Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs, partijas „Jaunais laiks” valdes loceklis
Atceros – pirms gadiem ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte televīzijas diskusijā, kurā piedalījās arī politiķi, centās pārliecināt, ka nievājošā attieksme pret ražošanu un lauksaimniecību desmit gadu laikā Latvijas tautsaimniecībai iecirtīs brūces, kuras mūsu bērniem nāksies ārstēt gadiem ilgi.Toreiz pie sarunu galda sēdēja tie paši kungi, kas arī šodien nosaka Latvijas likteni. Lieki piebilst, ka zinātnieces sacīto nesadzirdēja.
Gadi aizskrējuši , ar nožēlu jāsaka – zinātnieku prognozes piepildījušās. Un nesen tikos ar Latvijas Zinātņu akadēmijas ekonomikas institūta profesoru Jāni Poču – cilvēku, kurš „apēdis pudu sāls”, lai izstrādātu zinātniski pamatotas vadlīnijas novadu reformai. Bet valdība ieteikumus nav ņēmusi vērā . Reforma ir tā politizēta, ka pie labākās gribas dažā politiķu uzzīmētajā novadā grūti saskatīt kaut nelielus ieguvumus; par iedziļināšanos runāt ir lieki.
Diskusijās ar pašvaldību vadītājiem neesmu dzirdējis viedokli, ka kāds klaji iestātos pret reformu. Kopumā tai ir atbalsts, ja tā ir ekonomiski pamatota un potenciālie ieguvumi pārsniedz zaudējumus. Par ekonomiski pamatotas reformas mērķi ir jāuzstāda pašvaldību spēja nodrošināt likumā paredzēto funkciju veikšanu maksimāli augstākā kvalitātē. Tostarp, šī „kvalitātes latiņa” laiku pa laikam jāpaaugstina. Otrs priekšnosacījums – funkciju nodrošināšana ar pašu līdzekļiem. Šādi kritēriji, un katras pašvaldības funkcionālais audits lieliski parādītu, kuru pašvaldību administrācijas nepieciešams reformēt, bet kuru darbībā iejaukšanās nav nepieciešama. Izvērtējot katru pagastu individuāli un darbā iesaistot profesionālus finansistus, ekonomistus un stratēģus, rastos sapratne, kurš no iespējamiem apvienošanās modeļiem katrā gadījumā būtu izdevīgākais attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem.
Protams, šis nav vienas dienas darbs un prasa līdzekļus, bet kungi apgalvo, ka jau desmit gadus nodarbojamies ar reformu un beidzot nepieciešams pielikt punktu. Kam pielikt punktu?! Tiem nedaudzajiem, kas joprojām savus likteņus saista ar Latvijas laukiem, vai tiem, kas nežēlodami savus līdzekļus un privāto dzīvi, vārda tiešā nozīmē kalpo sava pagasta iedzīvotajiem? Un- vai pagastveči vainojami, ka politiķi desmit gadu laikā nav spējuši saprast un ne sev, ne iedzīvotājiem, paskaidrot kāpēc reforma nepieciešama, kādi būs ieguvumi un zaudējumi katrā pagastā? Te lieki ir pārmest pagastu vadītājiem, ka viņi nav ieinteresēti šīs reformas norisē. Par ikvienas reformas, gan biznesā, gan valstī, veiksmīgu norisi atbildība jāuzņemas tās virzītājam, šai gadījumā- ministrijai. Man nav zināms neviens piemērs, kad jebkāda reforma būtu veiksmīga un ilglaicīga, ja to veic autoritārā stilā – bez izskaidrošanas un viedokļu uzklausīšanas. Ja darbs ir veikts nekvalitatīvi, kā latvieši saka” ķep-ļep”, tad, iespējams, ir vērts apstāties, „norīt krupi”, atgriezties sākumpunktā un darīt tā, kā latviešiem pieklājas – pārdomāti, argumentēti, mērķtiecīgi un profesionāli.
Komentāri