
Tā, visticamāk, nebija vienkārši sakritība, ka tieši Eiropas kultūras mantojuma dienās Raunā pils tornī tika atklāta ekspozīcija.
”Raunas novads vēsturē ir nozīmīgs. Raunēnieši to apzinās,” vairākkārt uzsvēra ekspozīcijas autore, vēsturniece Dace Tabūne.
Pils torņa piecos stāvos ikviens interesents var izzināt gan kādreiz varenās pils un ar to saistīto notikumu vēsturi, gan arī soli pa solim izsekot, kā pēdējos gados notikuši arheoloģiskie izrakumi, kas tajos atrasts, kādas pilsdrupas izskatījās vēl nesen un kā tā pārvērtusies šodien.
Tikai pēdējā desmitgadē Raunas pilsdrupas nonākušas vēsturnieku un arheologu redzeslokā. Tajās nekad agrāk nav notikuši nopietni arheoloģiskie izrakumi, vien nelieli pārbaudes izrakumi. Pilsdrupas vēl daudz ko slēpj. Tās atklājas pamazām. Tas, kurš pilsdrupās bijis pirms pieciem gadiem, būs pārsteigts, kā sakārtota apkārtne, kādas izskatās vietas, kur attīrīts kultūrslānis.
Ekspozīcijas veidotāja Dace Tabūne un māksliniece Anda Nordena dod iespēju katram, kurš uzkāpj pils tornī, gan uzzināt par pili un Raunu, gan izsekot līdzi pilsdrupu izpētei, attēlos apskatīt to, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos.
”Kad pils celta, vēl vēsturnieki strīdas, dažs uzskata, ka tas noticis tad, kad būvēja baznīcu, citi to saista ar vēlāku laiku, bet vēstures avotos ir ziņas no 14.gadsimta. Pils apdzīvota līdz 17.gadsimta beigām, tad tā nopostīta, bet pēc tam nav atjaunota,” vēstures faktus atgādina Dace Tabūne un uzsver, ka Rauna bijusi nozīmīgs politiskais centrs. 1590.gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības.
Ekspozīcijas atklāšanas reizē uz pilsdrupām bija atnākušas daudzas raunēniešu ģimenes. Cilvēki apliecināja, ka dzimtās vietas vēsture nav tikai gadskaitļi, bet kaut kas daudz būtiskāks. Sarunā ar vēsturniekiem, arheologiem un pašvaldības pārstāvjiem vairākkārt izskanēja – pilsdrupas taču nav tikai mūsu bagātība, bet visas Latvijas. Valstij vajadzētu ar lielāku atbildību izturēties pret tik nozīmīgu kultūrvēstures objektu kā Raunas pilsdrupas. Pašvaldība savulaik iesniedza Saeimai priekšlikumu, ka nepieciešams īpašs fonds šādu nozīmīgu pieminekļu saglabāšanai, bet atbalsta nav. Kā atzīst pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, Eiropas fondu naudas piesaistē vislielākās problēmas rada tas, ka uzreiz jāapgūst lieli līdzekļi. Izpēti un restaurāciju nedrīkst sasteigt, tā var pazaudēt, nevis iegūt. Pilsdrupas ir pašvaldības īpašums. Izstrādāta to izpētes un restaurācijas koncepcija, ik gadu tiek piesaistīti speciālisti, kuri gan sniedz vērtīgas konsultācijas, kā čehu arheologs Nilošs Galenda, gan strādā izrakumos, kā arheoloģes Sandras Zirnes komanda.
Torņa piektajā stāvā iekārtots skatu laukums. Te arī informācija, ko kurā debespusē var redzēt – Tanīsa kalns, Brīvības piemineklis, draudzes skola, baznīca, lauksaimniecības biedrības nams… Rudenīgajās krāsu gammās Rauna izskatās tik skaista, bet, kad kokiem nobirs lapas, skatam pavērsies tas, ko lapotne slēpj.
”Te, tornī, var daudz ko uzzināt. Pērnvasar strādāju pie arheologiem, tas bija interesanti, atradām gan kaulus, gan senu naudu, ” ”Druvai” atzina raunēniete Jana Rahūna un piebilda, ka draugiem labprāt stāsta par pilsdrupām.
Protams, ne viens vien teiks, vai pašvaldībai jāuzņemas pilsdrupu izpēte un restaurācija. ”Jāsaglabā tā bagātība, kas mums pieder. Te ir pagātne un nākotne,” saka pašvaldības vadītājs Andris Neimanis un piebilst, ka pilsdrupas kļuvušas par apmeklētu objektu, uz Raunu cilvēki brauc, lai tās apskatītu.
Paveiktais liecina, ka raunēnieši domā par nākotni. Nākamvasar arheoloģiskie izrakumi turpināsies. Gan būs interesanti atklājumi.
Komentāri