Gandrīz ik dienas uz rajona ceļiem notiek autoavārijas, kuru iemesls ir meža dzīvnieki – stirnas, brieži vai aļņi. Staigā bariņos
Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba apstiprina, ka ik dienu tiek reģistrēti gadījumi, kad meža dzīvnieki, izskrienot uz ceļa, izraisa autoavārijas.
„Šādās reizēs autovadītājam sodu neuzliek, jo tā nav bijusi viņa vaina. Kādreiz tas ir pāris sekunžu jautājums, kad dzīvnieks jau ir ceļa vidū,” saka J. Goba, atceroties, ka reiz bijusi smaga avārija ar cietušajiem. Uz ceļa bija izskrējis briedis.
Policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, runājot par meža dzīvniekiem, kuri mēdz izskriet uz autoceļiem, saka: „Vislielākais dzīvnieks ir alnis, no tā gan vajadzētu uzmanīties. Ierasti autovadītājs stirnāžus un stirnas vienkārši notriec, bet alnis ir liels. Tas trieciena rezultātā var pat iekrist mašīnas salonā. Noteikti vajadzētu atcerēties to, ka dzīvnieki ceļus mēdz šķērsot baros. Tādēļ, uz ceļa ieraugot vienu dzīvnieku, ātrums jāsamazina, jo ir liela iespēja, ka nāks vēl citi. Īpaši tas ir ziemā, kad dzīvnieki uzturas baros.”
J. Goba atminas, ka pērn uz autoceļa bija notriekts pat cūku bariņš. Jautāts, kas autovadītājam būtu jādara situācijā, ja gadījusies sadursme ar dzīvnieku, J. Goba skaidro: „Autovadītājiem obligāti jāziņo policijai. Taču nereti re- dzam, ka uz šosejas ir asins peļķe, bet par notikušo sadursmi ar dzīvnieku neviens nav ziņojis. Ierasti mums ziņotie tie, kuriem ir KASKO apdrošināšana, jo apdrošinātājs sedz zaudējumus.”
Jautājot par bīstamākajiem ceļa posmiem, Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks saka – ir grūti nosaukt vienu konkrētu
posmu.
„Pēdējās reģistrētās autoavārijas, kas notikušas sadursmē ar meža lopiņiem, ir uz ceļa Cēsis-Vecpiebalga- Madona un Rīga – Veclaicene. Taču meža dzīvnieki ceļu var šķērsot jebkur. Lielākajās dzīvnieku pārejās izvietotas arī brīdinājuma ceļa zīmes,” saka J. Goba, piebilstot – ja kādreiz redzēts, ka kādā vietā pāri ceļam iet meža dzīvnieki, tas nozīmē, ka, braucot šajā vietā modriem jābūt arī nākamajā reizē. Dzīvnieki nemaina ierastās takas. Izbīlis un stīvas kājas
Autovadītājs ar desmit gadu pieredzi Juris Liepiņš stāsta, ka ne reizi vien gadījies, ka ceļu šķērso meža dzīvnieki, un atceras, ka viena no šīm reizēm bijusi gandrīz traģiska.
“Tas bija pirms vairākiem gadiem. Braucu, vakara krēslā ceļu šķērsoja briedis. Avārija bija diezgan smaga, nokļuvu pat slimnīcā. Mani paglāba tas, ka nebija liels ātrums, citādi viss varēja beigties bēdīgāk. Tiku cauri ar pāris šuvēm, smadzeņu satricinājumu, pamatīgu izbīli un stīvām kājām,” tagad smejot saka autovadītājs, nenoliedzot, ka nekad nevar būt drošs par to, kurā vietā parādīsies dzīvnieks. Autovadītājiem jābūt uzmanīgākiem
Jautājot Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību un uguns apsardzības daļas vadītājam Jānim Ročānam, vai silto ziemu dēļ dzīvnieku varētu būt kļuvis vairāk, saņēmām atbildi: “Konkrētu uz šo jautājumu atbildēt nevar. Aļņu un staltbriežu ir apmēram tikpat, bet stirnu skaits noteikti ir pieaudzis. Arī mežacūku vietumis ir vairāk nekā ierasti.”
J. Ročāns stāsta, ka ļoti bieži nākas saskarties ar situāciju, ka uz rajona autoceļiem tiek nobraukti dzīvnieki.
„Negadījumiem pamatā ir autovadītāju neuzmanība. Īpaši tumsā ir jāuzmanās, jo pietiek ar vienu lēcienu, un dzīvnieks jau ir priekšā automašīnai. Eiropā vietumis lielākie autoceļi ir nožogoti, taču tas situāciju radikāli nemaina. Arī tur nobraukto dzīvnieku skaits ir ievērojams. Taču šādu nožogojumu izveide nav vienkāršs pasākums, jāpārtaisa un jāplāno dzīvnieku pārejas, un tas būtu diezgan dārgs prieks,” saka J. Ročāns un jautāts, vai uz Latvijas autoceļiem ir pietiekami daudz ceļa zīmju, kas brīdinātu par iespējamiem mežā dzīvniekiem, saka: „Tas, ka šo zīmju ir par maz, ir vairāk nekā skaidrs. Pirms pāris gadiem apkopojām informāciju, kur uz ceļiem ir visvairāk dzīvnieku, kur vislielākais nobraukto dzīvnieku skaits un kuri ir bīstamākie posmi. Šo informāciju iesniedzām atbildīgajās iestādēs, lai varētu izlikt vairāk brīdinājuma zīmju. Taču tās maksā lielu naudu, neviena papildus zīme netika uzstādīta.”
J. Ročāns vērtē, ka ceļazīmes maz ko mainīs. Autovadītājiem jābūt daudz uzmanīgākiem.
„Pagājušā gada beigās ceļa posmā uz Cēsu –Valmieras rajona robežas divus vakarus bija iznākuši divi aļņi. Tur viņiem izteikta pārejas vieta, bet konkrēti pateikt, kur staigā visvairāk dzīvnieku, nevar. Kur vien ir meži vai krūmu puduri, tur arī mēdz dzīvnieki būt,” saka J. Ročāns un jautāts, kas parasti notiek ar nobrauktajiem meža dzīvniekiem, saka: „Tie lielākoties tiek aizvesti mežā. Tāpat jau cilvēks daudz ko no meža aiznes, tāpēc darbojamies pēc principa – ja no meža nācis, mežā jāpaliek. Mežā ir sava aprite, netrūkst dzīvnieku, kuri pārtiek no gaļas.”
Medību speciālists uzsver, ka ir likums, kurš nosaka – ja gājis bojā medījamais dzīvnieks, par to ir jāinformē Valsts mežu dienests. „Taču visbiežāk šo informāciju saņemam no policijas, ne no autovadītājiem,” komentē J. Ročāns un atklāj, ka pašam autovadītāja pieredzē nav nācies nobraukt nevienu dzīvnieku. „Man droši vien ir laimējies,” saka J. Ročāns.
Komentāri