Ziemeļvidzemes reģionālajā atkritumu noglabāšanas poligonā “Daibe” 2010.gada nogalē pabeigti sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izveides un otrās kārtas atkritumu apglabāšanas šūnas izbūves darbi, informēja SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO).
Pagājušā gada 29.decembrī AS “SCO Centrs” veiktos būvniecības darbus ekspluatācijā pieņēma Pārgaujas novada domes izveidotā komisija, kuras sastāvā ietilpa Amatas novada apvienotās būvvaldes un pasūtītāja pārstāvji. Objekta pieņemšanu ekspluatācijā apstiprināja Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs.
ZAAO atkritumu noglabāšanas daļas vadītājs Ģirts Kuplais paveikto vērtē atzinīgi: “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ietvaros veikto būvdarbu rezultātā poligonā Daibe radīta iespēja samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu. Izbūvētais sadzīves atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centrs un tajā uzstādītās iekārtas ļauj smalcināt un šķirot visus sadzīves atkritumus, ko līdz šim noglabājām atkritumu krātuvē. Tāpat izbūvēta otrā atkritumu noglabāšanas krātuve, kur apkārtējai videi drošā veidā arī turpmāk varēsim noglabāt Ziemeļvidzemes reģionā radītos sadzīves atkritumus.”
Darbus veica AS “SCO Centrs” un tās valdes priekšsēdētājs Jānis Matisons ir gandarīts par paveikto, kā arī par to, ka objektu izdevies pabeigt gada laikā – kā tas tika solīts, darbus sākot.
Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (“Vienoti novadam”) atzīmē, ka šāda projekta realizācija ir svarīga ne tikai Pārgaujas novadam, kurā poligons atrodas, bet gan visam Ziemeļvidzemes reģionam, jo tā ir kopēja attīstība reģionā.
Jau ziņots, ka 2009.gada 8.decembrī, Valmierā, starp SIA “ZAAO” un AS “SCO Centrs” tika parakstīts būvdarbu līgums “II kārtas atkritumu apglabāšanas šūnas izbūve un atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centra izveide poligonā “Daibe””. Tas tika īstenots projekta “Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekta III kārta. Poligona “Daibe” infrastruktūras pilnveidošana” ietvaros.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 2,59 miljoni latu, no kurām 85% jeb 2,2 miljonus latu finansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.
LETA
Komentāri