Iesaistoties sociālo pakalpojumu pārvaldes finansētā projektā, pērnā gada rudenī Vecpiebalgas psihoneiroloģiskā slimnīca palielinājusi klientu skaitu.
Pašlaik stacionārā ārstējas un rehabilitējas 76 cilvēki ar visai smagiem garīgās veselības traucējumiem. 12 no klientiem ir tā dēvētā sociālā kontingenta pārstāvji.
“Mums uz gadu ir noslēgts līgums ar sociālo pakalpojumu pārvaldi par šo klientu sociālo rehabilitāciju. 12 cilvēkiem esam devuši iespēju uzturēties tāpēc, ka rindas valstī pēc sociālā pakalpojuma ir gadiem garas,” sacīja Vecpiebalgas psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja vietniece Inese Zārdiņa un piebilda, ka patiesībā vairāk nekā trešdaļa pacientu būtu sagatavojami dzīvošanai ārpus slimnīcas, bet vietu šā tipa centros un pansionātos ļoti trūkst.
Stacionārs iesaistījies projektā, meklējot arī papildus finanšu avotu. Ja budžetu slimnīcai iedala Veselības ministrija, tad sociālās gultasvietas finansē Labklājības ministrija.
“Šiem klientiem mazāk nepieciešama medikamentozā ārstēšana, vairāk rehabilitācija, nodarbināšana. Viņi mācās rokdarbus, ēst gatavošanu, ir vingrošanas nodarbības,” paskaidroja Inese Zārdiņa, taču tajā pat laikā slimnīcas administrācija neslēpj, ka ļoti nepieciešamajām sociālajām gultām nemaz neseko visaptverošs finansējums. Ja slimnieku aprūpei dienā atvēlēti 13 lati, tad sociālās gultās guļošajiem tikai seši lati.
“Skaitās, ka šie cilvēki ir valsts apgādībā. Par šo naudu viņiem jāpaēd, jāapģērbjas, jāsamaksā visi uzturēšanās izdevumi. Vai tas ir normāli,” jautā Inese Zārdiņa un piebilst, ka nākotnē slimnīca pārskatīs, cik vietu atvēlēt šiem pacientiem, jo stacionārā valda liela šaurība. Ja valstī diskutē par to, ka sociālo centru iemītnieku skaitam jāiet mazumā, tad Vecpiebalgā divstāvu ēkā arī klientu ir par daudz.
Slimnīcas vadība lēš, ka pēdējos gados valstī vairāk tomēr padomāts par šā tipa stacionāru attīstību. Par iedalīto budžetu, kas mazliet pārsniedz 300 tūkstošus gadā, iestāde varētu nodrošināt aprūpi, ārstēšanu, segt komunālos izdevumus, slimniekus paēdināt un samaksāt darbiniekiem algas, līdzekļu nepaliek attīstībai.
“Esam priecīgi, ka pērnā gada nogalē valsts budžeta grozījumos mums atrada līdzekļus. Saņēmām 86 tūkstošus, lai paši plānotu to izlietošanu. Naudu vajag visai infrastruktūrai, jāpielāgo telpas klientu aprūpes vajadzībām. Jāpabeidz katlu mājas pārbūve, jo siltums, siltais ūdens ir ļoti nepieciešams. Jāpārveido uzņemšanas nodaļa, jo šajā gadā ir iestādes resertifikācija. Remontējam arī ēdināšanas bloku, ir nomainīts tā jumts, veikts iekšējais plānojums. Pārtikas un veterinārais dienests to draudēja slēgt. Tagad būs ievēroti visi standarti, kādai jābūt ēdnīcai.
Jau pērnajā gadā izkustinājām ugunsdrošības sistēmas sakārtošanu. Šogad būs dūmu detektori telpās, signalizācija par kustībām telpās un teritorijā. Ugunsdrošībai iztērēsim vismaz deviņus tūkstošus latu,” sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Gunārs Kildišs, bet vaicāts, kādēļ visu šo drošības sistēmu nebija agrāk, vadītājs godīgi atbildēja, ka par atvēlēto budžetu šādus uzlabojumus nav bijis iespējams veikt.
Jāatgādina, ka vēl pirms 14 gadiem slimnīcā ārstējās 200 klientu, tad tika veikts kapitālais remonts, pārbūvētas telpas, lai klienti justos ērtāk. Tā kā valstī uzsver, ka jāsamazina gultas vietas psihoneiroloģiskajās slimnīcās un pacientu ārstēšanās ilgums, lietojot jaunās paaudzes medikamentus un sistemātisku aprūpi, tad Vecpiebalgā domā, kā pārveidot palātas, lai tajās vienlaicīgi nedzīvotu vairāk par diviem, trim pacientiem. Pagaidām vēl saglabājušās istabas, kurās dienas
un naktis kopā pavada arī četri un pieci smagi slimi cilvēki.
Komentāri