“Briežiem šis ir mierīgs laiks. Viņi jūtas labi un gaida Ziemassvētkus,” saka Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības „Staltbrieži” saimnieks Gunārs Skriba. Savā briežu dārzā viņš audzē ap 50 skaisto dzīvnieku, visi pašu priekam, nevis saimnieciskajām darbībām.
Ar briežu audzēšanu un pārvietošanu Gunārs nodarbojies visu savu mūžu, tādēļ, arī esot pensijā, viņš bez tiem nevar. „Es biju pirmais Latvijā, kurš privāti sāka audzēt briežus. Iežogojuma vārti aiz tiem manā saimniecībā aizvērās 1993.gadā,” atminas audzētājs, kura saimniecībā ir tikai Latvijas izcelsmes brieži.
Arī tūristiem Gunāra audzētie dzīvnieki nav pieejami. „Dzīvnieki 170 hektāru plašā iežogojumā dzīvo tik pat kā savvaļā. Tie nav zaudējuši baiļu sajūtu un dabiskos instinktus. No cilvēkiem bēg, pat necenšos tos
pieradināt un samaitāt raksturu. Lielākoties dzīvnieki uzturas mežā, tikai naktīs iznāk pie barotavām, lai baudītu sarūpēto maltīti,” teic Gunārs.
Tiesa, intensīvā briežu piebarošana šogad jau beigusies. Briežu pazinējs skaidro, ka ziemā, kad ir maz saules gaismas un daudz sniega, brieži jātraucē pēc iespējas mazāk. „Tiem ir līdzīgi, kā lāčiem – ziemas tumšajos mēnešos samazinās vielmaiņas procesi. Līdz ar to tiem mazāk vajag ēst, pietiek vien ar sauso barību – iedodu sienu, lapu zaru slotiņas, dārzeņus. Pati daba ieprogrammējusi šo dzīvnieku tā, lai tas ziemas tumšo laiku var pārciest ar mazāku barības daudzumu. Tas, ka briedis ziemā nedaudz novājē, tā ir dabiska parādība, intensīva piebarošana jāsāk martā un aprīlī, kad var atsākt dot arī spēkbarību. Patlaban es dzīvniekus
nelutinu, taču uz Ziemassvētkiem kādu gardumu gan jau aiznesīšu,” sola Gunārs Skriba, strikti norādot, ka decembrībriežus nevajag trenkāt, jo šo laiku viņi vēlas dzīvot mierīgi.
„Nevaru gan iepriecināt, sakot, ka pie manis mīt Ziemassvētku vecīša brieža Rūdolfa vārdabrālis, toties reiz man bija kāds mīļš briedis, ko saucām par Ješku,” atminas „Staltbriežu” īpašnieks.
Anda Dzenža
Komentāri