Valdība šodien pieņēma Gaujas nacionālā parka individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.
Noteikta parka individuālās aizsardzības un izmantošanas kārtība, parka funkcionālo zonu platības un robežu apraksts, nacionālā parka teritorijā esošo dabas pieminekļu un to aizsardzības un izmantošanas kārtība, meža apsaimniekošanas plāna saturs, izstrādes un apstiprināšanas kārtība.
Noteikts arī nacionālā parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība.
Gaujas nacionālā parka teritorijā noteikti dažādi aizliegumi, tajā skaitā aizliegts piebarot savvaļas sugu dzīvniekus un meža zemēs novietot lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot no 1.decembra līdz 31.martam pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamos biotopus un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
Visā nacionālajā parkā ir aizliegts organizēt medības ar dzinējiem vai traucēšanu biežāk nekā divas reizes mēnesī vienā vietā, lai iespējami mazinātu to radīto traucējumu.
Lai nodrošinātu lašveidīgo zivju sugu aizsardzību, no 1.oktobra līdz 31.decembrim aizliegts makšķerēt Amatā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos, Amatas baseina upē Kumadā, Braslā – no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas hidroelektrostacijas aizsprostam, Lenčupē, Lojā, Strīķupē, Līgatnē, Raunā, Raunas baseina upēs – Raunī un Vaivē – no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam.
Šajā laikā aizliegts arī makšķerēt Gaujā ar mākslīgo ēsmu un ēsmas zivtiņām un atrasties ar makšķerēšanai un zvejai sagatavotiem makšķerēšanas un zvejas rīkiem uz tiltiem pār Gauju, ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas 100 metrus augšpus un 100 metrus lejpus šiem tiltiem, kā arī zem tiltu konstrukcijām un ūdenī.
Gaujas nacionālā parka teritorijā šajā laikā aizliegts arī dabiskajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs veikt zemūdens medības un atrasties ar zemūdens medību rīkiem ūdenī vai krastā tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas, izņemot ūdenstilpēs, kurās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas nolikums un tajā ir paredzētas zemūdens medības.
Nacionālā parka teritorijā, izņemot dabas rezervāta zonu, atļauts medīt aļņus (Alces alces), staltbriežus (Cervus elaphus), stirnas (Capreolus capreolus) un mežacūkas (Sus scrofa). Vilkus (Canis lupus) un lūšus (Lynx lynx) atļauts medīt epizootiju uzliesmojuma un draudu gadījumā, vai ja tie nodara nozīmīgu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem un savvaļas sugu dzīvniekiem. Šādā gadījumā Valsts meža dienests medību atļauju izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.
Tāpat atļauts medīt lapsas (Vulpes vulpes), bebrus (Castor fiber), meža caunas (Martes martes), seskus (Mustela putorius), jenotsuņus (Nyctereutes procyonoides), Amerikas ūdeles (Mustela vison) un ondatras (Ondatra zibethicus), kā arī mājas baložus (Columba livia), pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica).
Putnu medības, tāpat kā līdz šim, nacionālā parka teritorijā nebūs atļautas.
Gaujas nacionālā parka teritorijā var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti.
Gaujas nacionālā parka teritorijā ir noteiktas piecas funkcionālās zonas – dabas rezervāta (stingrā režīma) zona, dabas lieguma zona, ainavu aizsardzības zona, kultūrvēsturiskā zona un neitrālā zona.
Dabas rezervāta (stingrā režīma) zona aizņem 3685 hektārus jeb 4% no parka teritorijas un visa ir valsts īpašumā. Salīdzinot ar spēkā esošo funkcionālo zonējumu, dabas rezervāta zona tiek precizēta pa valsts zemes kadastra robežām un palielinās par 17 hektāriem jeb 0,45%.
Dabas lieguma zona aizņem 31 884 hektārus jeb 35% no parka teritorijas. Dabas lieguma zona samazinās par 771 hektāriem jeb 2%, izslēdzot galvenokārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes, savukārt kultūrvēsturiskā zona aizņem 2569 hektārus jeb 3% no parka teritorijas. Kultūrvēsturiskā zona samazinās par 932 hektāriem jeb 27%.
Ainavu aizsardzības zona aizņem 41 811 hektāru jeb 46%. Ainavu aizsardzības zona palielinās par 1508 hektāriem jeb 4% galvenokārt uz lauksaimniecības zemju rēķina, kas tiek izslēgtas no dabas lieguma un kultūrvēsturiskās zonas, savukārt neitrālā zona aizņem 11 838 hektārus jeb 13%. Neitrālā zona palielinās par 220 hektāriem jeb 2%, iekļaujot esošās blīvi apbūvētās teritorijas.
Noteikumos precizētas funkcionālo zonu robežas, ņemot vērā attiecīgās zonas izveidošanas mērķi un attiecīgās teritorijas aizsardzībai nepieciešamās prasības, tajā pat laikā neuzliekot neadekvātus ierobežojumus teritorijām, kurās tas nav nepieciešams. Dabas lieguma zonā no jauna tiek iekļautas galvenokārt valsts mežu teritorijas, kas līdz šim atradās kultūrvēsturiskajā zonā, vienlaikus izslēdzot lauksaimniecības zemes, kurām nav nepieciešami tik stingri saimnieciskās darbības ierobežojumi. Lauksaimniecības zemes pamatā tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā. Nacionālā parka teritorijā esošās darbojošās kalnu slēpošanas trases galvenokārt tiek iekļautas ainavu aizsardzības zonā. Savukārt neitrālajā zonā tiek iekļautas blīvi apbūvētas teritorijas.
Jaunie Gaujas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nodrošinās labāku nacionālā parka dabas vērtību aizsardzību un izveidošanas mērķu sasniegšanu, tai skaitā arī īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību, kuru dēļ šī teritorija ir noteikta kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija – “Natura 2000”.
Noteikumi paredz aizliegumu alās kurināt ugunskurus un ienest jebkādus degošus priekšmetus visā nacionālā parka teritorijā, ņemot vērā, ka alās sastopamās dzīvnieku sugas ir jutīgas pret gaismu un temperatūras maiņu. Tiek saglabāts aizliegums dabas lieguma zonā kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām un pagalmiem, savukārt visā nacionālā parka teritorijā noteikts aizliegums bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektus, tajā skaitā ugunskura vietas.
Ievērojama daļa noteikumos iekļauto normu ir vērsta uz meža biotopu un ar to saistīto augu un dzīvnieku sugu aizsardzību.
LETA
Komentāri