Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Rajonā bezdarbnieki – 1623, vakances – 18

Druva
00:00
17.12.2008
1

Uz „Druvas” uzdotiem jautājumiem par nodarbinātības situāciju rajonā šonedēļ atbildēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāles referente nodarbinātības jautājumos Inguna Kaupuža.

– Kāds šobrīd ir bezdarba līmenis rajonā? Cik strauji tas pēdējo mēnešu laikā audzis?

– Pagājušajā gadā šajā laika periodā Cēsu rajonā reģistrētais bezdarba līmenis bija 3,9 procenti, šobrīd tas ir 6,6 procenti. Taču raksturojot pēdējo mēnešu situāciju sīkāk, jāsaka – ja iepriekš mēneša laikā filiālē reģistrējām vidēji simts bezdarbnieku, tad pēdējo mēnešu laikā šis skaits ir trīskāršojies. Novembrī Cēsu filiālē piereģistrējām 356 bezdarbniekus.

Pēc statistikas datiem redzam, ka Vidzemes reģionā tieši Cēsu rajonā bezdarba līmenis audzis visstraujāk, aiz sevis attiecīgi atstājot Valmieras, Valkas, Madonas, Alūksnes un Gulbenes rajonu. To varētu skaidrot ar situāciju, ka Cēsu rajonā bija vairāk mazo un vidējo uzņēmēju nekā kaimiņrajonos. Taču atgriežoties pie tēmas par bezdarbnieku skaitu, nevar noliegt, ka valstī pastāv arī slēptais bezdarbs. Reālajā dzīvē bezdarbs noteikti ir lielāks par jau pieminētajiem skaitļiem. Reģistrētie bezdarbnieki ir tie, kuri izmanto NVA pakalpojumus – bezdarbnieku pabalstu, dažādus apmācību kursus un daudz ko citu.

– Vai nav tā, ka daudz bezdarbnieku ir tieši sievietes un jaunieši vecumā līdz 25 gadiem?

– Ja rajonā mums šobrīd ir 1623 bezdarbnieki, tad no tiem sievietes ir 847. Uzskaitē ir 107 invalīdi un 255 jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Tāda ir statistika. Protams, ir slikti, ka bezdarbnieku uzskaitē ir jaunieši. Taču pieļauju, ka daļai bezdarbnieku – jauniešu ir pamata izglītība. Viņiem nav profesijas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad darba devēji ir spiesti atbrīvot strādniekus un cītīgi izvērtē darbinieku kvalifikāciju, šiem jauniešiem ir grūti konkurēt darba tirgū. Taču mūsu piedāvātos kursus izmanto dažāda vecuma bezdarbnieki, arī jaunieši. Cits jautājums, ka šobrīd no uzņēmēju puses vairs nav pieprasījuma pēc kādu speciālistu sagatavošanas. Arī uzņēmēji šobrīd ļoti uzmanīgi izsaka savas prognozes par nākotni.

– Vai šis laiks īpaši sarežģīts nav riska grupām – invalīdiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem jau iepriekš bija diezgan sarežģīti atrast darbu?

– Pēdējā laikā tomēr bija vērojama tendence, ka uzņēmēji prasīja darbiniekus ar pieredzi. Līdz ar to nereti tieši vecāka gada gājuma cilvēki labprātāk tika pieņemti darbā. NVA ar pasākumu Subsidētās darba vietas deva iespēju strādāt arī invalīdiem. Taču nenoliegšu, ka tieši šīm divām grupām darbu atrast ir sarežģītāk nekā jauniem speciālistiem. Jā, bija vērojama arī tendence, ka sievietes – bezdarbnieces bija vairāk nekā vīriešu – bezdarbnieku. Bet pieļauju, ka šī situācija līdz ar kokapstrādes un būvniecības uzņēmumu slēgšanos varētu mainīties, jo šajos uzņēmumos pārsvarā strādāja vīrieši.

– Kurā rajona pagastā šobrīd ir visaugstākais bezdarba līmenis, kurā mazākais?

– Taurenes pagastā bezdarba līmenis ir 8,3, Kaives – 7,4, Skujenes – 7,1 un Mārsnēnu pagastā – 6,4 procenti. Taurenes pagastu, protams, šī gada nogalē skāra kokapstrādes uzņēmumu darbības apstāšanās vai straujā darbinieku skaita samazināšana.

Taču, kas attiecas uz Skujenes pagastu, jāsaka – lai arī šajā pagastā jau vairākus gadus nenotiek aktīva uzņēmējdarbība, ļaudis ir aktīvi un iesaistās dažādos NVA pasākumos. Viszemākais bezdarba līmenis šobrīd ir Zosēnu pagastā, taču tas nebūt nenozīmē, ka tur plaukst uzņēmējdarbība. Vienkārši tas ir neliels skaits cilvēku, kuri NVA ir reģistrējušies.

– Kurās nozarēs cilvēki darba vietas šogad zaudēja visvairāk?

