Daļa zemnieku ministra atbildēs sadzirdēja gaidīto, bet daļa saglabāja kritisko attieksmi pret valsts lauksaimniecības politiku un M.Rozes darbību. Par to diskusijas laikā atgādināja arī kāda zemnieka plakāts ar uzrakstu: „Mums nevajag fotogrāfu, bet labu zemkopības ministru”.
Lauksaimnieki atzīst – viņi savulaik noticējuši M. Rozes un ZM solījumiem, kā arī aicinājumiem rakstīt projektus un saņemt finansējumu attīstībai no atbalsta fondiem. Protams, vajadzēja ņemt arī kredītus. Iespēja tos samaksāt tika rēķināta, ņemot vērā tā laika piena iepirkuma cenas. Nu tā samazinājusies, zemnieki ir bankrota gaidās, neziņā, cik ilgi ar nelielajiem ienākumiem spēs saimniecības uzturēt.
Cenu kritums bija paredzams
M. Roze „Druvai” atzina: „Pirms diviem gadiem paredzējām piena iepirkuma cenas samazināšanos, bet tobrīd tirgus gāja uz augšu un reti kurš prognozei ticēja. Taču arī ekonomisti neparedzēja, ka tirgus kritums būs tik dramatisks, kā pēdējos mēnešos.
Latvijas piena nozare orientēta uz eksportu, taču eksporta tirgos ir stipri pazeminājusies naudas vērtība un pieprasījums. Pārstrādes uzņēmumiem izveidojušies tik lieli uzkrājumi, kā vēl nekad. Šī situācija nenovēršami ietekmē piena iepirkuma cenas.”
Kā ministrs vērtē piensaimnieku prasību nodrošināt, lai piena cena veikalu plauktos vairāk kā divas reizes nepārsniegtu piena iepirkuma cenu? M. Roze atzina, ka tas ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs un skaidroja, ka ministrija kopā ar lauksaimnieku organizācijām jau vairākus gadus Ekonomikas ministrijas paspārnē esošajai Konkurences padomei prasījusi veikt izmeklēšanu, kāpēc izveidojusies šāda situācija. „Pašlaik jau secināts, ka daļa tirgotāju savu ietekmi tirgū izmantojuši negodīgi. Konkurences padomei jāveic atbilstošas darbības,” sacīja M.Roze.
Atbalsts lauksaimniecībai nepieciešams
„Negribu teikt, ka bankrotēs liela daļa saimniecību, bet tas, ka bankroti būs, ir neizbēgami. Taču bankroti notiek arī ekonomiskā „miera” laikā, uzņēmumi vienmēr rodas, pārveidojas, apvienojas un arī beidz darbību. Mūsu uzdevums – ja saimniecībai ir kredītsaistības, ja bijuši galvojumi un ķīlas, tai skaitā personiskā manta, dzīvesvieta un zeme – problēmas atrisināt humāni.
Atrisinot kritisko situāciju piena lopkopībā, palīdzēsim arī citām nozarēm. Ja tas netiks darīts, krīze pāries arī uz graudkopību un gaļas lopkopību.
Tirgus pašlaik nespēj nodrošināt izmaksām atbilstošu piena cenu. Objektīvi ir vajadzīgs valsts papildus atbalsts ne tikai garantiju un galvojumu veidā, bet arī reālas piemaksas,” vērtē M. Roze.
Zemkopības ministrija nedēļas nogalē pabeidza izstrādāt priekšlikumus lauksaimniecības stabilizēšanai.
M. Roze skaidro, ka līdzekļi nepieciešami ciltsdarba atbalstam, kā arī kredītprocentu daļējai dzēšanai. M. Roze atzīst: „Protams, kredītprocentu daļējai dzēšanai būtu nepieciešams vairāk naudas, jo no brīža, kad sistēma tika ieviesta, kredītu likmes būtiski palielinājušās. Domāju, varētu būt diskusija par septiņu vai astoņu kredītprocentu atmaksu līdzšinējo četru procentu vietā. Tomēr, kamēr nav vienošanās par papildus līdzekļiem, solīt neko nevaru.”
M. Roze atzina – zemniekiem grūti atmaksāt arī kredītu pamatsummas, jo izmainījušies finansiālie nosacījumi un saimniecību ienākumi kļuvuši mazāki. Lauksaimnieki jau izteikuši prasību par kredītu pamatsummas atlikšanu uz gadu, nepasliktinot kredītlīgumu nosacījumus. Ministrs atklāja, ka sarunās ar banku pārstāvjiem atzīts – tas ir iespējams, ja valsts sniegtu galvojumu.
