Otrdiena, 29. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Prasa padomu restaurācijā

Druva
23:00
04.09.2008
26
200809042027205640

Vidzemes Vēstures un tūrisma centrs, kura apsaimniekošanā ir Cēsu Jaunā pils, vērsies pie Latvijā atzītākajiem speciālistiem pēc padoma, kā turpināt iesākto pils rekonstrukcijā un restaurācijā.

Cēsu Jaunā pils izrādījusies daudz lielāks dārgums, nekā varēja secināt pēc sākotnējās arhitektoniskās izpētes. Rekonstrukcijas darbu pirmā kārta visai lielos tempos veikta pils pirmajā un pagrabstāvā, iesākta otrajā stāvā, kurā vēl katra neatsegtā siena var nest jaunus atklājumus par 19. gadsimta interjeru apdari. Pašlaik top jauns projekts rekonstrukcijas darbu turpinājumam, tam ļoti nepieciešams speciālistu padoms.

Cēsnieku uzaicinājumam atsaukušies arhitekti, mākslas vēsturnieki un restauratori. Ceturtdien nodibināja Cēsu pilsmuižas kompleksa konsultatīvo padomi, kuru vadīt uzņēmās mākslas vēsturnieks, ilggadējs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektors Valmierā, Vidzemes augstskolas profesors Jānis Kalnačs. Padomē iesaistījušies eksperti no Rundāles un Bauskas pils, Mākslas vēstures institūta, Rīgas Doma, Cēsu pils ģildes, Rīgas Tehniskās universitātes.

„Jaunās Pils rekonstrukcijā/restaurācijā tiek tērēti ļoti lieli sabiedrības līdzekļi. Mēs gribam, lai tie tiktu godprātīgi izlietoti un lēmumi par turpmāko rekonstrukcijas gaitu tiktu pieņemti pēc konsultēšanās ar vairākām autoritātēm šajā sfērā,” uzsvēra Cēsu vēstures un mākslas muzeja direktore Dace Tabūne, kuras uzrunāti, padomu neliegs Imants un Lauma Lancmaņi, Jānis Dripe, Pēteris Blūms, Dainis Bruģis un citas autoritātes.

„Lai būtu drošība, ka tiks atrasts pareizākais risinājums, skats no malas reizēm ir ļoti derīgs, jo restaurācija ir specifisks process,” vērtēja padomes priekšsēdētājs J. Kalnačs. „Pēc tam, kad cēsnieki bija izcīnījuši lielu naudu pils rekonstrukcijai, to nācās apgūt pārāk ātrā tempā. Labi, ka tagad atrastas iespējas par restaurācijā diskutablām lietām apspriesties, lai atrastu labāko variantu. Restaurācija jau ir interesanta ar to, ka, sākot darbu senos mūros, nav paredzams, kas atklāsies. Ceru, ka tiks novērstas kļūdas, kas pagaidām pieļautas restaurācijā. Priecājos par to, kas labi paveikts, piemēram, pie fasādes, atklājot pirms tam aizkrāsoto logu apdari vai lielajā salonā eksponējot mozaīkā veidoto grīdu.”

Jau iepazīšanās dienā, kad padomes locekļi bija guvuši vispārēju priekšstatu par Cēsu Jauno pili pēc gada laikā paveiktā, tika izteikti vairāki priekšlikumi, ko varētu mainīt vai turpmāk darīt citādi. Padomes locekļi bija vienisprātis, ka projekta vājā vieta ir darbs pie pils izpētes. Šim procesam atvēlēts pārāk maz laika un līdzekļu. „Pirms valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu restaurācijas vispirms jāveic pamatīga izpēte. Ja tā turpmāk notiks, atkritīs vesela virkne neskaidru jautājumu,” secināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas eksperts Pēteris Blūms un aicināja SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, kas izstrādā tehnisko projektu ēkas rekonstrukcijai, pieaicināt šajā darbā vēl papildus speciālistu, lai projekta autoram būtu ar ko ikdienā konsultēties, kad klajā nāk pēkšņi atklājumi.

Pret to, ka starp pili un viduslaiku pilsdrupām uzcelta jauna ēka, kas kalpos kā tūrisma informācijas un muzeja apmeklētāju centrs, vislielākie iebildumi bija Imantam Lancmanim, Rundāles pils direktoram: „Jaunā celtne zaimo vecos mūrus. Tā ir pārāk „iegājusi” pilsdrupu teritorijā. Skatam uz veco pili ir jābūt brīvam, un jaunuzceltajai ēkai ar laiku jāpazūd.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
10

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
75

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
18

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
95

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
342

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Ziemā padarītais pavasarīgā izstādē

00:00
26.04.2025
42

Dzērbenes pilī kā ik pavasari rokdarbu studija ” Dzērbe”, aicinot citas rokdarbnieces un amatniekus, iekārtojusi izstādi tirdziņu “Kas manā pūriņā”. Te dzērbeniešu, arī taureniešu un kaivēniešu šoziem pūrā pielocītais. “Izstāde ir krāsaina un daudzveidīga,” uzsver Dzēr­benes kultūras nama vadītāja Daina Šmite un pastāsta, ka studijas dalībnieces rāda noaustos Dzērbenes un Rūjienas brunčus, pašu pagasta krāsām […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
18
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
15
7
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi