Ar Bluķa vakaru latviešu gadskārtu tradīcijās beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads.
“Bluķa vakars ievada Ziemassvētkus. Bluķi velk pirms Ziemassvētkiem, to sadedzina, tā atvadoties no vecā gada. Vecais sevi ir izsmēlis, nav, ko ņemt līdzi, tas ir pārejas rits, pasaule atjaunojas. Ziemassvētkos populāri ir pasaules radīšanas mīti, no jauna sākam dzīvi kopā ar Sauli. Ar bluķa vilkšanu aizveram lappusi un sākas jauns gads. Tā simboliski ir auglības iznīcināšana, kā tas notiek dabā, un reizē jaunas uguns iegūšana, simboliski dzimst jauna Saule,” stāsta folkloras kopas “Grodi” vadītāja Aīda Rancāne.
Savāks visu slikto. Alda Bruņinieka Bluķa vakaram sagatavotais bluķis pirms dedzināšanas četras reizes tika apvilkts ap pagasta galveno egli.
“Grodi” Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā kopā ar krietnu pulciņu interesentu svinēja Bluķa vakaru. “Uz gadskārtu pasākumiem nāk visas paaudzes. Latvietim ir vēlme, lai jaunā paaudze ir latviskajā kultūras kodā, lai nepazaudē saknes. Ir tie, kuri izprot un grib gadu no gada piedzīvot Bluķa vakaru, ir tādi, kuri grib izprast. Šodienai raksturīgi, ka katrs būvē savu garīgo pasauli, meklē savu veidu, kā labāk dzīvot,” teic A.Rancāne.
Judīte Trofimova atbraukusi no Ģikšiem, Sandra Jansone no Priekuļiem. Abas arī pērn piedalījušās Bluķa vakarā Āraišos. “Esam gribējuši arī mājās sarīkot Bluķa vakaru, bet aizvien to neesam izdarījuši. Pērn atbraucām un ļoti patika,” pastāsta Sandra, bet Judīte uzsver, ka Bluķa vakarā ir jauka gaidāmo Ziemassvētku noskaņa. “Padziedam, izmetam līkumus, velkot bluķi, aizbaidām mošķus, tad rotaļas, mīklu minēšana, bērni var iemācīties izgatavot lāpas, un tas notiek, kad aizvien vairāk satumst,” teic Judīte, bet cēsniece Inese Rajevska uzsver, ikdienas skrējienā ir svarīgi piestāt, savākt slikto un sadedzināt.
Pēters Stephans atbraucis no Druvienas. Paziņas izstāstījuši, ka Āraišos ir Bluķa vakars. “Svinu gadskārtas, esmu daudzviet bijis Bluķa vakarā, tagad esmu te,” saka Pēters un piebilst, ka viņš vienmēr ir maskā.
Bluķa vakarā Āraišos daži dalībnieki saģērbušies maskās un jūtas brīvāki. A.Rancāne skaidro, ka Bluķa vakarā nav noteikti jābūt maskās, ja ir vēlēšanās, protams, var to vilkt. “Ar Nāvi jāuzdejo, tad būsi sveiks un vesels. Un tā no gada uz gadu,” bilst folkloriste.
Dažādu paaudžu raiskumieši uz Bluķa vakaru satikās Raiskuma parkā pie Ziemassvētku eglītes. Pašiem sarīkot notikumu bija Gundegas Kanaviņas ideja. Ieinteresēti bija Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas audzēkņi, bija iemācījušies Ziemassvētku dziesmas. Gundega pastāstīja par rituālu, arī nodziedāja vairākas dziesmas.
Raiskumieši nosauca vārdā un uz pedagoga Alda Bruņinieka īpaši izgatavotā bluķa uzrakstīja, kas būtu sadedzināms, no kā jāatbrīvojas nākamajā gadā, bet skolas bērni to rakstīja uz zīmītēm, ko arī pielika bluķim.
Ingrīda Krauja uz Bluķa vakaru bija atnākusi ar meitu un mazdēlu Jāzepu. Puikam tik daudz cilvēku, uguns tumsā, klaigas un dziedāšana bija pārsteigums. Ingrīda pastāsta, ka labi atceras Bluķa vilšanu pa Cēsu vecpilsētu. “Vilcēju bija daudz, troksnis pamatīgs. Gribas mazdēlam parādīt šo latvisko tradīciju,” saka raiskumiete, bet Aiga Gelbrote atminas, ka bērnībā laukos gājuši pie kaimiņiem ķekatās.
Raiskumieši bluķi apkārt Ziemassvētku eglei apvilka četras reizes. Par Raiskumu, par Cēsu novadu, par Latviju un pasauli. “Bluķis ugunskurā dega lēni, smags bijis šī gada vezums. Bijis daudz sāpju, skumju un asaru, simboliski visi kopā sadedzinājām slikto, ļauno. Tagad ar jauniem sapņiem, darbiem, tīrām domām varam gaidīt garākas dienas, vairāk gaišuma,” stāsta Raiskuma pagasta bibliotēkas vadītāja Jana Venta. Viņas aicināti, raiskumieši satikās Bluķa vakarā.
Bluķa vakari notiek arī citviet novadā, piemēram, šovakar Vecpiebalgā. “Bluķa vakars ir pazīstama tradīcija, vajag kādu iniciatoru, cilvēku, kurš ierosina. Aizvien biežāk Bluķa vakarus rīko ģimenes, skolas. Pāris reižu piedalās citur, tad dara paši. Rīkotājam nav jābūt folkloras kopai, ja ir cilvēki, kam svarīga tradīcija, viss notiek,” vērtē A.Rancāne un piebilst, ka Bluķa vakarā folkloras kopu priekšrocība ir tā, ka dalībnieki zina dziesmas un daudzas rotaļas.
Komentāri