ZM priekšlikumos paredzēts, ka pēc paātrināta grafika lauksaimniekiem jāizmaksā gan nacionālās subsīdijas, gan Eiropas Savienības maksājumi. Ministrijas priekšlikumi nosaka arī, ka Finanšu ministrijai, izstrādājot prasības starptautisko aizdevumu izmantošanai banku sektora stabilizēšanai, jāparedz kredītu restrukturizācija lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža un pārtikas nozarē, nepasliktinot noslēgto kredītlīniju nosacījumus.
Jābūt zemnieku iniciatīvai
M. Roze, vērtējot lauksaimnieku prasību par piena pārstrādes uzņēmuma pārņemšanu, saka: „Šī ir sarežģīta prasība, jo jābūt reālam piedāvājumam no zemnieku puses – kurš uzņēmums un kādā veidā būtu viņiem interesants. Vai tā būtu jaunas pārstrādes būvniecība vai kāda uzņēmuma iegāde? Tā ir pašu piena ražotāju izvēle. Tiklīdz piedāvājums būs, būs arī pieteikums valdībā par valsts galvojuma sniegšanu. Ministrija valdībai ir ierosinājusi konceptuāli atbalstīt valsts galvojuma piešķiršanu šāda uzņēmuma izveidei.
Pārstrādes uzņēmums, kas piederētu pašiem piena ražotājiem, noteikti ir vajadzīgs. Latvijā jau ir vairāki piena pārstrādes uzņēmumi, kas pieder kooperatīviem, taču to ražošanas jaudas ir samērā nelielas, šie uzņēmumi nespēj ietekmēt tirgu. Arī šiem kooperatīviem neklājas viegli, bet zemnieku rīcībā vismaz ir taustāma prece, kuru agrāk vai vēlāk varēs pārdot.
Bez vainas nav arī pārstrādātāji
M. Roze: „Bieži vien pārstrādātāji orientējas uz to, ka iespējamie zaudējumi eksportā tiks segti ar samērā augstām cenām iekšējā tirgū. Viņi ir aizmirsuši -ja Latvijas tirgū tiek uzturēts augstāks cenu līmenis, konkurenti no citām valstīm to redz un arī par savu produkciju gribēs saņemt lielāku cenu.”
Saistībā ar importētajiem piena produktiem ministrs skaidroja, ka Pārtikas un veterinārais dienests turpinās pastiprinātas kontroles tirdzniecības vietās, pārbaudot produkcijas marķējumus. Viņš uzsvēra, ka nav runas par to, ka importa piena produkti būtu kaitīgi, taču visiem šiem produktiem jābūt atbilstoši marķētiem. „Pircējam jāzina, vai tas ir siers tikai no piena, vai tas ir siers ar augu eļļu. Šiem datiem, tāpat kā izcelsmes vietai, jābūt precīzi izklāstītai marķējumā. Vērtēsim kvalitāti, arī vērtību, cik dārgi produktu nopērkam un cik vērts tas ir. Tas, ka kaut ko nopērkam lētāk, vēl nenozīmē, ka esam veiksmīgi iepirkušies.”
Mudinās tirgoties
Zemkopības ministrs atzina, ka krīzes apstākļos jāizmanto jebkura iespēja, tādēļ, tiekoties ar lielāka-jiem Latvijas tirgotājiem, tiks diskutēts par iespējām atbalstīt ražotājus. Viena iespēja – bez maksas vai ar būtisku atlaidi piedāvāt vietas tirgū.
M. Roze atzinīgi novērtēja zaļo tirdziņu ideju un uzsvēra, ka normatīvajos aktos jābūt paredzētai to norisei. Saistībā ar ražošanu un produkcijas pārdošanu M. Roze vērtēja: „Nepieciešams attīstīt izpratni starp pārbaudāmajiem un pārbaudītājiem. Jāatceras, ka tiesības ir ne tikai pārbaudītājam, bet arī tam, kuru pārbauda. Vienmēr ir tiesības prasīt, kāds pārkāpums konstatēts, un tam precīzi jābūt fiksētam protokolā un pamatotam ar konkrētu likumu, regulas vai MK noteikumu pantu.”
Komentāri