Šī gada pavasaris un vasara lauksaimniekiem bijis pārbaudījumu laiks. Maija sākumā sals un salnas, jūnijā sausums. Daudziem dārzos nebriest āboli, tukši ogulāju krūmi.
Lai apzinātu salnās cietušo augu zaudējumus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti apsekoja dārzus. LLKC Cēsu biroja augkopības konsultants Valters Dambe apsekojis 36 bioloģiskās augļkopības saimniecības Vidzemē. Secinājums – situācija ir drūma.
“Reģionāli vislielākie zaudējumi Rūjienas pusē, tur ap 90 procentiem augļu koku un ogulāju ir apsaluši. Cēsu novadā Vaives pagastā upeņu audzētājs palicis bez ražas, Dzērbenē –krūmmelleņu, Līgatnē apsaluši smiltsērkšķi, krūmmellenes, upenes, aronijas, krūmcidonijas, Drabešos vienā saimniecībā padsmit hektāros ābeļu ir vien daži āboli. Ražas nav plūmēm, ķiršiem, avenēm, agrāko šķirņu zemenēm,” stāsta V.Dambe. Piemēram, Bauskas pusē salnas ilga no 1. līdz 8. maijam, sasniedzot minimālo gaisa temperatūru -3,20, bet Zosēnos 6. maijā salna ilga deviņas stundas, sasniedzot pat -6,80. “Sals laukus skāris joslās. Rubenē 13 hektāri krūmmelleņu nosalis, bet pa vidu septiņas ogulāju rindas pilnīgi neskartas,” teic augkopības konsultants un atgādina, ka parasti salnas ir lokālas, apskādē kādas kultūras, bet, ja nosalst pat jāņogas, tas par kaut ko liecina.
Aizvien vairāk ogas tiek audzētas slēgtajās platībās, īpaši zemenes. Protams, tie ir lieli ieguldījumi, bet var cerēt uz agrāku ražu, un ogas ir līdz vēlam rudenim. “Ne visu var audzēt siltumnīcās, cik tad ogas maksās! Polijā, Lietuvā var izaudzēt lētāk, atgādina V.Dambe.
“Ir saimniecības, kur īpašnieki daudz ieguldījuši, agrotehniski izdarījuši visu kā pēc grāmatas. Pirms sala dārzus laistīja, līdz plastmasas caurules aizsala un nekas nespēja pasargāt. Un tāda situācija nav tikai Vidzemē, Latgalē, kur parasti aukstāks, arī Kurzemē,” stāsta V.Dambe un atzīst, ka saimniecībās redzētais rosina pārdomas par specializāciju, kad kārts likta uz vienu kultūru, jo dažās dienās visa cerētā raža tiek iznīcināta. Kā samazināt riskus? “Dažādi stāsti uzklausīti. Ja ogu audzēšana ir vienīgais ienākums, situācija ir smaga. Lielākajai daļai ir pamatdarbs un ogu audzēšana papildu nodarbošanās, tad ir citādi.
V.Dambe atgādina, ka vislielākie zaudējumi ir krūmmelleņu audzētājiem. Lai nosalušie jaunie dzinumi ataugtu, vajadzīgi vismaz divi gadi, un var vērtēt, ka turpmākos divus gadus šie krūmi ogas neražos.
“Lai attīstītos, jāiegulda, bet, lai kāds būs biznesa plāns, kādi paredzēti riski, laikapstākļi ieviesīs savas korekcijas,” saka augkopības konsultants V.Dambe un piebilst, ka šī vasara ne vienam vien augļu un ogu dārzu saimniekam rosinās pārdomāt, kā turpmāk saimniekot.
Ražas nav šogad, nebūs nākamgad
SIA “Līgatnes ābele” pieredzējušais agronoms Leonīds Likums atzīst, ka līdzīgi auksti pavasari bijuši, bet tas bijis pasen, tad vasarā netrūka mitruma un augļu koki, ogulāji tik daudz necieta, kaut nebija ražas.
“Viss cietis. Avenes piektā daļa no citu gadu ražas, tas pats upenēm, jāņogām. Lauks liels, mežmalā mazāki zaudējumi, ielejās ogulāji stipri cietuši. Kad ogām bija laiks briest, sākās sausums, tās, ka nenosala, lēni gatavojās, ir sīkas,” stāsta līgatnietis un piebilst, ka ilggadēji klienti, kas ogas lasa sev, interesējas, bet visiem to nepietiek, turklāt vajag pacietību, jo jāvāc pa ogai, ne tā kā citus gadus.
L.Likums arī atzīst, ka šovasar ogām ir augstas cenas un pārstrādātāji nepērk, jo tik dārgu gala produkciju patērētāji nepirks. SIA “Līgatnes ābele” gadiem piegādā augļus skolām, līgumi noslēgti. Kā ziemā Latvijas skolās būs ar vietējiem āboliem, rādīs rudens.
Domājot par nākamo sezonu, pieredzējušais agronoms vērtē, ka varbūt mitrums vēl kaut ko glābs. Avenēm gan dzinumu pieaugums mazs, un skaidrs, ka nākamgad raža būs maza.
