Sestdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Pilnmēness nav mistika, bet dabas parādība

Druva
00:00
13.02.2009
24

Šonedēļ pilnmēness. Dažs to pamana, cits sajūt, vēl citam tas ir pilnīgi vienaldzīgi. Par Saeimā pilnmēnesī pieņemtiem likumiem pierasts ironizēt kā par kaut ko pārsteidzīgu, pat muļķīgu.

Senie latvieši augstu turēja Mēness kultu. Mēness ir 27 miljonus reižu mazāks par Sauli, bet atrodas 374 reizes tuvāk Zemei un ļoti būtiski ietekmē dabas parādības un visas dzīvības izpausmes uz mūsu planētas.

Senāk ievēroja un godāja ikkatru pilnā Mēness dienu. Līdzīgi rīkojās gandrīz visas indoeiropiešu tautas. Katrā pilnmēnesī tika godāts savs dzīvnieks, augs vai dabā notiekošie procesi. Mūsu iezīmdienas senāk, visticamāk,svētītas pilnmēness laikā. Daudzie tautas ticējumi iegūst pavisam citu jēgu, ja saprotam, ka šie vērojumi tapa pilnmēness laikā. Bez tam neviena dabas faktoru ietekme neizpaužas tīrā veidā, tie notiek mijiedarbībā.

Mēnesim riņķojot ap Zemi, tas iziet četras fāzes. Katrai ir savs spēks. Divreiz mēnesī Mēnesim ir divas augošas fāzes un divreiz –

dilstošas. Mēness fāzes mainās, jo Saule apspīd Mēnesi tikai no vienas puses, tā apgaismotā un neapgaismotā puse redzama dažādās proporcijās. Pilns fāžu maiņas periods ir 29,5 dienas. Vērojot debesis un skatoties uz Mēnesi, nav vienkārši precīzi pateikt, kad iestājas pilnmēness. Debess bieži ir apmākusies, tādēļ visērtāk, sākot no mēneša sākuma, noskaitīt trešās (piecdienu) nedēļas piekto dienu. Senāk uzskatīja, ka katra jauna diena sākas vakarā, kad parādās Mēness, nevis pusnaktī. Nedēļas ritms senāk bija šāds – pirmais vakars, pirmā nakts, pirmais rīts, pirmā diena utt. Uzskatīts, ka nedēļas piektajai dienai piemīt sevišķs spēks.

Mēness kalendāra ritmu veido četras fāzes, ko nosaka Mēness atrašanās pret Sauli. Mēness fāžu iestāšanās brīžus, kas tiek norādīti kalendārā, pieņemts saukt par kritiskajiem punktiem, jo uz Zemes tad sagaidāmi dažādi situāciju, norišu saasinājumi. Pilnmēness ietekmē visu dzīvo uz zemes. Arī augus. “Pilnmēness ietekme nav nekāds noslēpums. Darbojas fizikas likumi,” saka lauksaimniecības zinātņu doktore Līvija Zariņa un turpina: “Nevar apgalvot, ka nav nekādas ietekmes. Kādreiz baidījās no pilnmēness, zinām taču, ka tas nav nekas pārdabisks. Visumā ir sistēmas, un visās sistēmās notiek enerģijas apmaiņa. Mēs esam šīs sistēmas daļa.

Zeme ir vienīgā planēta Saules sistēmā, uz kuras ir ūdens un gaiss. Tas nepieciešams gan cilvēkiem, gan augiem. Lai tie varētu augt, vajag enerģiju. Enerģija, no Saules nonākot uz Zemes, nodrošina augus. Aprite pastāv. Viss plūst un mainās, atkarībā no Mēness paisumi un bēgumi ir arī augos.

Rūdolfs Šteiners, pamatojoties uz zināšanām, ka viss cikliski mainās, pagājušā gadsimta sākumā iedibināja biodinamiskās metodes lauksaimniecībā, centās izskaidrot, kāda ir Mēness fāžu nozīme jaunās ražas veidošanā. Vajag visu darīt īstajā laikā. Atkarībā no Mēness fāzes mainās enerģijas daudzums, ko saņem augi. Augošā Mēness fāzē tās ir vairāk. Ja augsni apstrādā vecā Mēnesī, tad saknes saņem vairāk enerģijas, jaunā – ziedi, sēklas.” Zinātniece arī piebilst, ka, protams, izmantot Mēness palīdzību ražas iegūšanā var. Tāpēc arī pieejami tik daudzi sējas un ražas kalendāri, kuros var izlasīt ieteikumus, kad ko darīt. “Bet var sēt jebkurā Mēness fāzē, ja augam trūks gaisa, ūdens, piemērotas temperatūras un barības vielu, nekas neizaugs. Mēness var palīdzēt, bet vajag arī visu pārējo,” pārliecināta Līvija Zariņa un piebilst, ka līdz Jāņiem vāktās zāļu tējas ir spēcinošākas, jo gada ritmā pēc tam samazinās enerģijas cirkulācija starp sakni un galotni.

Kādā padomu grāmatā bija teikts, ka pilnmēnesī nedrīkst apgriezt augļu koku vainagu, apgriezt vai izkniebt dzinumus, pirkt un pārstādīt augus, apgriezt zemenēm ūsas, aplauzt tomātus. Pavasarī un vasarā sulas augiem iet uz augšu – no saknēm uz vainagu, bet, tā kā pastāv analoģija starp pilnmēnesi un vasaru, tad augoša Mēness laikā un pilnmēnesī sulas arī iet uz augšu un, ja nogriezīs vainagu pilnmēnesī, augs zaudēs daudz sulas, atvērtās rētas slimos. Pilnmēnesī nevajag sālīt.

Mēness iespaids uz Zemes dzīvajām būtnēm tiek apspriests ļoti sen. Ir daudz tam veltītu pētījumu, bet bieži tie ir ļoti pretrunīgi.

Reiki dziednieks Andris Vētra “Druvai” atzina, ka jūtīgus cilvēkus pilnmēness noteikti ietekmē. “Dažs jūtas labi, cits sliktāk. Katrā cilvēkā ir gan pozitīvais, gan negatīvais. Pilnmēnesī nakts jeb tumšās enerģijas ir spēcīgākas,” pārliecināts Andris Vētra.

Taisnība vien mūsu senčiem un senajām civilizācijām, kad tās savu dzīvi pakārtoja Mēnesim. Ne par velti tas ir tuvu. Iespējams, ka bez Mēness, tāpat kā bez Saules, nevarētu pastāvēt dzīvība uz Zemes vai arī valdītu haoss.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
17

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
46

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
64

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
152

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
61

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
17
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
20
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.