Otrdiena, 21. janvāris
Vārda dienas: Agnese, Agnija, Agne

Sakopta daļa Cēsu Pilsētas kapsētā

Sarmīte Feldmane
00:00
11.12.2024
129
Ebkapi

Cēsu Pilsētas kapsētas (Vācu kapu) ebreju nodalījums. Vēl nesen te bija aizaudzis ar krūmiem, piemētāts ar atkritumiem. FOTO: Sarmīte Feldmane

Vēsturiskajā Cēsu Pilsētas kapsētā, kuru ikdienā cēsnieki dēvē par Vācu kapiem, šovasar sakopta neliela daļa. Te apglabāti Cēsīs dzīvojošie ebreji. Senākie akmens pieminekļi datējami ar 19. gadsimta 70. gadiem. En­tuziasti Gundara Kalniņa vadībā jau trīs gadus izzina Cēsu Pilsētas kapsētu, pēta pieminekļus,    apglabāto dzīvesstāstus, cenšas kapsētu sakopt.    Piesaistot Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda un Cēsu pašvaldības finansējumu, sakopts kapsētas ebreju nodalījums.

Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova atklāja, ka pirms gadiem kapsēta saistījusies ar mistisku teritoriju, kurā ieiet nav gribējies. “Tas ir mantojums, kas gadu desmitiem bijis aizmirsts un stāsta par cilvēkiem, kuri dzīvoja pilsētā, veidoja tās dzīvi. Tik daudz nezinām, bet aizmirstais pamazām kļūst zināms,” sakopšanas darbu noslēgumā teica I.Suija-Markova un uzsvēra, ka kapu kultūra latviešiem vienmēr bijusi svarīga.

Tie, kuri kapsētā nav bijuši ilgāku laiku, tās daļu pie Miera ielas neatpazīs. Krūmi izzāģēti, teritorija atbrīvota no celmiem, nogāztie pieminekļi pacelti. Par ebreju kapiem Cēsu kapsētā, par apbedīšanas ritu­āliem, pieminekļiem vēsta informatīvais stends.

Fonda padomes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs atgādināja, ka kapsēta atklāj vēsturi. “Lai mums Latvijā būtu kopīga nākotne, jābūt kopīgai pagātnei, kas jāpēta. Kapsētā mēs meklējam to, kas bijis. Cēsis veidoja dažādas tautības, esam gandarīti, ka daļa vēstures ir sakārtota,” teica D.Krupņikovs un pateicās cēsniekiem, īpaši Elīnai un Gundaram Kalniņiem, par paveikto, lai kapsētu, kultūrvēstures mantojumu sakoptu.

G. Kalniņš uzsvēra, ka Pilsētas kapsēta piedzīvojusi dažādus laikus. Pēdējos trīs gados daudz izdarīts, gan lai apzinātu cēsniekus, kuri te apglabāti, gan lai sāktu kapsētas sakopšanu. “Šī vieta ir jāatgriež cēsniekiem nozīmīgo vietu sarakstā,” uzsvēra vēsturnieks, projekta iniciators un virzītājs.    Viņš pastāstīja, ka šodien grūti iedomāties un iztēloties, ka Cēsu pilsdrupās,    kādreizējā kapelas daļā, bija cūku kūts armijai, padomju gados pilsdrupas bija iecienītas    stiprāku dzērienu cienītājiem. Tagad pilsdrupas ir Cēsu vērtība, mantojums, kuru apskatīt brauc no tālienes. “Arī par Cēsu Pilsētas kapsētu nākotnē runāsim, kā tagad stāstot, kādas kādreiz bija pilsdrupas. Šodien ir svarīgi, lai cēsnieki iepazīst šo vietu, saprot, kāpēc    Cēsīm tā    ir nozīmīga, ka tas ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, ” sacīja D.Kalniņš un uzsvēra, ka ir būtiski kapsētas sakopšanā iesaistīt pilsētniekus, lai soli pa solim kopā darītu.

Un cēsniekiem interese par šo seno kapsētu ir. Vasarā notika sešas ekskursijas, kuras vadīja ģenealoģijas entuziaste, gide Ilze Struņķe un G.Kalniņš. Pilsētnieki nāca palīgā sakopt kapsētu.

Kapsētā pacelti vairāk nekā 30 pieminekļi, kas bija apgāzti un zemē ieauguši. Praktiskajos darbos daudz paveica gan kapsētas izpētes grupa un tās atbalstītāji, gan jaunieši no Krimuldas vidusskolas Jaunsardzes vienības. Ar simtiem kilogramu smago pieminekļu pacelšanu tika galā cēsnieki Aigars Rakulis un Jānis Rakulis,Valentīns Opoļskis. Arhitekts Raitis Jelēvics izstrādāja informācijas stenda tehnisko risinājumu, dizainers Jānis Krauklis to noformēja.

I.Struņķe vērtēja, ka ļoti svarīgi, ka sakoptajā kapsētas ebreju nodalījumā ir informatīvais stends, ikviens uzreiz uzzina par šo teritoriju. “ Ekskursijā stāstu par cilvēkiem, viņu likteņiem, devumu Cēsīm.    Kaut teksti uz pieminekļiem tika atšifrēti, par reti kuru te apbedīto esam atraduši kaut niecīgas ziņas,” pastāstīja I.Struņķe un piebilda, ka nākamvasar Cēsu Pilsētas kapsētā atkal būs ekskursijas.

G. Kalniņš atklāja, ka nākamajā gadā kapsētas sakopšanas darbus plānots turpināt. Sakopšana iecerēta kapsētas luterāņu nodalījumā. Būs arī talkas. Tiks uzstādīts informācijas stends.           

Ir pabeigta kapsētas kultūrvēsturiskā    inventarizācija, dokumentēti 800 līdz mūsdienām saglabājušies pieminekļi vai to fragmenti. Inventarizācijas rezultāti apkopoti tīmekļa vietnē kapseta.cesis.lv. Te arī informācija par kapsētas vēsturi un šeit apbedītajiem cēsniekiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
25

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Draugu nams – Cēsu telplaika simbols

00:00
20.01.2025
62

16.janvārī Cēsīs, Konrāda kvartālā, īsā, neformālā ceremonijā iemūrēja laika kapsulu topošā Draugu nama pamatos. Ēkas apjoms sliesies starp Mācītāju māju un Konrāda namu, būvdarbi šajā vietā bija jāiepauzē, jo vietas arheoloģiskajā izpētē atklājās unikāls, bagāts kultūrslānis, tostarp 14. gadsimta    Cēsu nama fragmenti. Kā jau esam informējuši, pirms vairāk nekā trim gadiem tehnoloģiju uzņēmums “Drau­giem […]

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
62

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
78

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
86

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
44

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
17
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
39
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
15
6
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
75
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
29
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi