Divu Latvijas profesionālo vidusskolu vadība uzskata, ka 65 miljonus latu skolu modernizācijai plānots izlietot neracionāli.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums, kuru šā gada 20.maijā parakstījis IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics, dažām profesionālajām skolām par atbildīgajām amatpersonām ERAF aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”, kuras kopējais finansējums ir 65,73 miljoni latu, tajā skaitā ERAF finansējums – 56,77 miljoni latu, noteikti savu skolu direktori, bet dažām skolām – kaimiņu skolu direktori, lai arī katra skola īsteno savu projektu.
IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone šādu lēmumu skaidroja ar to, ka tiks īstenoti vairāk nekā 50 projekti, taču, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un efektīvu sadarbību, kā arī atvieglotu kontroli, IZM ir noteikusi 30 atbildīgās amatpersonas, kuru uzdevums būs koordinēt iepirkumu komisiju izveidi un iepirkumu plānu izstrādi.
“Atbildīgajai amatpersonai ir jāsadarbojas ar visām iesaistītajām skolām un jāmeklē piemērotākie risinājumi, lai izstrādātu un IZM iesniegtu nepieciešamos dokumentus noteiktajos termiņos,” sacīja Jansone.
Neizpratni par šādu rīkojumu pauž atsevišķu skolu pārstāvji, kuri nosūtījuši vēstules ar jautājumiem IZM, bet atbildes vēl nav saņēmuši. Kā aģentūrai LETA stāstīja Smiltenes profesionālās skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, filoloģijas maģistre Dace Āboliņa, ERAF aktivitātē “Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” projektus plāno īstenot gan Smiltenes profesionālā vidusskola, gan Smiltenes tehnikums, kas izstrādā un iesniedz savus projektus, pirms tam vienojoties par attīstības un investīciju stratēģiju.
“26.maijā Smiltenes profesionālā vidusskola saņēma IZM valsts sekretāra Gruškevica rīkojumu nozīmēt kā atbildīgo par iepirkumu komisijas izveidošanu Smiltenes tehnikuma direktoru Andri Miezīti, kurš arī ir izveidojis iepirkuma komisiju ar pieciem locekļiem. Par iepirkuma komisijas priekšsēdētāju iecelts Smiltenes tehnikuma direktora vietnieks Gunārs Auders. Komisijā strādās arī divas Smiltenes profesionālas vidusskolas amatpersonas,” stāstīja Āboliņa.
Izbrīnu Smiltenes profesionālās vidusskolas vadībai raisa tehnikuma direktora pieaicinātais eksperts – Juris Bērziņš, kuram nav norādīts ne ieņemamais amats, ne arī citi dati. “Tas liek domāt, ka minētais kungs ir tas pats Juris Bērziņš, kurš kā eksperts darbojās jau Smiltenes tehnikuma sporta halles rīkotajā būvniecības procesā un kura eksperta darbības rezultātā līdzekļi sen jau beigušies, bet halle aizvien vēl nav uzbūvēta,” pieļāva Āboliņa.
Smiltenes profesionālā skola uzskata, ka šīs darbības nevar uzskatīt par likumīgām, jo Publisko iepirkumu likuma 22.pants nosaka, ka iepirkuma komisiju izveido iepirkuma pasūtītājs, proti, Smiltenes profesionālās vidusskolas direktors Dainis Moruzs.
Ar vēstuli IZM vērsusies arī Dagdas arodvidusskolas direktore Ināra Zavadska, kurai nav izprotams IZM lēmums, zem Dagdas arodvidusskolas nosaukuma īstenot divus Jaunaglonas arodvidusskolas projektus, par atbildīgo amatpersonu ieceļot Jaunaglonas arodvidusskolas direktoru Visvaldi Kursīti. Kā redzams IZM rīkojumā, Jaunaglonas arodvidusskola un Dagdas arodvidusskola īstenos trīs projektus, kuriem visiem ir viens nosaukums – “Dagdas arodvidusskolas mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai”.
Direktore sacīja, ka viņai nav izprotams, kādēļ Jaunaglonas arodvidusskola netika uzaicināta šajā aktivitātē, bet tiek plānots, ka Jaunaglonas arodvidusskolas īpašumi uz projekta īstenošanas laiku tiks nodoti Dagdas arodvidusskolai. Zavadska stāstīja, ka Jaunaglonas arodvidusskolā jau 2008.gadā par valsts investīciju programmas līdzekļiem gandrīz 1 miljona latu apmērā tika renovētas skolas kopmītnes, kas redzams arī skolas mājaslapā.
No “Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010.- 2015.gadam” redzams, ka Jaunaglonas arodvidusskolā tiek plānots viens no 14 kompetences centriem visā valstī.
Smiltenes profesionālās vidusskolas latviešu valodas skolotāja uzsver, ka vēl aizvien nav zināmi konkrēti pētījumi, to analīze par speciālistu pieprasījumu Latvijas tautsaimniecībā, aprēķini par kvalitatīvām kadru sagatavošanas izmaksām, lai vadoties pēc datiem veidotu reformu, nevis vienkārši apvienojot un likvidējot profesionālās skolas pēc miglainiem un neizprotamiem kritērijiem, mētājoties ar bezsaturīgām, populistiskām frāzēm par “gaišo skatu” un “laimīgiem bērniem ar spožajām acīm”.
“Mums rodas pamatotas šaubas, vai Eiropas dāsni piedāvātie līdzekļi 100% aizies tiem paredzētajiem mērķiem,” sacīja Āboliņa.
LETA
Komentāri