Vēsturiskajā Cēsu Pilsētas kapsētā, kuru ikdienā cēsnieki dēvē par Vācu kapiem, šovasar sakopta neliela daļa. Te apglabāti Cēsīs dzīvojošie ebreji. Senākie akmens pieminekļi datējami ar 19. gadsimta 70. gadiem. Entuziasti Gundara Kalniņa vadībā jau trīs gadus izzina Cēsu Pilsētas kapsētu, pēta pieminekļus, apglabāto dzīvesstāstus, cenšas kapsētu sakopt. Piesaistot Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda un Cēsu pašvaldības finansējumu, sakopts kapsētas ebreju nodalījums.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova atklāja, ka pirms gadiem kapsēta saistījusies ar mistisku teritoriju, kurā ieiet nav gribējies. “Tas ir mantojums, kas gadu desmitiem bijis aizmirsts un stāsta par cilvēkiem, kuri dzīvoja pilsētā, veidoja tās dzīvi. Tik daudz nezinām, bet aizmirstais pamazām kļūst zināms,” sakopšanas darbu noslēgumā teica I.Suija-Markova un uzsvēra, ka kapu kultūra latviešiem vienmēr bijusi svarīga.
Tie, kuri kapsētā nav bijuši ilgāku laiku, tās daļu pie Miera ielas neatpazīs. Krūmi izzāģēti, teritorija atbrīvota no celmiem, nogāztie pieminekļi pacelti. Par ebreju kapiem Cēsu kapsētā, par apbedīšanas rituāliem, pieminekļiem vēsta informatīvais stends.
Fonda padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs atgādināja, ka kapsēta atklāj vēsturi. “Lai mums Latvijā būtu kopīga nākotne, jābūt kopīgai pagātnei, kas jāpēta. Kapsētā mēs meklējam to, kas bijis. Cēsis veidoja dažādas tautības, esam gandarīti, ka daļa vēstures ir sakārtota,” teica D.Krupņikovs un pateicās cēsniekiem, īpaši Elīnai un Gundaram Kalniņiem, par paveikto, lai kapsētu, kultūrvēstures mantojumu sakoptu.
G. Kalniņš uzsvēra, ka Pilsētas kapsēta piedzīvojusi dažādus laikus. Pēdējos trīs gados daudz izdarīts, gan lai apzinātu cēsniekus, kuri te apglabāti, gan lai sāktu kapsētas sakopšanu. “Šī vieta ir jāatgriež cēsniekiem nozīmīgo vietu sarakstā,” uzsvēra vēsturnieks, projekta iniciators un virzītājs. Viņš pastāstīja, ka šodien grūti iedomāties un iztēloties, ka Cēsu pilsdrupās, kādreizējā kapelas daļā, bija cūku kūts armijai, padomju gados pilsdrupas bija iecienītas stiprāku dzērienu cienītājiem. Tagad pilsdrupas ir Cēsu vērtība, mantojums, kuru apskatīt brauc no tālienes. “Arī par Cēsu Pilsētas kapsētu nākotnē runāsim, kā tagad stāstot, kādas kādreiz bija pilsdrupas. Šodien ir svarīgi, lai cēsnieki iepazīst šo vietu, saprot, kāpēc Cēsīm tā ir nozīmīga, ka tas ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, ” sacīja D.Kalniņš un uzsvēra, ka ir būtiski kapsētas sakopšanā iesaistīt pilsētniekus, lai soli pa solim kopā darītu.
Un cēsniekiem interese par šo seno kapsētu ir. Vasarā notika sešas ekskursijas, kuras vadīja ģenealoģijas entuziaste, gide Ilze Struņķe un G.Kalniņš. Pilsētnieki nāca palīgā sakopt kapsētu.
Kapsētā pacelti vairāk nekā 30 pieminekļi, kas bija apgāzti un zemē ieauguši. Praktiskajos darbos daudz paveica gan kapsētas izpētes grupa un tās atbalstītāji, gan jaunieši no Krimuldas vidusskolas Jaunsardzes vienības. Ar simtiem kilogramu smago pieminekļu pacelšanu tika galā cēsnieki Aigars Rakulis un Jānis Rakulis,Valentīns Opoļskis. Arhitekts Raitis Jelēvics izstrādāja informācijas stenda tehnisko risinājumu, dizainers Jānis Krauklis to noformēja.
I.Struņķe vērtēja, ka ļoti svarīgi, ka sakoptajā kapsētas ebreju nodalījumā ir informatīvais stends, ikviens uzreiz uzzina par šo teritoriju. “ Ekskursijā stāstu par cilvēkiem, viņu likteņiem, devumu Cēsīm. Kaut teksti uz pieminekļiem tika atšifrēti, par reti kuru te apbedīto esam atraduši kaut niecīgas ziņas,” pastāstīja I.Struņķe un piebilda, ka nākamvasar Cēsu Pilsētas kapsētā atkal būs ekskursijas.
G. Kalniņš atklāja, ka nākamajā gadā kapsētas sakopšanas darbus plānots turpināt. Sakopšana iecerēta kapsētas luterāņu nodalījumā. Būs arī talkas. Tiks uzstādīts informācijas stends.
Ir pabeigta kapsētas kultūrvēsturiskā inventarizācija, dokumentēti 800 līdz mūsdienām saglabājušies pieminekļi vai to fragmenti. Inventarizācijas rezultāti apkopoti tīmekļa vietnē kapseta.cesis.lv. Te arī informācija par kapsētas vēsturi un šeit apbedītajiem cēsniekiem.
Komentāri