Jau ilgāku laiku aktuāls ir jautājums par Cēsu pilsētas stadionu. Lai arī aktivitātes tajā manāmas joprojām – notiek futbola turnīri, trenējas sporta skolas jaunie vieglatlēti – īsti par stadionu to grūti nosaukt. Arī sabiedrībā ik pa laikam izskan minējumi par šīs teritorijas nākotni, tāpēc Cēsu sporta padome aicināja pašvaldības pārstāvjus uz sarunu par šo jautājumu. Nepieciešama diskusija
Var atgādināt, ka cerība pilsētas centrā ieraudzīt mūsdienīgu sporta būvi radās pirms vairākiem gadiem, kad dome noslēdza līgumu ar firmu “BAF Sports” par šīs pašvaldībai piederošās teritorijas iznomāšanu. Bija paredzēts, ka firma vispirms uzcels ledus halli tukšajā laukumā aiz stadiona, bet pēc tam rekonstruēs arī stadionu. Diemžēl ledus halles celtniecība tā arī neiesākās, pagāja laiks, kamēr Cēsu dome panāca līguma laušanu, lai atgūtu sev piederošo teritoriju atpakaļ arī valdījumā.
Domes attīstības plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Inta Ādamsone atzina, ka nepieciešama diskusija, vai pilsētas centrs stadionam ir piemērotākā vieta. Izpētīta situācija sporta stadionu ekspluatācijā citās Latvijas pilsētās, un tā rāda, ka stadionu uzturēšana prasa ļoti lielus finanšu ieguldījumus, kādu pašvaldībai nav.
Cēsu sporta padomes viedoklis ir nemainīgs, tā uzskata, ka stadionam jāatrodas pašreizējā vietā. Padome uzskata, ka saistībā ar gaidāmo reģionālo reformu, veidojoties Cēsu novadam, kas būs otrs lielākais Latvijā, tajā jābūt modernai, daudzfunkcionālai sporta bāzei. Tāpēc sporta padome lūdz Cēsu domei rast risinājumu stadiona rekonstrukcijai, tā turpmāko attīstību nepieciešams zināt arī sporta skolai, lai varētu plānot cilvēkresursus un finansējumu.
Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders informēja, ka pagaidām nav iespējas saņemt valsts investīcijas. Daudzas pašvaldības iesniegušas pieprasījumus piešķirt līdzekļus stadionu, skolu sporta zonu izbūvēm un rekonstrukcijām, bet atbalstīts tikai viens projekts – Alūksnes stadiona rekonstrukcijai. Cēsīm ir laba sadarbība ar Aizsardzības ministriju, vēstule rakstīta arī tai, bet saņemtajā atbildē teikts, ka Cēsis nav aizmirstas, taču tuvāko gadu laikā investīcijas te nav plānotas.
Īstā vieta
Visi klātesošie atzina, ka stadiona jautājumā vēl daudz nezināmo – kāds būs noslogojums, cik izmaksās uzturēšana, cik daudz var nopelnīt pats stadions. Cēsu rajona padomes sporta dzīves koordinators Gunārs Dumbris informēja, ka Jāņa Daliņa stadions Valmierā nopelna 50 procentus uzturēšanai nepieciešamā, bet katra skola, kas iet tur sportot, maksā īri. Lai gan patiesībā tā arī ir pašvaldības nauda.
“Manuprāt, stadionam vieta jāatstāj tur, kur tā jau ir, iespējams, pienāks laiks, kad varēsim atļauties to uzbūvēt. Svarīgi, lai vieta būtu iespējami tuvu cilvēkiem, kuri var nākt un sportot. Pieredze rāda, ka cilvēki arvien vairāk uzmanības pievērš fiziskajām aktivitātēm. To apliecina kaut vai Priekuļu peldbaseina apmeklējums. Ja pirms dažiem gadiem peldēt gribētāju bija maz, tagad slodze ir liela, turklāt tā arvien pieaug. Ja pilsētā būtu moderns stadions, iespējams, izrādītos, ka sportot gribētāju ir krietni vairāk, nekā mēs domājam,” teica G.Dumbris.
Kā zināms, par stadiona atrašanās vietu izskanējuši dažādi viedokļi. Lai arī liela daļa apgalvo, ka tam jāpaliek pašreizējā teritorijā, ir arī citas domas. Tā Latvijas vieglatlētikas savienības augstu sasniegumu sporta komisijas vadītājs Raimonds Kairis šogad “Druvā” norādīja, ka pilsētas centrs nav tam piemērots. Viņaprāt, tur nav pietiekami liela platība , lai uzbūvētu normālu stadionu, turklāt tas atrodas kalna galā, tāpēc finiša taisnē gandrīz vienmēr ir pretvējš, kas var sarežģīt augsta līmeņa sacensību rīkošanu.
Arī citi sporta speciālisti norāda, ja ir vēlme panākt, lai stadions normāli funkcionētu, tam blakus jābūt lētām viesnīcām un citai infrastruktūrai, lai piesaistītu sporta treniņnometņu, sacensību rīkotājus . Pilsētas centrā tas nav iespējams, tāpēc nevar izslēgt arī citus risinājumus. Varianti ir vairāki, visbiežāk minētā vieta ir Cīrulīši, bet piedāvāta arī iespēja stadionu veidot Pirtsupītes graviņā vai pie Cēsu robežas Rīgas ielas galā. Katrā ziņā, visi bija vienisprātis, ka jābūt kompleksam stadionam, kurā ir vieglatlētikas zona un laukumi sporta spēlēm, lai vienuviet varētu sarīkot iespējami plašākas sacensības. Sporta padomes pārstāvji izteica dažādus priekšlikumus, kā varētu iezīmēties sporta nākotne Cēsu pilsētā, piemēram, te varētu risināties Latvijas olimpiāde 2016. gadā, ja līdz tam laikam taps moderns stadions.
Pret stadionu pilsētas nomalē izteicās arī sporta skolas pārstāvji, uzsverot, ka tādējādi samazināsies trenēties gribētāju skaits, jo mūsu pilsētas mērogiem tas tomēr ir tālu.
Tiesa, grūti pagaidām paredzēt, kāda būs situācija pēc gadiem, jo, kā redzam, Cīrulīši attīstās un, iespējams, te varētu tapt īsta sporta zona, kur aktivitātes nenorimtu visu gadu.
Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs norādīja, ka pagaidām ideja par stadionu centrā netiek atmesta, jo vēl nav arī īsti skaidrs, ko šajā vietā būvēt, ja ne stadionu: “Ja kāds satraucas, ka šo platību pārdos kādam tirgotājam, varu apliecināt, ka tādu domu nav.”
Sanākušie pārrunāja arī iespēju aktīvāk izmantot Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma stadionu, kurā varētu rīkot plašākas sacensības. Sporta skolas metodiķis Juris Kreilis gan norādīja, ka nav nozīmes celt stadionu Cīrulīšos, jo tad būs stadioni katrā pilsētas malā – Cīrulīšos un arī Priekuļos. Priekšroka skolām
Pašvaldības speciālisti uzsver, ka pašreiz prioritāte ir attīstīt sporta laukumu izveidi pie izglītības iestādēm pilsētā. Jau ierīkots sporta laukums pie Pastariņa skolas, kas izmaksāja vairāk nekā 300 tūkstošus latu, pie Cēsu 2.pamatskolas sporta un rotaļu laukumu izbūve izmaksāja gandrīz 180 tūkstošus latu. Izstrādāts Cēsu Valsts ģimnāzijas sporta stadiona izbūves projekts, plānotās izmaksas – vairāk nekā 720 tūkstoši latu.
“Uzskatām, ka svarīgi nodrošināt pie visām skolām sporta zonas. Rekonstruējot stadionu pie Cēsu Valsts ģimnāzijas, tas apkalpos trīs skolas – Cēsu Valsts ģimnāziju, Cēsu pilsētas pamatskolu un sporta skolu. Pagaidām ir problēmas ar sporta zonu pie Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas, kur fiziski nav vietas. Aktuāls ir arī jautājums par 2. vidusskolu, bet te problēma jārisina daudz plašāk. Tur vajadzīgs ne vien laukums, bet arī sporta zāle. Pagaidām sportošana notiek skolas aktu zālē, kas nav pieņemams risinājums,” uzsver A. Mihaļovs.
Nākamgad izstrādās tehnisko projektu sporta zālei pie 2. vidusskolas, kur ieplānota vieta arī hostelim un āra sporta zonai. Ja teritorija atļaus, iespējams, zālē varētu būt arī ziemas sporta manēža, kas Cēsīm ļoti nepieciešama, jo vieglatlētiem nav kur ziemā pilnvērtīgi trenēties, te nevar sarīkot arī sacensības.
Pašvaldības pārstāvji interesējās, kā Cēsu mācību iestāžu sporta bāzes izskatās uz Latvijas fona. Sporta skolas pārstāvji informēja, ka pilsēta ir samērā labā situācijā, virs vidējā, bet rajonā situācija ir ļoti kritiska. Sporta skolas metodiķis Juris Kreilis norādīja, ka daudz kas atkarīgs no traktējuma – kas ir sporta zāle: “Var jau jebkuru nelielu zālīti uzskatīt par sporta zāli, bet, vērtējot šo jautājumu pēc konkrētiem parametriem, rajons kopumā ir vissliktākajā stāvoklī valstī. Tāpēc, manuprāt, vispirms svarīgi sakārtot skolu stadionus. Bet problēma, ka trūkst skriešanas apļa, 9.un 12. klasē, lai sportā nokārtotu ieskaiti jūdzes skrējienā, tas ir nepieciešams, un skolām jāmeklē stadioni, kur to veikt. Mācību procesa nodrošināšanai var iztikt bez apļa.”
Stadionā pie Cēsu Valsts ģimnāzijas to būs iespējams izdarīt, tiesa, aplis nebūs 400 metru garš, bet sporta speciālisti atzīst, ka treniņu un ieskaišu vajadzībām var iztikt arī ar īsāku.
Pašvaldības pārstāvji, akcentējot nepieciešamību sakārtot sporta zonas pie skolām, arī uzsvēra, ka tās var izmantot ne tikai sporta stundu nodrošināšanai, bet krietni plašāk, gan interešu pulciņu nodarbībām, gan arī jauniešiem kur sportot pēc stundām, apkārtējo māju iedzīvotāji var nākt arī vakaros un brīvdienās.
“Tā kā uzsvars likts uz skolu sporta zonu sakārtošanu, Cēsu stadionam tuvākajos gados līdzekļu pilsētas budžetā nebūs. Lai arī naudas kļūst vairāk, vajadzību pilsētā joprojām krietni vairāk nekā iespēju,” atzina G.Šķenders.
Komentāri