“Ne jau mums vienīgajiem problēmas, tās lielākajai daļai, kuri audzē augļus un ogas. Bet tie, kuri iesākuši, plinti krūmos nemet,” atgādina L.Likums.
Amatas novada “Kalna Smīdēs” Oskars Balodis zemenes audzē desmit gadus. Tās aug hektāra platībā. Saimnieks atklāj, ka ir pārdomu brīdis un uz kādu laiku zemeņu audzēšanai būs pauze. “Tādi postījumi, ka neredzam iespēju šobrīd turpināt. Varbūt atsāksim pēc gada, diviem. Sausums, salna, lielais aukstums ziedēšanas sākumā un karstums ogu veidošanās laikā, kukaiņu postījumi, tas viss iznīcinājis ražu,” stāsta Oskars un piebilst, ka no vēlajām šķirnēm zemenes vismaz bijušas tik, lai paši pagaršotu.
Sals aizgāja garām
Raunas pagasta “Kalna Ķēsās” pašlasīšanai tiek piedāvātas upenes, smiltsērkšķi.
“Upeņu, smiltsērkšķu, arī jāņogu krūmi ogu pilni. Kazenes gatavojas, arī plūmes, ķirši bija, zemeņu maz, tās dabūja aukstumu,” stāsta Līga Viļčevska un atklāj, ka stādījumi no salnām nav sargāti, tās viņu saimniecībai aizgājušas garām. “Ogas pārdot nav problēmu. Brauc lasītāji, ir ilggadēji kundes,” saka raunēniete.
Vaives pagastā SIA “Zaptsmaize” ir lielākie smiltsērkšķu stādījumi novadā, vairāk nekā desmit hektāru, tiek audzētas arī cidonijas, krūmmelenes. Arnis Dzalbs ir gandarīts par ražu. “Pret salnām neko nedarījām. Iespējams, pasargāja pagurainais reljefs, un aukstums neveidojās. Tas jāpēta. Turpat netālu, kaimiņiem, viss nosala,” pastāsta vaivēnietis un piebilst, ka bijis pie kolēģa, kuram no 20 hektāriem tikai vienā ir smiltsērkšķu ogas. “Zaptsmaizēs” arī krūmmellenēm ir ogas, kaut stādījums jauns.
Stādījumi laistīti. “Bez tā nekas nebūtu izaudzis. Laikapstākļi mainās, un ar to jārēķinās,” saka A.Dzalbs.
Piebalgas siltumnīcā zemenes izturēja
Piebalgas pusē Inešos Inese Navra novākusi zemeņu ražu. “Pirmais gads, pārbaudījums izturēts. Pirmo gadu jau pavadot veiksme. Kaut esmu diplomēta agronome, saprotu, cik daudz nezinu,” saka I.Navra.
Tas, ka zemenes audzēs siltumnīcā, bijis skaidrs uzreiz, tāpat arī, ka ogas augs augstajos plauktos, ne tuneļos. “Lai fiziski vieglāk, kaut ieguldījumi lielāki, bet, kad kaut ko sāk, vienmēr ir jāiegulda. No zemenēm ieguvums ir jau pēc pāris mēnešiem,” teic zemeņu audzētāja un pastāsta, ka pavasarī zemenēm aukstums nekaitējis. Daudziem, kam bija uz lauka, arī siltumnīcās tuneļos, ziedpumpuri nosala.
“Karstums zemenēm nepatika, tām patīk, ja galva vēsumā un saknes mitrumā un bagātībā. Plauktos stādiem nebija viegli. Kad ieraugi, ka pie saknēm termometrs rāda ap 30 grādu, saproti, ka neko nevari darīt. Labi, ka dīķī pietika ūdens. Jādomā par vēdināšanu, nepietiek tikai ar durvīm un jumta lūkām, arī sāniem jābūt atveramiem,” pieredzē dalās inesiete. Viņa uzsver, ka pirmais gads bijis pārbaudījums, lai pārliecinātos, ka var izaudzēt zemenes, jo tuvējā apkārtnē tās katrs audzē tikai savām vajadzībām.
“Ja domā par biznesu, ar vienu siltumnīcu nepietiek. Par to, ka zemenes pieprasītas, šaubu nav, atliek tikai audzēt. Bet jārēķinās, cik pats vari izdarīt. Zemeņu laiks beidzies. Bija doma kādu rindu atstāt ziemošanai, bet, ja stādi līdz rudenim jālaista, tas nav tā vērts. Un, ja ziema silta, augi pamodīsies, sāksies veģetācija, bet var uznākt aukstums,” pārdomās dalās I.Navra un piebilst, ka ziemā daudz jāmācās, jāmeklē lētāki mēslošanas līdzekļi, lai samazinātu izmaksas.
Inese pastāsta, uzzinājuši, ka Inešos izaugušas zemenes,atbraukusi jauna ģimene, kas nesen pārcēlusies uz Piebalgu un arī apsver, ka varētu audzēt zemenes. “Ar zināšanām jādalās. Lai kaut ko izaudzētu, nepieciešamas zināšanas un ieguldījumi,” atgādina I.Navra.
Komentāri