik apēstajā ir kalorijas. Viņi labi zina, ka apelsīnā ir vairāk vērtīgu vielu, vitamīnu nekā sūkājamās konfektēs. Jautājums – kas viņiem labāk garšo? Veselības mācība no skolu mācību programmas ir izņemta, bet par to, kā veselīgāk dzīvot, runājam gan audzināšanas stundās, gan projektu nedēļās. Vēl būtiski, ka mācību laikā daudz uzmanības veltām vērtību izglītībai un veselībai, veselīgs dzīvesveids arī ir viena no vērtībām,” sacīja Cēsu 2. vakarskolas direktora vietniece mācību darbā Sarmīte Sviķe, bet arī nenoliedza, ka iestādes audzēkņi, tāpat kā pusaudži citās skolās, labprāt niekotos ar saldajiem gāzētajiem dzērieniem, ēstu čipsus, grauztu sāļos riekstiņus.
“Viņiem vairāk garšo tas, kas ātri rada sāta sajūtu. Arī pieaugušie zina, ka, apēdot saldumu vai grauzdētu riekstu paciņu, sausās zupas porciju, jūties pārēdies. Cik tas veselīgi, ir cits jautājums,” tā pedagoģe.
Jāatzīst, ka veselīga un pilnvērtīga uztura jautājumu “Druva” aktualizēja arī tāpēc, ka iestādes audzēkņi vairākkārt teikuši, ka ēdienreizēs piedāvātais viņiem dažkārt negaršo, reizēm porcijas ir par mazām un par ilgu vakara cēliens, kad iespējams padzerties vien siltu tēju. Pat Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kad valsts pirmā persona apskatīja ieslodzījuma vietu, puiši uzsvēra, ka neapmierina ēdiena saturs, kāds iebilda arī pret nomācošajiem sadzīves apstākļiem. Pēc iestādes apmeklējuma Valsts prezidents plašsaziņas līdzekļiem pauda sašutumu par iestādes infrastruktūras trūkumiem, īpaši puišu dzīves apstākļiem tā sauktajā pirmstiesas izvietošanas izolatorā.
“Mēs nevaram aizmirst, ka strādājam ar puišiem, kuri te atrodas tāpēc, ka kādā savas dzīves posmā ir pārkāpuši likumu, bet tajā pašā laikā šai iestādei ir jāpilda ne tikai soda izpildes, bet vairāk audzināšanas funkcija,” vērtēja iestādes priekšnieks Valts Kukainis un piebilda, ka iestāde iesaistījusies vairāku projektu realizēšanā. Izmantojot Norvēģijas un Latvijas finansiālu atbalstu izdosies uzcelt jaunu ēku apcietināto izvietošanai, būs citi infrastruktūras uzlabojumi. Ar laiku tiks remontēts arī puišu dzīvojamais un administrācijas korpuss, un ir ieceres pat tam, kā sekmēt jauniešu interesi piedalīties darba terapijā – plašāk un nopietnāk apgūt profesionālās iemaņas, piedalīties teritorijas sakopšanā, darbā siltumnīcās.
“Man patīk, ka varu strādāt siltumnīcā, kad to atļauj. Kāpēc nekopt tomātus, nevākt ražu? Tas ir citādi, nekā visu laiku pavadīt telpās vai pagalmā. Man tiešām patīk pastrādāt,” sacīja Igors Žeļezņaks. Iestādes vadība iepazinusies ar citu valstu pieredzi, kā līdzīga tipa ieslodzījuma vietās tiek organizēta nepilngadīgo ikdiena, un nācies atzīt, ka Igaunijā, Vācijā, Norvēģijā liela uzmanība tiek veltīta tieši tam, lai puiši būtu aizņemti ar sev interesanto un motivēti apgūt pēc iespējas vairāk jaunu zināšanu.
“Ēdienreizēs ik dienas puiši var ēst tepat siltumnīcās izaudzētus tomātus, gurķus, zaļumus, garšaugus, saldos piparus. Puikas redz un bauda sava darba augļus, bet mums jādomā, kā šo siltumnīcu kompleksu pārvērst mūsdienīgā variantā. Tam arī ir nepieciešami līdzekļi, tāpēc to neizdosies izdarīt ne šajā, ne nākamajā gadā,” dalījās Valts Kukainis, bet paskaidroja, ka puišu pārmetumi par ēdienreižu kvalitāti visbiežāk tomēr ir nepamatoti. Darbinieki uzsver, ka paši pusdieno kopā ar puišiem un ar ēdienreizē apēsto ir labi paēduši.
“Ja puiši neēd zupu, jo tai pievienota selerija, sakot, ka neēdīs nātres, tā ir viņu izvēle. Tā ir tāda subkultūra, bara instinkts – viens neēd un arī pārējie. Bet zupa jau ir garšīga,” noteica V. Kukainis un uzsvēra, ka iestādes darbiniekiem pēc iespējas vairāk uzmanības jāpievērš puišu izglītošanai, jāorganizē sarunas, diskusijas, nodarbības, lai jauniešiem, kuri bieži dzīvē maz labā redzējuši, rodas pareizais priekšstats par vērtībām, attiecībām un to, kas būtisks dzīvē jāpaveic pēc atbrīvošanās.
Komentāri