Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Prieks par dzīvi

Druva
00:00
02.12.2008
14
200812012124349083

“Kuros laikos ir bijis labāk – pats kungs, pats kalps? Katrs var atrast, ko darīt, ” saka “Birzmaļu” saimnieks Juris Zariņš un piebilst, ka tas taču bijis skaidrs, ka labie laiki beigsies. Ja kāp kalnā, pēc tam jāiet pa nogāzi lejā.

Jurim izdevies sabalansēt harmonijā to, kas pašam interesē, to, kas patīk, un to, kas jādara. “Ja piedomā, ko dari, viss izdodas,” viņš saka

un uzsver, ka šobrīd pats galvenais – neapstāties. Kurš apstāsies, vairs neturpinās.

Juris strādā firmā un ar savu tehniku sniedz transporta pakalpojumus. Kā pats smej – ir no tiem, kuri

ceļus sabendē. “Bet mēs par to maksājam nodokļus. Kad pavasaros un rudeņos tos slēdz, ne uz kādu kompensāciju laika apstākļu dēļ nevar pat cerēt,” Juris dalās pārdomās un turpina: “Kad sāku nodarboties ar baļķu vešanu, neviens neskatījās, ar ko un cik ved. Tad arī Latvijā parādījās jaudīgās mašīnas. Kāpēc ļāva tādas ievest? Vai nezināja, ka ceļi netur?”

Lai kā laiki mainījušies, Juris īpaši nekreņķējas. Ko darīt vienmēr var atrast. Viņam apsaimniekošanā ap 300 hektāru lauku un mežu. Iztīrījis grāvjus, lai bebri nedzīvo, laukos, kur jau bija saaugušas eglītes, kociņi piestādīti, lai veidojas mežs. Visi lauki appļauti. Vai atmaksājas, Eiropas nauda nav liela? Juris par jautājumu samulst. “Vienkārši ir forši, lauki skaisti, aizbrauc un priecājies. Kaut nemaksās nemaz, appļaušu kaut divos gados reizi, lai krūmi nesaaug. Pirmos gadus bija grūtāk, tagad vairs ne. Zemnieki vaimanā, cik grūti. Kāds viņiem saimniekošanas sākumā bija atbalsts! Bet vēl aizvien vecotēvu kūtīs un mājās saimnieko. Te, Drustos, nevienas jaunas kūts. Nu vairs mežu arī nav. Cik ilgi dzīvosim uz vectēvu mantojuma,” saka Juris. Ģimenē pašu vajadzībām ir gan divas govis, gan cūka, arī aitas, vistas, tītari, dīķī līdakas. Pirms dažiem gadiem bijusi arī paliela bišu drava, tagad pāris stropi. Biškopība ir saimnieka aizraušanās. “Pieej pie stropa, paskaties, kā bites strādā, tās nedomā, ka varbūt nākotnē nekā nebūs, dzīve jau tagad grūta,” stāsta “Birzmaļu” saimnieks un pauž pārliecību, ka tikai ar darbu un neatlaidību dzīvē var kaut ko sasniegt.

Juris Zariņš ir Latvijā pazīstams motobraucējs veterāns. Šogad veterānu mačos piedalījies 11 posmos un ieguvis ceturto vietu, bet Baltijā ir trešais labākais. “Saldū nenobraucu. Kā no rīta sāka līt, tā līdz vakaram. Visi nomocījās pa dubļiem, es pat nemēģināju. Man patīk braukt. Var sevi uzturēt formā. Ikdienā netrenējos, darbs norūda. Ir sacensības, kur jaunie un pieredzējušie startē kopā, ja varu no 40 būt 16., tad ir gandarījums. Vēl varu. Esmu cilvēkos,” stāsta motobraucējs un piebilst, ka arī saspringtie muskuļi pēc sacensībām ir tāda īpaša sajūta. Viņš par motocikliem ieinteresējis abas meitas un dēlu.

Pirms diviem gadiem kopā ar domubiedriem atjaunota vecā trase pagastā, bija arī sacensības. Dēls Jānis to izmanto treniņiem. Juris vien piebilst, ka diemžēl interese par motosportu jauniešiem maza, labāk sēž pie datora. Un motosports ir dārga nodarbe. “Nav ko skumt, uz priekšu!” vien nosaka Juris Zariņš un jau domā par nākamajām sacensībām.

Vasarā plašā “Birzmaļu” apkārtne priecē ne tikai pašus saimniekus, arī katru garāmbraucēju. Viss nopļauts, ar rūpību un mīlestību tiek kopts. Tikai saimnieks zina, cik darba ieguldīts, lai viss būtu tāds, kā izskatās tagad. Tāpat kā vecās mājas atjaunošana un pārbūve. Dēls Jānis ir celtnieks, un tēvam bez viņa palīdzības un padoma būtu bijis grūti iztikt.

“Katrs pats taču veido vidi, kurā dzīvo. Ja grūti, var jau nolaist rokas un vaimanāt. Vai pēc tam būs labāk, kas mainīsies? Vīriem vairākkārt esmu teicis – dzertu šņabi, bet tas laiku paņem, ļoti daudz laika. Pats vēlu eju gulēt, agri ceļos, tā jau pusmūžu noguļam. Vakaros man patīk skrūvēt motociklu, ķimerēties pa darbnīcu,” atklāj “Birzmaļu” saimnieks. Viņam vēl pajautāju, kas varētu izsist no līdzsvara. “Vienīgi, ja sāktos karš,” viņš atbild un paskaidro, ka viss, par ko tik ļoti uztraucamies, notiek tāpēc, ka paši ļaujam tam notikt. Ievēlam valdību un ļaujam likvidēt cukurfabrikas. Pat neiebilstam, vien kāds klusi papukst. “Ir jāstrādā, nevar cerēt, ka kāds, vismazāk jau Eiropa, palīdzēs,” pārliecināts Juris Zariņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
18

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
349

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
117

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
555

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi