Rudzu maizes cenas kāps, atzīst “Raunas maizes” īpašnieks Edmunds Vainovskis.
Jau ar nākamo nedēļu Raunā, Rozes ceptuvē ceptā rudzu maize kļūs dārgāka vidēji par astoņiem procentiem jeb 4,5 santīmiem par kukulīti. Citas izejas nav, saka E.Vainovskis, skaidrojot, ka pēdējos mēnešos strauji augušas ražošanas izmaksas.
– Ievērojami palielinājušās energoresursu cenas. Par ceptuves izmantoto elektroenerģiju novembrī bija jāmaksā mazliet vairāk par tūkstoš latiem, februārī jau 450 latus vairāk. Un tas, nepalielinot elektrības patēriņu. Palielinās miltu cena. Ja agrāk cenas mainījās reizi gadā, oktobrī, kad nāca jaunās ražās milti, tagad tās paaugstinās reizi trijos mēnešos. Lielākus izdevumus prasa bāzes uzturēšana, piemēram, automašīnu remonts. Bet bez mūsu sešiem busiņiem nevaram iztikt, kā gan citādi nogādāt produkciju veikaliem – stāsta E.Vainovskis.
Turklāt rudzu maizes cepšana ir darba un laika ietilpīgs process. Tādēļ ne tikai vairāk izdevumu par energoresursiem, lielākas arī darba spēka izmaksas. “Raunas maizē” izmanto klasisko rupjmaizes cepšanas tehnoloģiju. No brīža, kad sāk jaut mīklu līdz gatavam klaipiņam paiet tieši diennakts.
– Darbs ir smags, viss tiek darīts ar rokām, jo ar automātiskām iekārtām tradicionālu rudzu maizi nevar izcept. 24 stundas mīkla tiek čubināta, aprūpēta, līdz no krāsns izņem smaržīgus klaipiņus. Tas ir garš un smags process, kas prasa lielu darba ieguldījumu, jābūt profesionālām zināšanām, prasmei. Par to cepējiem atbilstoši jāmaksā. Un arī darba algu paaugstināšana ir nozīmīgs izmaksu pieauguma faktors, – vērtē maizes ceptuves īpašnieks.
Uzņēmuma speciāliste Vineta Bērziņa uzsver, ka dārgāks kļuvis viss, arī palīglīdzekļi, kas nepieciešami ražošanas telpu, iekārtu un aprīkojuma uzturēšanai, ražošanas higiēnas nodrošināšanai.
Rudzu maizes cenas palielināšana segs tikai izmaksu pieaugumu, par uzkrājuma veidošanu attīstībai nav ko domāt.
– Labi, ka pagājušā gada sākumā ceptuve tika sakārtota atbilstoši
valsts prasībām pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, tādēļ patlaban līdzekļi investīcijām nav nepieciešami, – vērtē V.Bērziņa.
Lai veidotu uzkrājumus attīstībai, rudzu maizes kukulīša cenai vidēji vajadzētu pielikt vismaz sešus, septiņus santīmus. Taču tad “Raunas maizes” produkcija diezin vai spētu konkurēt maizes tirgū.
Tomēr par noietu Raunas maizes cepējiem nav jābažījas. Izveidojies stabils tirgus gan rupjmaizei un saldskābmaizei, gan arī baltmaizei, kuras izmaksas ir zemākas. Daļu produkcijas piegādā veikalu tīkliem “Nelda” un “Elvi”, bet lielāko daudzumu mazākām tirgotavām.
– Kaut maize kļūst dārgāka, to pērk. Tas ir produkts, no kura neatsakās. Kad pagājušā gada nogalē Latvijā pieauga maizes cena, pāris nedēļas tirgus it kā apstājās, bet tad atjaunojās iepriekšējā apjomā. Domāju, ka nu jau vairs cenas pieaugums noietu nesamazinās. Cilvēki redz, ka viss kļūst dārgāks, un saprot, ka arī maizes cena aug. Baltmaizei gan cena nebūs jāpieliek. Tā izcepama ātrāk, mazāks resursu patēriņš, – skaidro E.Vainovskis.
Ievērojot, ka palielinās darba algas, aug rudzu miltu cena, turklāt nav iespējams samazināt pašizmaksu, vienkāršojot tehnoloģisko procesu vai izmantojot mazāk kvalitatīvas izejvielas, vai īsta rudzu maize nekļūs par luksusa preci?
– Iespējams, ka tā varētu būt rudzu maizes nākotne. Bet šobrīd vēl tā nav tik dārga, lai cilvēki nevarētu nopirkt. Taču cenšamies cenas necelt, cik vien tas iespējams. Diezgan bēdīgi, kad dzirdi divu vecu sieviešu sarunu veikalā pie plaukta, ka šodien gan jāņem pēc modernām tehnoloģijām ceptais lētākais klaipiņš, bet īstā rudzu maize jāatstāj sestdienas pirkumam, – saka V.Bērziņa.
Maiznieku apvienība un Latvijas tirgus veicināšanas centrs vērtē, ka šogad maizes cenas augs par 10-15 procentiem, turklāt lielāks kāpums gaidāms rudzu maizei. Pērn maizes cena paaugstinājās par 20 procentiem.
Komentāri