Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Pils tornī senatne un mūsdienas

Druva
23:00
19.09.2008
62
200809191837005961

Tā, visticamāk, nebija vienkārši sakritība, ka tieši Eiropas kultūras mantojuma dienās Raunā pils tornī tika atklāta ekspozīcija.

”Raunas novads vēsturē ir nozīmīgs. Raunēnieši to apzinās,” vairākkārt uzsvēra ekspozīcijas autore, vēsturniece Dace Tabūne.

Pils torņa piecos stāvos ikviens interesents var izzināt gan kādreiz varenās pils un ar to saistīto notikumu vēsturi, gan arī soli pa solim izsekot, kā pēdējos gados notikuši arheoloģiskie izrakumi, kas tajos atrasts, kādas pilsdrupas izskatījās vēl nesen un kā tā pārvērtusies šodien.

Tikai pēdējā desmitgadē Raunas pilsdrupas nonākušas vēsturnieku un arheologu redzeslokā. Tajās nekad agrāk nav notikuši nopietni arheoloģiskie izrakumi, vien nelieli pārbaudes izrakumi. Pilsdrupas vēl daudz ko slēpj. Tās atklājas pamazām. Tas, kurš pilsdrupās bijis pirms pieciem gadiem, būs pārsteigts, kā sakārtota apkārtne, kādas izskatās vietas, kur attīrīts kultūrslānis.

Ekspozīcijas veidotāja Dace Tabūne un māksliniece Anda Nordena dod iespēju katram, kurš uzkāpj pils tornī, gan uzzināt par pili un Raunu, gan izsekot līdzi pilsdrupu izpētei, attēlos apskatīt to, kas atrasts arheoloģiskajos izrakumos.

”Kad pils celta, vēl vēsturnieki strīdas, dažs uzskata, ka tas noticis tad, kad būvēja baznīcu, citi to saista ar vēlāku laiku, bet vēstures avotos ir ziņas no 14.gadsimta. Pils apdzīvota līdz 17.gadsimta beigām, tad tā nopostīta, bet pēc tam nav atjaunota,” vēstures faktus atgādina Dace Tabūne un uzsver, ka Rauna bijusi nozīmīgs politiskais centrs. 1590.gadā tai piešķirtas pilsētas tiesības.

Ekspozīcijas atklāšanas reizē uz pilsdrupām bija atnākušas daudzas raunēniešu ģimenes. Cilvēki apliecināja, ka dzimtās vietas vēsture nav tikai gadskaitļi, bet kaut kas daudz būtiskāks. Sarunā ar vēsturniekiem, arheologiem un pašvaldības pārstāvjiem vairākkārt izskanēja – pilsdrupas taču nav tikai mūsu bagātība, bet visas Latvijas. Valstij vajadzētu ar lielāku atbildību izturēties pret tik nozīmīgu kultūrvēstures objektu kā Raunas pilsdrupas. Pašvaldība savulaik iesniedza Saeimai priekšlikumu, ka nepieciešams īpašs fonds šādu nozīmīgu pieminekļu saglabāšanai, bet atbalsta nav. Kā atzīst pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, Eiropas fondu naudas piesaistē vislielākās problēmas rada tas, ka uzreiz jāapgūst lieli līdzekļi. Izpēti un restaurāciju nedrīkst sasteigt, tā var pazaudēt, nevis iegūt. Pilsdrupas ir pašvaldības īpašums. Izstrādāta to izpētes un restaurācijas koncepcija, ik gadu tiek piesaistīti speciālisti, kuri gan sniedz vērtīgas konsultācijas, kā čehu arheologs Nilošs Galenda, gan strādā izrakumos, kā arheoloģes Sandras Zirnes komanda.

Torņa piektajā stāvā iekārtots skatu laukums. Te arī informācija, ko kurā debespusē var redzēt – Tanīsa kalns, Brīvības piemineklis, draudzes skola, baznīca, lauksaimniecības biedrības nams… Rudenīgajās krāsu gammās Rauna izskatās tik skaista, bet, kad kokiem nobirs lapas, skatam pavērsies tas, ko lapotne slēpj.

”Te, tornī, var daudz ko uzzināt. Pērnvasar strādāju pie arheologiem, tas bija interesanti, atradām gan kaulus, gan senu naudu, ” ”Druvai” atzina raunēniete Jana Rahūna un piebilda, ka draugiem labprāt stāsta par pilsdrupām.

Protams, ne viens vien teiks, vai pašvaldībai jāuzņemas pilsdrupu izpēte un restaurācija. ”Jāsaglabā tā bagātība, kas mums pieder. Te ir pagātne un nākotne,” saka pašvaldības vadītājs Andris Neimanis un piebilst, ka pilsdrupas kļuvušas par apmeklētu objektu, uz Raunu cilvēki brauc, lai tās apskatītu.

Paveiktais liecina, ka raunēnieši domā par nākotni. Nākamvasar arheoloģiskie izrakumi turpināsies. Gan būs interesanti atklājumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
16

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
22

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
109

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
129
1

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
383
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
18
12
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
16
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi