Projektu īstenotājiem izmaksāti 1,18 miljardi latu jeb 37% no šajā plānošanas periodā pieejamā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums, ar kuru iepazinās valdība. 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz šā gada 30.septembrim no kopā pieejamā publiskā finansējuma ES fondu projekti apstiprināti par 2,681 miljardu latu jeb par 84,2%, noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 2,562 miljardiem latu jeb 80,5%, un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 1,180 miljardi latu jeb 37,1%. Ņemot vērā, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, vērojams 3,5% progress maksājumiem finansējuma saņēmējiem, 3,2% progress apstiprinātajiem projektiem, kopumā ES fondu apguves progress ir vērtējams kā apmierinošs, norāda FM. No Eiropas Komisijas (EK) saņemto maksājumu apjoma Latvija ierindojas trešajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm. Lielākā daļa ministriju atpaliek no 2011.gada apguves plāniem, vidēji apgūstot tikai 73% no plānotā. Tomēr plānots, ka kopumā Latvija izpildīs finanšu apguves 2011.gada saistības pret EK un valdības 8.marta sēdē noteikto ambiciozo apguves mērķu neizpilde varētu būt 2-5%, prognozē FM. Savukārt no valsts budžetā ieplānotā finansējuma – 648 miljoniem latu – neizlietoti varētu palikt apmēram 62 miljoni latu. Patlaban lielākā finanšu apguves plānu neizpilde vērojama transporta jomā. Finanšu apguves plānu neizpildes galvenokārt saistītas ar problēmām iepirkumos un to pārsūdzībām. Galvenās problēmas, kas kavējušas lielo projektu ieviešanu, ir problēmas iepirkumos, piemēram, pārsūdzības projektos “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra (Rīgas brīvosta)” un “Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana”. Tāpat ir zemju atsavināšanas problēmas divos projektos – “Autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese būvniecība” un “Autoceļa E22 posma Ludza-Terehova būvniecība”. Šo projektu problēmu dēļ ir būtiskas novirzes no finansējuma saņēmēju maksājumu grafika, kas apstiprināts 2010.gadā ES fondu uzraudzības komitejā. Līdz ceturkšņa beigām EK iesniegti grozījumi plānošanas dokumentos, lai apstiprinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma pārdali 22,8 miljonu latu apmērā no darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” uz darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kā arī citas iekšējās pārdales aktīvo darba tirgus pasākumu īstenošanai 2012.un 2013.gadā kopā 37,1 miljona latu apmērā. Veikta arī ES fondu līdzekļu pārstrukturēšana, to efektīva ieguldījumu novirzīšana tautsaimniecībā, tai skaitā pārskata periodā pārdalīts papildu ERAF finansējums mājokļu siltināšanai. Pēc 15.septembrī notikušās ES fondu uzraudzības komitejas fiksēta EK stingra nostāja par to, ka patlaban apstiprināšanā esošajiem darbības programmu grozījumiem jābūt pēdējiem līdz plānošanas perioda beigām. 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz šā gada 30.septembrim konstatēto neatbilstību summa ir 9,7 miljoni latu jeb 0,7% no kopējā finansējuma saņēmēju pieprasītā finansējuma 1,3 miljardiem latu. Salīdzinājumā ar konstatētajām neatbilstībām līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām neatbilstību apjoms līdz 2011.gada trešā ceturkšņa beigām ir pieaudzis par 1,8 miljonu latu jeb 59,5%. Tas skaidrojams ar neatbilstību konstatēšanu finansiāli apjomīgos projektos un to, ka šajā ceturksnī ievērojamam skaitam projektu veiktas maksājumu pārbaudes, norādīts ziņojumā. Kopumā secināts, ka būtiskākie neatbilstību rašanās iemesli joprojām ir pārkāpumi publiskā iepirkuma procedūrās, finansējuma saņēmēju saimnieciskās darbības neveikšana, kā arī aktivitāšu īstenošanas vai projekta nosacījumu neizpilde, tāpēc, sākot ar 2012.gadu, plānots pastiprināt iepirkuma pirmspārbaužu kontroles, secina FM. LETA
Komentāri