Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Sakopta daļa Cēsu Pilsētas kapsētā

Sarmīte Feldmane
00:00
11.12.2024
228
Ebkapi

Cēsu Pilsētas kapsētas (Vācu kapu) ebreju nodalījums. Vēl nesen te bija aizaudzis ar krūmiem, piemētāts ar atkritumiem. FOTO: Sarmīte Feldmane

Vēsturiskajā Cēsu Pilsētas kapsētā, kuru ikdienā cēsnieki dēvē par Vācu kapiem, šovasar sakopta neliela daļa. Te apglabāti Cēsīs dzīvojošie ebreji. Senākie akmens pieminekļi datējami ar 19. gadsimta 70. gadiem. En­tuziasti Gundara Kalniņa vadībā jau trīs gadus izzina Cēsu Pilsētas kapsētu, pēta pieminekļus,    apglabāto dzīvesstāstus, cenšas kapsētu sakopt.    Piesaistot Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda un Cēsu pašvaldības finansējumu, sakopts kapsētas ebreju nodalījums.

Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova atklāja, ka pirms gadiem kapsēta saistījusies ar mistisku teritoriju, kurā ieiet nav gribējies. “Tas ir mantojums, kas gadu desmitiem bijis aizmirsts un stāsta par cilvēkiem, kuri dzīvoja pilsētā, veidoja tās dzīvi. Tik daudz nezinām, bet aizmirstais pamazām kļūst zināms,” sakopšanas darbu noslēgumā teica I.Suija-Markova un uzsvēra, ka kapu kultūra latviešiem vienmēr bijusi svarīga.

Tie, kuri kapsētā nav bijuši ilgāku laiku, tās daļu pie Miera ielas neatpazīs. Krūmi izzāģēti, teritorija atbrīvota no celmiem, nogāztie pieminekļi pacelti. Par ebreju kapiem Cēsu kapsētā, par apbedīšanas ritu­āliem, pieminekļiem vēsta informatīvais stends.

Fonda padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs atgādināja, ka kapsēta atklāj vēsturi. “Lai mums Latvijā būtu kopīga nākotne, jābūt kopīgai pagātnei, kas jāpēta. Kapsētā mēs meklējam to, kas bijis. Cēsis veidoja dažādas tautības, esam gandarīti, ka daļa vēstures ir sakārtota,” teica D.Krupņikovs un pateicās cēsniekiem, īpaši Elīnai un Gundaram Kalniņiem, par paveikto, lai kapsētu, kultūrvēstures mantojumu sakoptu.

G. Kalniņš uzsvēra, ka Pilsētas kapsēta piedzīvojusi dažādus laikus. Pēdējos trīs gados daudz izdarīts, gan lai apzinātu cēsniekus, kuri te apglabāti, gan lai sāktu kapsētas sakopšanu. “Šī vieta ir jāatgriež cēsniekiem nozīmīgo vietu sarakstā,” uzsvēra vēsturnieks, projekta iniciators un virzītājs.    Viņš pastāstīja, ka šodien grūti iedomāties un iztēloties, ka Cēsu pilsdrupās,    kādreizējā kapelas daļā, bija cūku kūts armijai, padomju gados pilsdrupas bija iecienītas    stiprāku dzērienu cienītājiem. Tagad pilsdrupas ir Cēsu vērtība, mantojums, kuru apskatīt brauc no tālienes. “Arī par Cēsu Pilsētas kapsētu nākotnē runāsim, kā tagad stāstot, kādas kādreiz bija pilsdrupas. Šodien ir svarīgi, lai cēsnieki iepazīst šo vietu, saprot, kāpēc    Cēsīm tā    ir nozīmīga, ka tas ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, ” sacīja D.Kalniņš un uzsvēra, ka ir būtiski kapsētas sakopšanā iesaistīt pilsētniekus, lai soli pa solim kopā darītu.

Un cēsniekiem interese par šo seno kapsētu ir. Vasarā notika sešas ekskursijas, kuras vadīja ģenealoģijas entuziaste, gide Ilze Struņķe un G.Kalniņš. Pilsētnieki nāca palīgā sakopt kapsētu.

Kapsētā pacelti vairāk nekā 30 pieminekļi, kas bija apgāzti un zemē ieauguši. Praktiskajos darbos daudz paveica gan kapsētas izpētes grupa un tās atbalstītāji, gan jaunieši no Krimuldas vidusskolas Jaunsardzes vienības. Ar simtiem kilogramu smago pieminekļu pacelšanu tika galā cēsnieki Aigars Rakulis un Jānis Rakulis,Valentīns Opoļskis. Arhitekts Raitis Jelēvics izstrādāja informācijas stenda tehnisko risinājumu, dizainers Jānis Krauklis to noformēja.

I.Struņķe vērtēja, ka ļoti svarīgi, ka sakoptajā kapsētas ebreju nodalījumā ir informatīvais stends, ikviens uzreiz uzzina par šo teritoriju. “ Ekskursijā stāstu par cilvēkiem, viņu likteņiem, devumu Cēsīm.    Kaut teksti uz pieminekļiem tika atšifrēti, par reti kuru te apbedīto esam atraduši kaut niecīgas ziņas,” pastāstīja I.Struņķe un piebilda, ka nākamvasar Cēsu Pilsētas kapsētā atkal būs ekskursijas.

G. Kalniņš atklāja, ka nākamajā gadā kapsētas sakopšanas darbus plānots turpināt. Sakopšana iecerēta kapsētas luterāņu nodalījumā. Būs arī talkas. Tiks uzstādīts informācijas stends.           

Ir pabeigta kapsētas kultūrvēsturiskā    inventarizācija, dokumentēti 800 līdz mūsdienām saglabājušies pieminekļi vai to fragmenti. Inventarizācijas rezultāti apkopoti tīmekļa vietnē kapseta.cesis.lv. Te arī informācija par kapsētas vēsturi un šeit apbedītajiem cēsniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
12

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
115

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi