Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Sārtas, smaržīgas kārdinošas

Druva
23:00
27.06.2008
13
200806272326584233

Jāņi pagājuši, Pēteri klāt, bet pāri visam tomēr ir zemeņu laiks. Ejot pa tirgu gar zemeņu kastēm, deguns tā vien iesūc brīnišķo zemeņu smaržu, un rokas pašas meklē naudas maku. Šis ir brīdis, kad ēst zemenes un, kā saka speciālisti, ēst svaigas un daudz. Tāda versija par zināmu saukli – sāc ik dienu ar zemeņu bļodiņu vienu. Zemenēs ir vairāk C vitamīna nekā citronā un apelsīnā, 150 – 200 grami zemeņu dod nepieciešamo C vitamīna dienas normu.

Zemenes sastāvā gandrīz 90 procenti ir ūdens, tomēr tā ir veselīga oga ar zemu enerģētisko vērtību. Zemenes ir īpaši bagātas ar folskābi, kas ir svarīga šūnu attīstībai un asins veidošanai organismā, to sastāvā ir arī augsts mangāna saturs, kas veicina vielmaiņu, kā arī kaulu un asins veidošanos, savukārt mazās dzeltenās sēkliņas ir vērtīgas šķiedrvielas. Tāpēc ēdīsim tās svaigas un noliksim krājumiņus arī saldētavā ziemai. Sablenderējam ar cukuru, liekam trauciņos un sasaldējam, lai ziemas spelgonī atkausētu un ienestu mājās saulaino vasaras aromātu.

Ja gribas pagatavot kaut ko zemeniski interesantu, atliek tikai dot vaļu izdomai. Iespējas dažādas. Var uzcept pankūkas un pildīt ar zemeņu krēmu. Tam ņemam 200 gramus zemeņu, divas ēdamkarotes cukura, paciņu saldā krējuma un nedaudz želatīna. Zemenes saspaidām, samaisām ar cukuru, pievienojam uzbriedinātu želatīnu un lēnām iemaisām saputotu saldo krējumu. Cepam plānās pankūkas, satinam tūtiņās un piepildām ar gatavo zemeņu masu.

Viesus var pārsteigt, pasniedzot ar biezpiena krēmu pildītas zemeņu puķītes. Tam nepieciešamas apmēram 15 lielas, stingras zemenes, 50 grami biezpiena, divas ēdamkarotes pūdercukura, divas ēdamkarotes krēju-ma, piparmētru lapiņas.

Zemenes nomazgājam, nogriežam pamatnīti, lai zemene stabili stāvētu. Katru ogu vairākkārt iegriežam, atstājot apmēram centimetru no pamatnes tā, lai veidotos zieda forma. Biezpienu samaļam, pieliekam pūdercukuru un krējumu, samaisām, un ar konditorejas šļirci gatavo masu iespiežam katrā zemenē, līdz iegrieztās maliņas atveras. Pildītās zemenes kārtojam traukā, katrai virsū uzliekot piparmētru lapiņu.

Tam visam klāt itin labi noderēs “Zemeņu dzirkstošā bole”. Ņemam pussaldo šampanieti, vīnogu sulu, svaigas zemenes un dažas piparmētru lapiņas. Aukstam šampanietim pievienojam vīnogu sulu, var pievienot nedaudz ūdens. Zemenes nomazgājam, sagriežam un pievienojam dzērienam. Pasniedzot katrā glāzē liek pa vienai piparmētras lapiņai. Šāda dzēriena pagatavošanā var tiešām variēt, gan bagātinot augļu piedevas, gan miksējot dzērienus. Bērnu ballītē itin labi noderēs bezalkoholiskais šampanietis.

Lai labi garšo!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi