Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK). Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.
Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.
Šodien diskusijas par šo jautājumu ilga aptuveni trīs stundas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) atzina, ka šī ir bijusi ilgākā diskusija vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Uz sēdi bija sanākuši visu pārstāvēto pušu pārstāvji.
Gan RPIVA vadība, gan arī sociālie un sadarbības partneri kritizēja IZM lēmumu, uzsverot, ka nav ievērota virkne saistību. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sēdē pausto kritiku bija apņēmies “protokolēt”, lai izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) jautājuma izskatīšanas gaitā varētu atbildēt uz visiem jautājumiem, pēc iespējas mazinot neskaidrību.
Uzklausot iesaistītās puses, kā arī Šadurska atbildes, no ministru vidus iebildumi bija tikai Gerhardam, kurš uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka šodien “izdiskutēti gan juridiskie, gan emocionālie jautājumi”, aizvien nav skaidrības par filiālēm, kā arī iespējamo studiju pārtraukumu jaunā mācību gada sākumā.
Kučinskis rosināja papildināt protokollēmumu, tajā ietverot atrunu, ka rīkojums ir valstij ekonomiski izdevīgākais un tas ir juridiski pamatots.
Valdības pieņemtais lēmums paredz, ka pēc sešiem mēnešiem RPIVA tiks likvidēta, to pievienojot LU. Šādu formulējumu un ar to saistītās juridiskās neskaidrības vairākkārt kritizēja kā LIZDA un RPIVA, tā arī Augstākās izglītības padome, kā arī neizpratne pausta arī LIZDA pasūtītajā juridiskā biroja “Sorainen” atzinumā. Kritiku par to pauduši arī atsevišķi Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas deputāti, kā arī neskaidrība par akadēmijas likvidācijas formu norādīta arī Rektoru padomes izstrādātajā viedokļu apkopojumā.
IZM ieskatā RPIVA likvidācijai būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību un tā samazinās studiju programmu īstenošanas administratīvo slogu, kā arī valsts pārvaldes administratīvo slogu.
IZM izstrādātais rīkojums paredz, ka LU pārņems vairumu RPIVA studiju programmu, savukārt vēl daļu studiju programmu, kas saistītas ar mūziku un deju, pārņems Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA). Rīkojums nosaka, ka LU jānodrošina RPIVA filiālēs īstenoto studiju programmu īstenošanu filiālēs Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā, Ventspilī un minēto filiāļu attīstību. To paredz arī MK protokollēmums, kas paredz, ka IZM ikgadējā vienošanās protokolā par speciālistu sagatavošanu ar LU paredzēs, ka universitātei jānodrošina minēto filiāļu darbība un attīstība.
Izglītības studiju programmu īstenošana LU un JVLMA, kā norādīja IZM, pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, jo valsts budžeta un privātie resursi tiks mobilizēti izglītības jomas modernizācijai, kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. RPIVA likvidācija ļaus mobilizēt ierobežotos resursus, tos efektīvāk izlietojot optimāla speciālistu skaita sagatavošanai, tai skaitā proporcionāli vairāk izlietojot akadēmiskā personāla un studiju procesa nodrošināšanai un mazāk administratīvo procesu nodrošināšanai.
LU pārņems arī RPIVA īpašumā esošo nekustamo īpašumu – zemes vienību Jūrmalas gatvē 60, Rīgā, un tās akadēmijas funkcijas, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu, lietvedību un arhīvu. LU pārņemtie finanšu līdzekļi jāiegulda pedagoģijas studiju programmu attīstībā.
Attiecībā uz RPIVA studējošajiem nolemts, ka IZM jānodrošina, ka akadēmijas pievienošanas studenti varēs izvēlēsies turpināt studijas Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā, Rīgas Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Ventspils Augstskolā, Vidzemes Augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Daugavpils Universitātē studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju programmai. Tāpat visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas, netiks mainīti arī studiju finansēšanas nosacījumi – par valsts budžeta līdzekļiem sekmīgi studējošajiem tiks nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, savukārt par maksu sekmīgi studējošajiem tiks nodrošināta tāda pati studiju maksa kā attiecīgajā RPIVA studiju programmā.
IZM piecu darba dienu laikā jāizveido RPIVA likvidācijas komisija, tajā iekļaujot akadēmijas, IZM, LU, Kultūras ministrijas, JVLMA, LSA, akadēmijas studējošo pašpārvaldes, LU studējošo pašpārvaldes un JVLMA studējošo pašpārvaldes pārstāvjus, kā arī akadēmijas un LU arodorganizācijas pārstāvjus. Likvidācijas komisijai līdz 1.jūnijam jāizstrādā un izglītības un zinātnes ministram apstiprināšanai jāiesniedz RPIVA pievienošanas un integrācijas LU un JVLMA plāns. Tāpat līdz 1.augustam, piesaistot neatkarīgu auditoru, tai jānodrošina RPIVA materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka kustamās mantas vērtība, prasību un saistību apjoms, kā arī atbilstoši nododamo studiju programmu turpmākai īstenošanai jānodrošina RPIVA finanšu līdzekļu pārdale, mantas, lietvedības un arhīva nodošana LU un JVLMA, bet līdz 29.oktobrim komisijai jānodrošina slēguma bilances sastādīšana.
Savukārt RPIVA atbilstoši rīkojumam jānodrošina apstiprinātajā akadēmijas pievienošanas un integrācijas LU un JVLMA plānā akadēmijai noteikto uzdevumu izpilde. Vienlaikus RPIVA 2017./2018.akadēmiskajā gadā nedrīkst uzņemt jaunus studējošos, kā arī RPIVA jānodrošina, ka netiks noslēgtas jaunas darba tiesiskās attiecības, kas turpinās pēc 1.oktobra, kā arī netiek mainīti līdz šī rīkojuma pieņemšanas dienai noslēgto darba tiesisko attiecību nosacījumi.
Noteikts, ka ar pievienošanu saistītos izdevumus ir jāsedz no IZM budžeta programmas “Augstākā izglītība” apakšprogrammā “Augstskolas” apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadam un LU līdzekļiem.
IZM valdījumā bez atlīdzības nonāks arī vairāki RPIVA nekustamie īpašumi, ko akadēmija pēc pievienošanas LU neizmantos akadēmijas funkciju īstenošanai, tostarp RPIVA ēka Imantas 7.līnijā, ko IZM sekojoši bez atlīdzības nodos LU īpašumā, lai nodrošinātu izglītības un zinātnes funkciju īstenošanu.
LU pēc JVLMA rakstiska lūguma ir jānodrošina JVLMA ar atbilstošām telpām no RPIVA pārņemto studiju programmu īstenošanai 2017.-2020.gadā.
Lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas mūzikas un deju pedagoģijā, no IZM budžeta apakšprogrammas “Augstskolas” 132 831 eiro tiks pārdalīti uz Kultūras ministrijas (KM) budžeta programmu “Kultūrizglītība”. Vienlaikus rīkojumprojektā iekļauta atruna, ka šī summa var mainīties, ja likvidācijas komisija konstatē, ka ir jāpārņem lielāks vai mazāks studējošo skaits. Vēl pa 340 127 eiro no minētās IZM budžeta apakšprogrammas turpmāk tiks pārdalīti uz KM budžeta programmu “Kultūrizglītība”, lai JVLMA varētu turpināt sagatavot mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus.
Komentāri