Lēmumu par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu brīvdabas estrādei un ar to saistīto objektu teritorijai pašvaldība pieņēma 2005.gada 28.aprīlī, un tā paša gada 12.maijā apstiprināja darba uzdevumu, ar kuru saskaņā notika sabiedriskās apspriešanas pirmais posms. Tad iedzīvotāji un citi interesenti varēja iepazīties ar šīs teritorijas izvietojumu un izteikt savas domas, ko viņi tajā grib redzēt, ņemot vērā sākotnējo ieceri, ka tur vajadzētu būt estrādei. Atsaucība bija ļoti neliela, tika saņemtas vien dažas atsauksmes, kurās cēsnieki aicināja nemainīt šīs teritorijas reljefu un nesabojāt dabu.
Z. Jēkabsone: “Šogad vēlreiz aicinājām iedzīvotājus izteikt savas domas par šo teritoriju. Aptaujājām arī atsevišķas iedzīvotāju grupas – pensionāru padomi, jauniešu domi, bērnudārzu darbiniekus un citus. Šoreiz priekšlikumu bija vairāk, un 2.martā ar domes lēmumu darba uzdevumā izdarīja grozījumus, mainot sākotnējo variantu par skatītāju vietām. Ja pirmajā variantā bija paredzētas 10 tūkstoš skatītāju vietas, no kurām 6000 būtu sēdvietas, tagad paredzēts 3000 pārvietojamas sēdvietas, bet pārējās būs stāvvietas. Darba uzdevumā iekļāva arī sporta sadaļu aktīvai atpūtai – distanču slēpošanai un skeitbordam, arī bērnu atpūtas zonas ar spēļu laukumiem un kamaniņu nobrauktuvēm.”
Paredzams, ka oktobra beigās, ja viss ies kā iecerēts, detālplānojums varētu būt gatavs. Z. Jēkabsone skaidro, ka tas nav tehniskais projekts, tā ir tikai teritorijas organizācijas shēma, kas rāda, kas tur varētu tikt iekļauts un kurā vietā kurš objekts varētu atrasties.
I. Ādamsone uzsver, ka galvenais akcents šajā plānā būs estrādes teritorija: “Gribu uzsvērt, ka estrāde nebūs liela un sarežģīta stacionāra būve. Būs teritorija, kur uzstādīt pārvietojamu estrādi un pārvietojamas sēdvietas. Tādējādi ainavu šī estrāde nebojās. Stacionāra būs tikai grīda, lai arī ikdienā te varētu rīkot mazākus svētkus. Arī Noras ielas pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki izteicās, ka viņi šo vietu labprāt izmantotu savu svētku rīkošanai.”
Kopējā teritorijas platība, kam tiks izstrādāts detālplānojums, ir 23 hektāri, un tā aptver visu graviņu, sākot no Bērzaines ielas līdz pat Krasta ielai. Estrāde tajā aizņem tikai nelielu daļu. Svarīga ir graviņas sakopšana un cilvēkiem ikdienā pieejamas atpūtas teritorijas veidošana. Pie estrādes būs autostāvvieta, taču tie nebūs lieli asfaltēti laukumi, bet visticamāk – stiprinātie zālieni. Šādu risinājumu atbalstījusi arī vides attīstības padome.
Šai Pirtsupītes graviņas teritorijai paredzētas divas funkcijas, pirmkārt, te varētu rīkot lielos pasākumus, tā būtu kā alternatīva Pils parka estrādei. Otrkārt, šī teritorija kļūtu izmantojama arī ikdienā, pretējā gadījumā gandrīz pilsētas vidū stāv pamesta un neizmantota platība. Kāpēc gan te nevarētu būt neliels Ņujorkas Centrālparks, kur cilvēki varētu atpūsties, nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm, piedalīties pasākumos. Ziemā tur varētu būt apgaismota slēpošanas trase, vasarā
– pastaigu takas, veloceliņi, laukums skeiteriem un citas aktīvās atpūtas zonas.
I. Ādamsone: “Aptaujā visas mērķgrupas atbalstīja šo ieceri, kā arī izteica vairākus priekšlikumus, ko viņi tur grib redzēt. Jaunieši vēlas tur redzēt kaut ko mūsdienīgu, jo viņiem patīk viss modernais. To esam sapratuši arī citos projektos. Pilsdrupas nav jauniešu identitātes simbols, viņiem gribas kaut ko mūsdienīgāku, jaunais tirgus komplekss ir viņu stilā. Pensionāru biedrība izteicās, ka vēlētos tur arī pastāvīgas būves, kur ikdienā aiziet iedzert kādu tējas tasi, pasēdēt, parunāties.
Protams, netrūka tādu, kuri teica, ka nevajag šo teritoriju aizskart. Arī mazdārziņu īpašnieki lūdza atstāt mazdārziņus, bet, mūsuprāt, ļoti ekskluzīvā un arī dārgā vietā, gandrīz pilsētas centrā tomēr nav vietas mazdārziņiem. Saprotam, ka tie tur bijuši gadiem, bet mazdārziņš tomēr ir mazdārziņš, ar savām lietošanas tiesībām un apgrūtinājumiem. Tur nedrīkst būt stacionāras būves, nevar stādīt kokus, un nepieciešamības gadījumā dārziņš jāatbrīvo, jo līgumus slēdz uz gadu. Pagaidām gan mazdārziņu īpašnieki var neuztraukties, jo vismaz trīs, četrus gadus dārziņi varēs palikt. Pašlaik tikai uzsāks detālplānojuma izstrādi, bet tas nenozīmē, ka tūlīt pēc tās pabeigšanas sāksies darbi. Lai tos realizētu, nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, kuru vēl nav. Varbūt ar Eiropas fondu palīdzību vai valsts investīciju fonda līdzekļiem izdosies lēnām sākt šo teritoriju veidot.”
Cēsniekiem nevajadzētu uztraukties, ka šī vairs nebūs zaļā zona. Tā tāda būs un paliks, vien ar to atšķirību, ka šī graviņa vairs nebūs aizaugusi ar latvāņiem, bet būs ar sakoptiem zālieniem, organizētām takām un celiņiem. Netiks mainīts arī teritorijas reljefs. Tāpat kā līdz šim graviņai varēs tikt cauri, tikai pa daudz kvalitatīvākiem celiņiem. Tiek domāts par upītes tīrību, iespējams, nākotnē tur varētu veidot dīķu sistēmu, ja detālplānojuma izstrādes laikā projektētāji secinās, ka to var izdarīt.
Kad detālplānojums būs gatavs, sāksies tehnisko projektu izstrāde. Kā stāsta Z. Jēkabsone, kad būs skaidrs kopējais redzējums, tālāko teritorijas labiekārtošanu var veikt atsevišķās kārtās, jo visu uzreiz nekad nebūs iespējams paveikt.
Pēc detālplānojuma izstrādes tā 1.redakciju atkal nodos sabiedriskajai apspriešanai, un tad jau vizuālajā materiālā būs redzams, kas kurā vietā atradīsies.
I. Ādamsone: “Vēl gribu uzsvērt, ka šī teritorija ir pilsētas īpašums, un pašvaldība negatavojas to kādam pārdot. Tā ir un paliks pilsētas īpašums, jo tā ir teritorija, kas nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai, proti, atpūtai un rekreācijai. Tāpēc var neuztraukties tie, kuri domā, ka šajā teritorijā tiks pārdoti kādi īpašumi.”
Komentāri