– Kokapstrāde un celtniecība ir divas lielākās nozares. Noteikti darba vietu skaits sarucis transporta pakalpojumu jomā, arī apkalpojošā sfērā – ēdināšanā, tirdzniecībā. Samazinājās vakances sezonas strādniekiem vai palīgstrādniekiem lauksaimniecībā. Jāsaka, gada beigās turas arī veikali. Kas būs janvārī, februārī – grūti spriest. Arī kafejnīcas, ēdnīcas, ja ne gluži slēdzas, tad piedāvā

darbiniekiem strādāt pusslodzi, lai vienkārši izdzīvotu. Par stabilāko nozari šobrīd neuzņemos spriest. Baidos kādu konkrētu jomu minēt un teikt, kuram šobrīd iet labi. Uz šādu jautājumu atbildēt ir grūti.

– Kāds šobrīd ir piedāvāto vakanču skats NVA Cēsu filiālē?

– Vakances pēdējo mēnešu laikā ir strauji sarukušas. Šobrīd mums palikušas tikai 18 vakances. Iespēja iekārtoties darbā ir trīs pavāriem, frizierim, kosmetologam, masierim, kultūras pasākumu organizētājam, kokmateriālu marķētājam un metinātājam. Redzam, ka darba devēji meklē kvalificētus darbiniekus. Šobrīd darba devējiem ir iespēja izvēlēties, ko pieņemt darbā. Un cilvēkam, kuram varbūt ir tikai kursu izglītība, ir grūti konkurēt ar to, kuram ir profesionālā vai augstākā izglītība un vēl pieredze darbā.

– Kādi NVA pasākumi šobrīd pieejami bezdarbniekiem un kuros cilvēki visvairāk iesaistās?

– Daudz informācijas par šo tēmu var atrast mūsu mājas lapā. Ja internets nav mājās, tad katrā pagasta bibliotēkā tas ir noteikti. Bezdarbnieku tiesības, pienākumi, vakanču katalogs un daudz kas cits atrodams sadaļā bezdarbniekiem. Tā ka informāciju atrast var. Bet runājot par NVA pasākumiem, algotie pagaidu darbi noteikti ir vieni no aktuālākajiem. Tā ir iespēja cilvēkam savā pašvaldībā pāris mēnešus pastrādāt, saņemot par savu darbu atalgojumu. Tie parasti ir kādi labiekārtošanas darbi, piemēram, apkārtnes sakopšana. Un jāsaka – visas rajona pašvaldības iesaistās pasākumā „algotie pagaidu darbi”. Tie ir apmēram 160 cilvēki rajonā. NVA piedāvā arī citus pasākumus – subsidētās darba vietas, pasākumi noteiktām personu grupām, darba izmēģinājumi, kā arī jaunais pasākums – mobilitāte, kura ietvaros cilvēkam atmaksā ceļa izdevumus trīs mēnešu garumā, ja viņš strādā vairāk nekā stundas braucienā no mājām. Arī psihologa un jurista pakalpojumus bez maksas piedāvājam uz vietas filiālē. Tiesa, šobrīd ir grūti spriest, kas mainīsies NVA darbā nākamajā gadā. Ceru, ka skolēnu nodarbinātība vasarā, kas arī ir viens no NVA pasākumiem, tiks turpināta.

– Vai paredzat, ka nākamajā gadā bezdarbnieku skaits strauji augs? Vai tiek domāts par vēl kādu citu pasākumu piedāvāšanu bezdarbniekiem?

– Esam ļoti atkarīgi no ekonomiskās situācijas un konkrēti no darba devējiem. Esam starpnieki starp darba meklētājiem un darba devējiem. Paši darba vietas neradām. Ja ekonomiskā situācija neuzlabosies, nebūs arī jaunu darba vietu. Piedāvāsim kaut vai neformālo, profesionālo apmācību, lai pilnveidotu bezdarbnieku redzesloku un prasmes. Jā, mūsu aģentūras vadītāja televīzijā jau pauda viedokli, ka bezdarba līmenis nākamā gada sākumā varētu būt desmit procenti. Ikdienas darbā jūtam, ka katru nedēļu tiek slēgts vai par darbinieku skaita samazināšanu paziņo kāds no rajona uzņēmumiem. Paziņojumi nāk arī no valsts iestādēm. Protams, pašreizējā situācija nelutina mūs nevienu. Cilvēki dzīvoja, ņēma kredītus un darīja daudz ko citu, bet ja tagad jāpaliek bez darba, ir grūti. Un ko mēs varēsim palīdzēt, ja ekonomika un uzņēmējdarbība neattīstīsies?

– Vai NVA, kā tas bija iepriekš, iesaistās arī skolēnu dzīvē, rosinot izvēlēties kādu konkrētu profesiju, vai gluži otrādi – atturot no kādas?

– Mēs roku rokā strādājam ar karjeras speciālistu un psihologu, kuri brauc arī uz skolām un jauniešiem stāsta par nākotnes profesijas izvēle. Visaktuālākais jautājums tas noteikti, 9. klašu skolēniem. Domāju, ka šobrīd lietderīgi izvēlēties profesionālo izglītību, iegūstot gan atestātu par vidējo izglītību, gan profesionāli apgūt kādu arodu. Jo pēc darba piedāvājumiem redzam, ka palielinās pieprasījums pēc kvalificētiem vidējā līmeņa speciālistiem. Savukārt vairākus gadus iepriekš bija vērojama tendence, ka jaunieši pēc skolas beigām uzreiz gāja strādāt uz gateriem, kur tolaik labi maksāja. Šobrīd šiem nu jau pieaugušajiem cilvēkiem nav ne darba, ne izglītības, ne lielākoties vairs veselības, jo tā tika sabeigta šajā smagajā darbā. Tādēļ domāju, ka izglītība vienmēr bijusi svarīga.

– Cik mēnešus šobrīd valstī izmaksā bezdarbnieka pabalstu?

– Bezdarbnieku pabalstu maksā atkarībā no darba stāža. Cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir bijis līdz deviņiem gadiem, bezdarbnieku pabalstu maksā četrus mēnešus. Tiem, kuriem darba stāžs ir no desmit līdz 19 gadiem, bezdarbnieku pabalstu maksā sešus mēnešus, bet tiem, kuriem darba stāžs ir virs 20 gadiem, tie bezdarbnieku pabalstu saņem deviņus mēnešus. Jāpiebilst, ka izmaksātā pabalsta apjomu aprēķina VSSA. Tas atkarīgs no darba stāža, sociālajām iemaksām un citām lietām.

– Vai ir pamatotas bažas par izskanējušo informāciju, ka bezdarbnieku pabalstu nākotnē vispār nemaksās?

– Aģentūrā šādu ziņu pašlaik nav.

– Kādu paredzat nākamo gadu?

– Par nākamo gadu ir grūti spriest. Pieļauju, ka mums pašiem NVA būs zināmas pārmaiņas. Kā valsts iestādi arī mūs noteikti skars pašreiz notiekošais. Taču jācer, ka valsts pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzņēmējiem un ka viņiem nākamajā gadā labi klāsies. Tikai pie šāda priekšnoteikuma radīsies jaunas darba vietas un valsts ekonomika atkal normalizēsies. Bet kas notiks, to rādīs nākamais gads. Jāsaka, ar zināmām bažām, bet ar cerībām raugos nākotnē.

– Vai atminaties pagātnē, ka bijusi līdzīga situācija pašreizējai?

– Es tad noteikti NVA nestrādāju, bet kolēģi stāsta – esam pietuvinājušies situācijai, kāda bija 90. gadu sākumā. Arī tad cilvēki meklēja darbu, bet tā nebija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Jāatgādina, lai neatkārtotos

00:00
20.06.2024
32

14.jūnijs šogad bija lietains. Saule slēpās aiz asaru pielietiem mākoņiem, kad daudzviet Latvijā pieminēja 1941.gada represijās svešumā izvestos. Jaunraunā komunistiskā terora upuru piemiņas vietā priekulieši atcerējās uz Sibīriju aizvestos jaunrauniešus, tos, kuri neatgriezās. “Lasot atmiņas par to nakti, kad pārtrūka daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīve, nevar palikt vienaldzīgs. Un nekur nepazūd jautājumi – par ko, kāpēc. Šodien […]

Aizvadītajā diennaktī vairākas sadursmes

14:33
19.06.2024
31

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 94 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā viena cietusi persona. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 93 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 34 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos gadījumos […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē septiņi izsaukumi

14:30
19.06.2024
23

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. jūnija plkst. 6.30 līdz 19. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma septiņus izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, četrus uz glābšanas darbiem un viens izsaukums bija maldinājums. Vakar īsi pēc pusdienām ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu uz Smiltenes novada Smiltenes pagastu, kur pēc ceļu satiksmes negadījuma bija […]

Satiksimies pie Sīmanīša!

00:00
19.06.2024
80

Vairāki simti cēsnieku un tālumnieku piepildīja Cēsu Maija parku. Viņi pazina Haraldu Sīmani, viņiem patīk viņa dziesmas. Kāds ar viņu dzīvojis kaimiņos, cits kopā mācījies, vēl cits muzicējis vai ciemojies pie viņa kādas baznīcas tornī, varbūt, garām skrienot, tikai sasveicinājies. Ha­ralds Sīmanis ir cēsnieks. Te veidojusies viņa personība, piedzīvota mīlestība, atrasts savs ceļš dzīvē un […]

Švīkas sirds rotaļpagalmā

00:00
18.06.2024
41

Bērni apgūst dažādas vizuālās mākslas tehnikas, bet galvenais ir katra īpašās izpausmes Ar izstādes “Švīkas sirds rotaļpagalmā” atklāšanu CATA kultūras namā vēl vienu māksliniecisko gadu noslēdz Daigas Jirgensones vadītā mākslas darb­nīca “9 kaķi”. Izstādes atklāšana ir kā svētki pēc padarītā darba, kur bērniem ir iespēja pabūt ar saviem vecākiem un vecvecākiem, kā arī gandarījums redzēt […]

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
43

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
15
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
30
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi