Cēsu virsmežniecība gatavojas rosināt rajona padomi pasludināt mežā ārkārtas situāciju, lai noteiktu ierobežojumus egļu astoņzobu mizgrauža izplatībai.
Ievērojot lielo mizgraužu savairošanos mūsu rajona mežos, uz ko norādīja pagājušajā gadā veiktā kaitēkļa uzraudzība, virsmežniecība februārī apsekoja visa rajona teritorijas egļu audzes. Dati apliecināja, ka egļu astoņzobu mizgrauzis invadējis 11 procentus egļu. Šis rādītājs gandrīz divas reizes pārsniedz Latvijā vidējo – 6,5 procentus.
– Apsekošana liecina, ka mizgrauzis bojājis katru desmito egli. Tas ir liels skaits. Līdzko iestāsies silts laiks, var sākties nekontrolējama kaitēkļa savairošanās. Jāņem vērā fakts, ka pēdējās divās vasarās egļu astoņzobu mizgrauzim bijuši ļoti labvēlīgi apstākļi. Gan 2005., gan 2006.gada vasarā izlidoja divas kaitēkļa paaudzes. Arī ziemošanas laikā vaboles neapdraudēja sals. Lai kaitēklis ietu bojā, tā ķermenim jāatdziest līdz mīnus 28 grādiem. Kaut janvārī un februārī bija ļoti aukstas dienas, tomēr vaboles, kas ziemoja zemsedzē, bojā neaizgāja,- vērtē virsmežniecības inženieris Jānis Ročāns.
Speciālists atzīst, ka kaitēkļa savairošanās būs atkarīga no tā, kāds būs pavasaris un vasara, tomēr visi apstākļi liek gatavoties lielai mizgrauža invāzijai. Tādēļ virsmežniecība izlēmusi rosināt rajona padomi noteikt mežā ārkārtas situāciju.
Kā izpaudīsies ierobežojumi? J.Ročāns skaidro, ka tos nosaka
valsts meža dienests atbilstoši meža zinātnieku ieteikumiem konkrētajā situācijā. Pagājušajā gadā, kad ārkārtas situācija astoņzobu egļu mizgrauža izplatīšanās dēļ tika noteikta Kurzemē, no 1.aprīļa līdz 1.septembrim aizliedza veikt ciršanu egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, kā arī skuju koku audzēs, kas atrodas tuvāk nekā simts metrus 50 gadīgiem un vecākiem egļu nogabaliem.
– Taču tas nenozīmē, ka ciršana vispār tiek apstādināta. Aizliegums attiecas tikai uz audzēm, kuru formulā ir vismaz septiņas egles. Vienā paņēmienā veiktu kailcirti, ja tā paredzēta atbilstoši projektam, atļauj arī kompaktās egļu audzēs, kas atrodas ne tuvāk par simts metriem egļu audzēm, vecākām par 50 gadiem, – informē J.Ročāns.
Visvairāk mūsu rajonā kaitēklis skāris audzes Pārgaujas un Raunas mežniecībā. Raunas pagasta meža īpašnieks, pensionēts mežkopis Andrejs Lodziņš atzīst, ka viņa apsaimniekotajās platībās kaitēklis kopumā bojājis apmēram hektāru egļu.
– Pēc 2005.gada vējgāzēm mežs daudzviet tika sakopts pavirši, atstāti augsti celmi, kas veicināja mizgrauža vairošanos. Bet baidos, ka daļa īpašnieku nav pat iegājuši savā mežā un apskatījuši, kas tur notiek. Turklāt nezinātājam arī grūti saprast, ir vai nav vabole bojājusi egles. Parasti mizgrauža klātbūtni nosaka pēc birzumiem stumbra pakājē, bet pagājušā gada otrā un trešā vaboļu paaudze apmetās koka vidū. Par to pārliecinājos, likvidējot bojātos kokus savā mežā. Eglēm bija brūnas galotnes un, sākot no trešā baļķa,
koks jau bija sauss, – situāciju raksturo A.Lodziņš.
Pensionētais mežkopis vērtē, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi mežā nepieciešami, taču nevajadzētu aizliegt sanitārās kailcirtes.
Savukārt Viesturs Mūrmanis, kuram piederošais mežs atrodas Pārgaujas mežniecības teritorijā, vērtē, ka viņa mežā ārkārtas situācijas gan nav, taču atzīst, ka par to labāk spriest mežsaimniecības speciālistam.
– Neesmu profesionālis, saprotu tikai, ka koki nokalst. Egļu astoņzobu mizgrauža nodarītos kaitējumus jāvērtē meža patologiem, mežsaimniekiem. Manuprāt, mūsu puses mežos, kas atrodas Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kaitēkļu vairošanās risku pastiprina specifiskie meža ciršanas noteikumi. Drīkstam galvenajā cirtē izcirst 50 procentus krājas, otru pusi tikai pēc dažiem gadiem. Pēc pirmās ciršanas audze kļūst reta, kokus izgāž vējš. Ne vienmēr vējgāzes izdodas laikus izvākt. Un tā šie koki ir laba vieta, lai vairotos kaitēkļi, – vērtē V.Mūrmanis.
Egļu astoņzobu mizgrauzis ir sastopams egļu audzēs gandrīz visā egļu izplatības areālā. Tas nenodara kaitējumu dabai. Mainīgie klimatiskie apstākļi un slimības kukaiņu populācijā ierobežo to skaitu un izplatību. Taču lielā daudzumā savairojušies kaitēkļi var nodarīt vērā ņemamu ekonomisko kaitējumu, jo liels skaits vaboļu spēj nokaltēt arī veselus kokus. Mizgraužu bojātās egles nokalst. Kaut arī tāda koksne ir izmantojama, tās cena ir zemāka. Turklāt mizgrauža vaboles pārnēsā zilējuma sēņu sporas, bet zilējusi koksne tirgū kļūst par mazvērtīgu preci.
Komentāri